Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2001. gada  4. jūnijs: 11 (219)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Pamatojoties uz balsošanas rezultātiem, žūrijas komisija nolēma:

Balvas pasniedza š. g. 30. maijā

Par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem – galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darba tematika saistīta ar Latviju. Balvas laureāti saņems LZA piemiņas medaļu un naudas balvu.

2002. gada janvārī tiks piešķirtas šādas LZA balvas:

Frīdriha Candera balva mehānikā,

Frīdriha Candera balva astronomijā,

Pauļa Lejiņa balva lauksaimniecības zinātnēs,

Arvīda Kalniņa balva mežzinātnēs, koksnes pētniecībā un pārstrādē,

Paula Stradiņa balva medicīnas zinātnē un tās vēsturē, par ievērojamu zinātnisku veikumu praktiskajā ārstniecībā,

Kārļa Mīlenbaha balva par praktisku sniegumu latviešu valodniecībā.

Kandidātus Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu konkursam var izvirzīt LZA īstenie locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, universitāšu vai akadēmiju senāti vai domes. Iesniegtos darbus vērtēs katras balvas ekspertu komisija.

Izvirzot kandidātus balvai, ekspertu komisijai 1 eksemplārā iesniedzami šādi dokumenti:

1) izvirzītāja ieteikums,

2) izvirzītais darbs,

3) ziņas par autoru (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi un tālruni, personas kodu, elektroniskā pasta adresi,

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS BALVAS JAUNAJIEM ZINĀTNIEKIEM

Balvas uz zinātnisko darbu konkursa pamata piešķir maģistrantiem, doktorantiem vai jauniem pētniekiem ne vēlāk kā vienu gadu pēc maģistra vai doktora darba aizstāvēšanas. Konkursam var iesniegt darbus, kurus veicis viens zinātnieks, ja viņš iesniegšanas brīdī nav vecāks par 30 gadiem.

2002. gadā LZA piešķirs 9 balvas:

• fizikas, matemātikas un inženierzinātnēs – 3, no tām viena ir Ludviga un Māra Jansonu balva par labāko darbu fizikā;
• ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātnēs – 3, no tām viena ir Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balva par labāko darbu ķīmijā;
• humanitārajās un sociālajās zinātnēs – 3, no tām viena ir Zentas Mauriņas balva par labāko darbu literatūrzinātnē un filozofijā;

Balvas minimālais lielums ir Ls 200.

Konkursā iesniedzamie dokumenti:

• motivēts LZA īstena locekļa, zinātniskā institūta vai augstākās mācību iestādes senāta vai domes ieteikums, kurā dots īss konkursā iesniedzamā darba vērtējums un jaunā zinātnieka vispārējo zinātnisko aktivitāšu raksturojums;
• konkursa darbs, norādot uz titullapas institūta vai augstskolas nosaukumu, darba nosaukumu latviešu un angļu valodā, autora vārdu, uzvārdu, pilsētu, kur tas veikts, un gadu; uz titullapas jābūt norādei LZA jauno zinātnieku darbu konkursam;
• darba īsa anotācija (līdz 1 lpp.) latviešu valodā, kuru parakstījis autors;
• publicēto darbu saraksts (ja tādi ir);
• uzziņu lapa par darba autoru: vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods, darba vieta, doktorantūra, maģistrantūra vai to beigšanas gads, mājas un darba pilnas adreses un telefoni, elektroniskā pasta adrese.

Konkursā iesniegtos darbus vērtē LZA Senāta ievēlētās ekspertu komisijas. Godalgotie darbi glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, pārējos izsniedz autoriem atpakaļ.

Konkursa ekspertu komisijas izvirza labākos no iesniegtajiem darbiem reflektēšanai arī uz LZA un “Grindeks”, LZA un “Aldara” u. c. jauno zinātnieku konkursa balvām.

Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV-1524, vai attiecīgo zinātņu nodaļās (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889) līdz 2001. gada 31. oktobrim.

R. Valters,
LZA ģenerālsekretārs

Vad. A. Kangro, L. Spruģe un A. Ozols. Būs apaļais galds “Latvijas sievietes zinātnē”.

Humanitārās un sociālās zinātnes

Folklora un etnogrāfija. Vad. D. Bula
Bibliotēkzinātne. Vad. B. Sporāne
Latvijas novadi. Vad. J. Kursīte
Filozofija un identitātes kultūrā. Vad. E. Buceniece
Pedagoģija. Vad. T. Koķe
Valodniecība. Vad. D. Markus
Austrumi latviskā skatījumā. Vad. V. Ivbulis
Socioloģija, demogrāfija un cilvēka ģeogrāfija. Vad. J. Krūmiņš, P. Zvidriņš
Ekonomika. Vad. A. Sproģis
Vadībzinātne. Vad. E. Vanags, G. Ķeniņš-Kings un Ž. Ilmete
Politikas un komunikāciju zinātnes. Vad. J. Rozenvalds, J. Briķis
Psiholoģija. Vad. Ā. Karpova un S. Sebre
Privāttiesības. Vad. K. Torgāns
Publiskās tiesības. Vad. E. Meļķisis

Dabaszinātnes

Astronomija. Vad. A. Balklavs-Grīnhofs
Fizika. Vad. K. Bormanis, A. Krūmiņš un J. Bērziņš
Ģeoloģija un ģeogrāfija. Vad. V. Zelčs
Ķīmija. Vad. E. Gudriniece, G. Duburs
Ķīmijas tehnoloģija. Vad. G. Mežinskis, A. Zicmanis
Matemātika. Vad. H. Kalis

Dzīvības zinātnes

Bioloģija un vide. Vad. Ģ. Ieviņš
Aktuālas problēmas medicīnā. Vad. R. Ligere un V. Rudzīte
Infektoloģija. Vad. I. Ančupāne un M. Murovska
Audu un šūnu morfoloģija. Vad. M. Pilmane un V. Zalcmane
Stomatoloģija. Vad. A. Skaģers un I. Urtāne
Sporta zinātne. Vad. U. Grāvītis, U. Švinks
Zemes izmantošana un kultūraugu audzēšana. Vad. E. Bērziņš un A. Kārkliņš
Pārtikas ražošana. Vad. D. Kārkliņa un A. Ruža
Mežkopība. Vad. I. Liepa un P. Zālītis

Inženierzinātnes, arhitektūra un mākslas zinātnes

Arhitektūra, būvniecība un mākslas zinātnes. Vad. S. Grava un R. Eizenšmits
Enerģētika un vides aizsardzība. Vad. V. Zēbergs un K. Siļķe
Mehānika, mašīnbūve un rūpniecība. Vad. J. Vība un R. Rikards
Datorzinātne. Vad. J. Borzovs un J. Bičevskis
Informācijas tehnoloģija. Vad. M. Kirikova un A. Spektors

Zinātnes un tehnikas vēsture

Vad. A. Vīksna, M. Baltiņš

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS, SIA LATTELEKOM  un LATVIJAS IZGLĪTĪBAS FONDA MĒRĶPROGRAMMAS IZGLĪTĪBAI,

ZINĀTNEI UN KULTŪRAI

VIENOŠANĀS PAR SADARBĪBU un GADA BALVĀM

Lai veicinātu Latvijas zinātnes un modernās tehnoloģijas attīstību telekomunikāciju nozarē un novērtētu Latvijas zinātnieku, praktiķu un jauno topošo zinātnieku (doktorantu) ieguldījumu šajā procesā, kā arī vēloties veicināt un atbalstīt humanitārās zinātnes, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), SIA Lattelekom un Latvijas Izglītības fonda (LIF) mērķprogramma Izglītībai, zinātnei un kultūrai (IZK) vienojas par šādu sadarbību:

1. LZA, SIA Lattelekom un LIF mērķprogramma IZK, sākot ar 2001. gadu, iedibina divas Gada balvas ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs par izcilu veikumu vai mūža darba devumu un divas Gada balvas topošajiem zinātniekiem par pētījumiem telekomunikācijas nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs.

2. Jebkuram zinātniekam un praktiķim Gada balvu piešķir tikai vienu reizi mūžā.

3. Gada balvām tiek izgatavotas un pasniegtas speciālas piemiņas medaļas, diploms un stipendija – zinātniekiem un praktiķiem Ls 1000, topošajiem zinātniekiem Ls 300 (bez nodokļa).

4. Līdzekļus balvām finansiāli nodrošina SIA Lattelekom, bet stipendiju izmaksāšanu nodrošina LIF mērķprogramma IZK.

5. Pretendentus balvas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, SIA Lattelekom, universitāšu senāti un fakultāšu domes ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms balvas piešķiršanas. Paziņojums par balvas piešķiršanu tiek publicēts presē.

6. Balvas piešķir LZA, SIA Lattelekom un LIF mērķprogrammas IZK ekspertu komisija, kura sastāv no septiņiem locekļiem. Ekspertu komisijas līdzpriekšsēdētāji ir LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas (LZA FTZN) priekšsēdētājs un SIA Lattelekom prezidents. Pārējie ekspertu komisijas locekļi ir divi LZA akadēmiķi, kuru kandidatūras izvirza LZA FTZN–HSZN (Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa un Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa) un apstiprina LZA Prezidijs, divi SIA Lattelekom pārstāvji, kurus apstiprina SIA Lattelekom prezidents, un LIF mērķprogrammas IZK padomes priekšsēdētājs. Ekspertu komisija savu lēmumu pieņem aizklāti balsojot. Komisijas līdzpriekšsēdētājiem ir veto tiesības pretendentu apstiprināšanā.

7. Izvirzot pretendentus LZA–SIA Lattelekom balvai, jāiesniedz šādi dokumenti divos eksemplāros:

7.1. Motivēts izvirzītāja iesniegums.

7.2. Ziņas par pretendentu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, elektroniskā pasta adresi.

7.3. Izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā).

7.4. Izvirzītā darba (darbu kopas) aprakstošā un grafiskā daļa.

8. Balvas tiek pasniegtas svinīgā ceremonijā LZA, SIA Lattelekom un LIF mērķprogrammas IZK pārstāvju klātbūtnē. Balvas pasniedz LZA un SIA Lattelekom prezidenti. Balvas pasniegšanas vietu un laiku nosaka pēc abu pušu vienošanās.

9. Apbalvoto zinātnisko vai praktisko darbu viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā. Informāciju par balvām laureātiem ievieto internetā LZA un SIA Lattelekom mājas lapā.

LZA prezidents Jānis Stradiņš

SIA Lattelekom prezidents Gundars Strautmanis

LIF mērķprogrammas IZK Padomes priekšsēdētājs Imants Meirovics

Rīgā, 2001. gada 17. maijā

Somijas Zinātņu
akadēmijas prezidenta vizīte

Pēc LZA prezidenta akadēmiķa J. Stradiņa ielūguma vizītē Rīgā ieradās Somijas ZA prezidents profesors Risto Nētenens (Näätänen), Helsinku universitātes Psiholoģijas katedras Kognitīvās smadzeņu izpētes grupas vadītājs, lai pārrunātu pēc savstarpējā zinātniskās sadarbības līguma parakstīšanas 1999. gada oktobrī uzsākto sadarbības projektu izpildes gaitu un spriestu par tālākām sadarbības iespējām.

Viesis tikās ar LZA vadību. Sarunu gaitā prof. Nētenens uzsvēra, ka Somijas ZA atbalstīs jaunus abu valstu kopējās zinātniskās sadarbības projektus un ka jāstiprina Ziemeļvalstu un triju Baltijas valstu jeb “3+5” sadarbība. Viņš pauda pārliecību, ka, neskatoties uz vienotas ES telpas veidošanos un globalizācijas procesiem, no kuriem nevar izvairīties arī zināt ne, ir jāveicina reģionālā sadarbība.

Viesi pieņēma LU prorektors profesors, LZA īstenais loceklis I. Muižnieks. Sarunās Universitātē piedalījās kopējo zinātnisko projektu vadītāji profesors M. Kļaviņš, kura sadarbības partneri ir Tamperes universitātes pētnieki (tēma: “Somijas un Latvijas upju noteces un ūdeņu ķīmiskā sastāva ilgtermiņa izmaiņas”), un Dr. A. Kalnača, kuras sadarbības partneri ir Helsinku Universitātes speciālisti (“Baltu un somu-ugru valodas: kopīgā un atšķirīgā pētījumi”). Profesors Nētenens apliecināja, ka Somijas ZA veicinās pozitīva lēmuma pieņemšanu par pirmā projekta finansēšanu arī 2002. gadā, ko atbalsta Somijas ZA Vaisala fonds.

Profesors Netenens tikās arī ar savas profesijas speciālistiem: profesori V. Klušu, kura informēja viesi par to, kādi pētījumi tiek veikti Latvijā šajā jomā, t. sk. par pētījumiem galvas smadzeņu šūnu darbības izmaiņās novecošanās procesos, un LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes pasniedzējām M. Raščevsku un S. Sebri. Sarunu rezultātā viesis ieinteresējās par šiem pētījumiem un uzaicināja Latvijas zinātnieces š. g. rudenī uz Helsinku universitātes Psiholoģijas departamenta Kognitīvās smadzeņu izpētes centru, kuram ir piešķirts augstais Somijas ekselences centra statuss.

LZA prezidenta akadēmiķa J. Stradiņa aicināts, profesors Nētenens teica apsveikuma runu LZA sēdē “Pārtikas drošība: problēmas Eiropai un Latvijai”.

LZA Starptautiskā daļa

LZA sēde “Pārtikas drošība: problēmas
Latvijai un Eiropai”

Šīsdienas Zinātņu akadēmijas sēdi organizē Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa, akadēmiķi R. Valters un I. Muižnieks, un tā ir veltīta īpaši aktuālai tematikai: “Pārtikas drošība: problēmas Eiropai un Latvijai”. Par zinātnes problēmām vispār mūsu masu saziņas līdzekļi diemžēl vēstī samērā skopi, šonedēļ te, ZA, bija veiksmīga sanākšana ar žurnālistiem, televīzijas darbiniekiem, kā padarīt zinātni pievilcīgāku sabiedrībai. Taču par šodien aplūkojamo problēmu jāsaka taisni pretējais – sabiedrības uzmanības pārtikas drošības problēmām nav trūcis. Samērā regulāri vienā vai otrā avīzē parādās ziņas par ģenētiski modificētu pārtiku, par potenciālo kaitējumu (reālo vai šķietamo), ko tā var nodarīt patērētāja veselībai vai pat ģenētikai. Parādās ziņas par Jakoba – Kreicfelda slimību, par mutes un nagu sērgu, viena ziņa šaušaulīgāka par otru. Tirgū mēs vaicājam, vai tā ir vietējā prece, Mārupes tomāti, Latvijas teļagaļa. Liellopu gaļa vispār izzūd no mūsu ēdienkartes, kaķu un suņu turētājiem jāmaina savu aprūpējamo mīluļu racions. Varbūt šīs bažas vispār mainīs sabiedrības attieksmi pret uzturu, liks pavaicāt, ko īsti ēdam, vai nekļūt par veģetāriešiem kā Indijā? Plašākā sabiedrībā arvien vairāk ieskanas bažas par to, kādu pārtiku mēs importējam no Eiropas, vai tā ir pietiekami droša, vai nav piesārņota; kā tiek īstenota produktu kontrole, vai akli nepaļaujamies līdzi dotajiem sertifikātiem, vai kontrabandas ceļā netiek iešmugulēta nekvalitatīva pārtika, u. tml., utt.

Jā, mums ir Latvijas pārtikas centrs Dr. Olafa Stengrevica vadībā, jā, pagājušo nedēļu Jelgavā notika, kā dzirdēju, ļoti veiksmīga LLMZA pilnsapulce par veterinārijas jautājumiem. Veterinārais dienests Latvijā kritiskajās dienās ir bijis uzdevumu augstumos, pat iztramdījis Malienu. Taču sabiedrībā valda nemiers, un laikam zinātniski pamatoti argumenti ir tie, kas var šīs bažas vai nu izkliedēt, vai – kas svarīgāk – rādīt ceļus reāli pastāvošu draudu samazināšanai vai novēršanai. Zinātniekiem jāaudzina sabiedrība, jādod pareiza izpratne par šīm lietām.

Problēma, ko apspriežam, būtībā ir plašākas problēmas sastāvdaļa – kāda nākotne ir Latvijas lauksaimniecībai, pārtikas ražošanai Latvijā, kvalitatīvas pārtikas eksportam no Latvijas un kvalitatīvas pārtikas importam Latvijā, abu šo tendenču samēram brīvas tirdzniecības plūsmas apstākļos. Un šī problēma savukārt ir problēma par Latvijas harmonisku ieiešanu Eiropas Savienībā, kā varam saskaņot vietējās intereses un valdošās tendences Eiropā.

Pagājušā nedēļa arī Latvijā tika atzīmēta kā Eiropas nedēļa. 9. maijā bija t. s. Eiropas diena, kuras laikā Somijas valsts prezidente Tarja Halonene LU Lielajā aulā nolasīja lekciju par Eiropas Savienības paplašināšanos. Šajā lekcijā un sekojošajā diskusijā tika skartas arī jomas, kurās Latvija varētu dot kaut ko nozīmīgu Eiropai, šo jomu skaitā tika minētas informācijas tehnoloģijas, tika minēti arī nepiesārņoti pārtikas produkti (rudzu maize), minēta līdzsvarota pieeja kultūras mantojuma saglabāšanai, sabiedrības integrēšanas pamati. Jo, gribētos pasvītrot, pēdēja pusgada notikumi ar prionu slimībām Eiropā, ar mutes un nagu sērgas ievazāšanu bija šoks Eiropas Savienībai, savā ziņā trieciens tās prestižam, un šaušalīgās lopu dedzināšanas scēnas TV arī palielinājušas eiroskeptiķu skaitu kandidātvalstīs. Pārtikas drošība, tātad, ir problēma ne tikai Latvijai, bet arī Eiropai, un Eiropai varbūt pat vēl lielākā mērā nekā Latvijai, ievērojot tās blīvāko apdzīvotību, fermu koncentrāciju, arī industriālo piesārņotību.

Ne velti Eiropas Savienības zinātnisko pētījumu nākamajā (6.) Ietvarprogrammā 2002.–2005. g. kā prioritāras nozares minētas: 1) aeronautika un kosmosa pētījumi; 2) pārtikas drošība un riski veselībai; 3) līdzsvarota attīstība un globālās izmaiņas; 4) pilsoņu un varas attiecības Eiropas uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanā. Latvijas zinātnieki varēs iesaistīties visu šo problēmu risinājumā, iespējams, vinnēt kādus sadarbības projektus, un es ceru, ka šī sēde stimulēs šādu nākotnes sadarbības projektu pieteikšanu, bet atkārtoju vēlreiz: pārtikas drošība un riski veselībai šajā pamatproblēmu sarakstā stāv otrajā vietā.

No otras puses, ir jāizvērtē, cik šī riska problēma ir pamatota, vai masu mēdiji nepārspīlē ģenētiski modificētas pārtikas bīstamību, vai tā ir tomēr reāla (kā korelācija starp Amerikas modificētās kukurūzas miltiem un alerģiskā šoka gadījumiem). Vai problēma nav lielā mērā psiholoģiska? Cik lielā mērā mūs apdraud prionu slimības, tādas taču reģistrētas niecīgā gadījumu skaitā; no alkoholisma, narkomānijas, autonegadījumiem iet bojā nesalīdzināmi lielāks indivīdu skaits Eiropā un Latvijā. Bet ir, protams, šī prionu problēma, ir arī cita veida nekvalitatīva pārtika, kā to kontrolēt, kā saskaņot Latvijas un ES likumdošanu par pārtikas apriti, eksportu un importu, par kvalitātes kontroli, pārtikas drošību.

Tātad ir arī virkne tīri juridisku aspektu, par kuriem runās Dr. O. Stengrevics, likumdošanas sakārtošana. Varbūt jāierosina veidot Nacionālā programma “Pārtika”, katrā ziņā, sabiedrībai, valdībai jābūt uzmanīgākām kā līdz šim, jābūt bruņotām ar zināšanām.

Mūsu sēdi pagodinājis ar savu klātbūtni Somijas ZA prezidents, akadēmijas profesors Risti Nētenens, kurš pēc specialitātes ir zinātnieks – psihologs. Gribu atgādināt, ka pērn mums bija gods sveikt mūsu ZA viņa priekšteci prof. Jarmo Visakorpi, arī Somijas ZA ģenerālsekretāru prof. Sārnisto, ka mums ir Somijas ZA ir noslēgta vienošanās, kas jau devusi savus augļus mūsu zinātniekiem uzturoties Somijā. Prof. Nētenens laipni piekrita piedalīties mūsu sēdē un sacīt dažus vārdus par to, kā uz šīm problēmām skatās Somijā. Partnerība ar Somiju mums ir īpaši nozīmīga lauksaimniecības zinātņu un arī mežzinātņu nozarē, jo sabiedrībā tiek aktīvi diskutēts somu–zviedru projekts par celulozes kombināta celtniecību pie Daugavas. Šādas pārrunas raisījās arī Somijas valsts prezidentes vizītes laikā; šī problēma varbūt ir mazliet sāņus no šīsdienas sēdes pamatjautājuma, taču te izvirzās jautājums par Rīgas dzeramā ūdens kvalitāti, par celulozes ražošanas iespējamo ietekmi uz to. Vēlos ziņot, ka saziņā ar Rīgas domi ZA pašreiz veido ekspertu komisiju šī jautājuma izpētei, ko varētu vadīt akad. M. Kļaviņš.

Tādējādi problēma, ko apspriežam, ir aktuāla visai mūsu sabiedrībai, ceru, ka tās apspriešana būs rezultatīva, ceru, ka zinātniska pieeja, sabiedrības zinātniska orientēšana būs mūsu uzmanības centrā, dos orientierus turpmākai rīcībai.

LĒMUMS

Noklausījušies un apsprieduši LZA akadēmiķa Dr. habil. biol. Indriķa Muižnieka (LU Bioloģijas fak.) referātu “Ģenētiski modificētie organismi pārtikā”, Dr. biol. Viestura Baumaņa (LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs) referātu “Prionu slimības un spongiozās encefalopātijas”, LZA kor. loc. Dr. habil. chem. Andra Zicmaņa (LU Ķīmijas fak.) referātu “Pārtikas produktu analīzes iespējas Latvijā” un Dr. biol. Olafa Stengrevica (LM Latvijas Pārtikas centrs) referātu “Eiropas un Latvijas likumdošana par pārtikas drošības un aprites regulēšanu”, sēdes dalībnieki nolēma:

1. Uzskatīt paveikto darbu Latvijā likumdošanas sakārtošanā pārtikas aprites un tās nekaitīguma kontroles jomā par sekmīgu. Radītā normatīvā bāze atbilst ES prasībām, nodrošinot pārtikas nekaitīguma kontroli pret šodien zināmiem ķīmiskiem un bioloģiskiem riskiem.

2. Atzīt kvalitatīvas, drošas un veselīgas pārtikas ražošanu par prioritāti pārtikas nozares ilglaicīgai attīstībai.

3. Atzīt par būtisku un ļoti svarīgu pārtikas nozares ekspertu sagatavošanu atbilstoši šodienas aktuālām pārtikas drošuma kontroles prasībām, ievērojot ES direktīvas par Eiropā regulējamo profesiju izglītības harmonizāciju.

4. Atzīt par neatliekamu uzdevumu atbalstīt un attīstīt pārtikas un uztura zinātni, ieskaitot mūsdienīgu analītisko nodrošinājumu, kā vienotu zinātnes nozari uz LU, LLU, AML un attiecīgu institūtu un laboratoriju bāzes, kas vistiešākā veidā veicinātu iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

5. Attīstīt nacionālā pārtikas drošuma zinātniski pētniecisko tīklu, ietverot akadēmiskos partnerus, tādējādi nodrošinot neatkarīgu pārtikas kontroli ar modernu analītisko bāzi un iesaistoties Eiropas zinātniskās kooperācijas sistēmā (SCOOP sistēma).

6. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas iniciatīvai attīstīt Pārtikas un uztura darbības plāna Latvijas modeli, formulējot Latvijai specifisku stratēģiju, mērķus un plānu pārtikas drošumam, veselīgam uzturam un ilglaicīgai pārtikas piegādei. Atbilstoši ES dalībvalstu piemēram un PVO rekomendācijām, pie LR Labklājības ministrijas izveidot Pārtikas un uztura Zinātnisko padomi, piesaistot kompetentus pārtikas un uztura zinātnes speciālistus.

7. Lūgt LR valdību pilnvarot Latvijas Zinātņu akadēmiju izstrādāt nacionālo programmu “Pārtika”, ietverto tajā konkrētus pasākumus izglītības, zinātnes un Latvijai perspektīvas ražošanas attīstībai, paredzot attiecīgo finansējumu, investīcijas un valsts garantijas nepieciešamo pārkārtojumu veikšanai. Uzskatīt par nelietderīgu pārtikas kontroles funkciju koncentrēšanu ieinteresētas organizācijas – Zemkopības ministrijas – pārziņā. Šādai kontrolei, atbilstoši Baltās grāmatas 38. pantam, jābūt neatkarīgai no industriālām un politiskām interesēm.

2001. g. 18. maijā

Inteliģentie materiāli
un struktūras – stāvoklis, problēmas un perspektīvas*

Inteliģentu materiālu sistēmas, adaptīvas un viedas (smart) struktūras ir jēdzieni, kas attiecas uz integrētu aktuatoru, sensoru un vadības sistēmu (mikroprocesoru) izmantošanu, lai šī sistēma atbilstoši (adaptīvi) mainītos, izmainoties ārējiem apstākļiem. Inteliģento struktūru uzdevums ir “atdzīvināt” nedzīvo pasauli, iemācīt to just un adaptīvi reaģēt. Parasti inteliģentās struktūras satur vienu vai vairākus aktīvos inteliģentos materiālus, kas maina savus izmērus (formu), plūstamību vai citus parametrus atkarībā no ārējās vides iedarbības. Ir vairāki inteliģento materiālu veidi, kas aktīvi tiek izmantoti praksē un pētīti universitāšu laboratorijās. Tipiski ir pjezoelektriskie materiāli, formas atmiņas sakausējumi, elektrostriktīvie un magnetostriktīvie materiāli, elektro-reoloģiskie šķidrumi, optiskās šķiedras un pusvadošie sensoru materiāli. Lai izgatavotu inteliģentu struktūru, šie materiāli vajadzīgā kombinācijā tiek iestrādāti konkrētā detaļā (lidmašīnas spārns, slēpes, tilta balsts, optiskā sistēma utt.).

Par tematikas nozīmi Eiropā liecina tas, ka EK 6. Ietvaru programmas projektā kā viena no prioritātēm nosaukta inteliģenti materiāli un nanotehnoloģijas. Galvenie pielietošanas virzieni ir transports, enerģija, sakari, medicīna un optika.

Latvijā pētījumus inteliģento materiālu jomā veic sekojošos virzienos:

– pjezoelektriskie materiāli un struktūras, t. sk. tehnoloģijas (LU CFI un NĶI),

– sensoru materiāli uz jonu vadītāju un polimēru bāzes (FEI un LU CFI),

– optiskās informācijas ieraksta vides un pusvadītāju materiāli informācijas vizualizēšanai (LU CFI),

– temperatūras jūtīgu magnētisko šķidrumu izstrāde sensoriem un transformatoru dzesēšanai (LU IF),

– optiskās šķiedras (LU, SIA “Anda”).

Lielākā daļa no šiem pētījumiem apvienoti sadarbības projektā “Inteliģenti materiāli un struktūras mikroelektronikai un fotonikai”. Finansējums no Latvijas zinātnes budžeta 2001. g. vērtējams apm. 100 tūkst. LVL. Strādā šajā virzienā ap 70 zinātniskie darbinieki. Inteliģento materiālu tematika ir iekļauta EK finansētā ekselences centra CAMART projektā un tiek izstrādāta sadarbībā ar ES universitāšu kolēģiem. LU CFI izveidojusies starptautiski atzīta zinātniska skola, kura nodrošina pētījumu veikšanu inteliģento materiālu jomā un zinātnisko kadru sagatavošanu starptautiskā līmenī. Par to liecina ekselences centra statuss, līdzdalība citos starptautiskos projektos un starptautisko konferenču organizēšana.

Tālāka inteliģento materiālu attīstība saistāma ar šādiem galvenajiem uzdevumiem:

– šīs tematikas iekļaušana valsts nozīmes materiālzinātnes programmā,

– iekļaušanās ES ekselences centru tīklos par nanomateriāliem un inteliģentiem materiāliem,

– mazo uzņēmumu izveidošana uz LU CFI bāzes,

– zinātniskās infrastruktūras (aparatūras) pakāpeniska atjaunošana,

– jauno zinātnieku piesaistīšana un studiju programmu regulāra atjaunošana.

LZA kor. loc. A. Krūmiņš

* A. Krūmiņa zinātniskais ziņojums LZA Senātā 2001. g. 22.V, tēzes

2001. gada 17. maijā LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta telpās Šķūņu ielā 4 nedaudz svinīgā, bet tomēr neformālā un brīvā atmosfērā tika pasludināta atklāta sabiedriska fonda “ZERI BALTICUM” dibināšana. Būtībā fonds bija oficiāli reģistrēts jau apmēram mēnesi. Fonds dibināts saistībā ar starptautisku ANO bezatkritumu – nulles emisijas ražošanas sistēmu programmu, kuras ietvaros Jānis Grāvītis četrus gadus strādāja Prioritāro pētījumu institūtā Tokijā. Fonda pārējie dibinātāji Arnolds Ūbelis, Dina Bērziņa un Jānis Āboliņš ir LU fizikas maģistratūras programmas “Fizika un tehnoloģijas līdzsvarotai attīstībai” pārstāvji.

Kāpēc tieši šis nosaukums “Zeri Balticum”? 1994. gadā ANO Universitāte Tokijā kā līdzsvarotas attīstības (sustainable development) būtisku komponentu atklāja starptautisku programmu – “Nulles apjoma izmešu pētniecības iniciatīva” (Zero Emissions Research Initiative – ZERI).

“Balticum” izveidošana liecina, ka bezatkritumu ražošanas idejas, filozofija un metodoloģija pirmo reizi tiks realizēta Baltijā, ne tikai Latvijā. Bet Latvijas Universitātes prorektora profesora Indriķa Muižnieka piedalīšanās prezentācijā liecina par lielo izglītības īpatsvaru potenciālajā fonda darbībā. ZERI programmas mērķis ir radīt kaut arī globālas, tomēr vietējām cilvēku kopām domātas bezatkritumu ražošanas sistēmas ūdenī, gaisā un augsnē. Tās pamatideja ir atteikšanās no slēgta, izolēta un dārga cikla atsevišķā ražotnē un pāriet uz atvērtu, bet integrētu dažādu ražotņu un tehnoloģiju sistēmu. Šādā daudzpakāpju sistēmā atkritumi no vienas ražotnes kalpo par izejvielu citām ražotnēm. Faktiski tā ir bioloģisko procesu imitācija. No slēgtu sistēmu termodinamikas viedokļa bezatkritumu ražošana nav iespējama. Taču atvērtu sistēmu gadījumā situācija mainās. Protams, nav jēgas izmešu līmeni samazināt zem to dabiskā fona. Arī ogļskābās gāzes emisija ir neizbēgama. Bet, realizējot līdzsvarotu attīstību, t. i., izmantojot pašatjaunojošos biomasu, šī emisija ir neitrāla. Šinī ziņā Nulles izmešu programma ir tieši saistīta ar Kioto protokolu un veicina tā ratifikāciju. Vēl vairāk, ZERI tehnoloģijas ir vērstas uz oglekļa koncentrācijas samazināšanu gaisā, kas ir galvenais siltumnīcas efekta izsaucējs un, iespējams, galvenais globālās klimata maiņas izraisītājs. Šī nav vienīgā problēma, ar ko ir saistīta “bezatkritumu sabiedrība”. Minēsim tikai resursu problēmu (Romas kluba sāktais “Faktors 4”, tagad jau “Faktors 10”), it īpaši dabas resursu kā kapitāla (Nature’s Capital; Natural Capitalism) un bioloģiskās daudzveidības nenoplicināšanu, kas ir sevišķi nozīmīga Latvijai ar tās lielajām mežu bagātībām kā pagaidām vienīgo un visintensīvāk lietoto dabas resursu. Protams, sabiedrības virzība nav domājama bez ražošanas un jaunām tehnoloģijām, bet kas ir labāk – kailās tehnoloģijas ar noplicināto vidi vai arī cilvēciskā ētika? ZERI programma ir iecerēta, lai sabalansētu tehnoloģiju uzvaras gājienu, neizjauktu dabas dinamiskos līdzsvarus un nenokautu cilvēku kā garīgu būtni.

Tomēr atgriezīsimies pie “Zeri Balticum”. Kāda tad ir tā sūtība? No fonda statūtiem izriet, ka darbības mērķis ir attīstīt bezizmešu (bezatkritumu) ražošanu Latvijas Republikā, Baltijas valstīs un saistīt ar līdzīgu pasaulē, veicinot “nulles emisijas” sistēmu ieviešanu ražošanas procesos, dodot savu ieguldījumu līdzsvarotas attīstības tehnoloģiju jomā. Fonda darbības uzdevumi ir sekojoši:

– izveidot Baltijas valstu zinātnieku, kas darbojas “nulles izmešu” koncepcijas sfērā, tīklu un pievienoties pasaules “Nulles Emisijas” (Zero Emissions) tīmeklim (pašlaik ir iespējas atrast desmitiem ZERI mājas lapu);

– piesaistīt līdzekļus “nulles izmešu” koncepcijas pētniecībai, attīstībai un ieviešanai,

– organizēt bezatkritumu koncepciju atbalstošus un informatīvus pasākumus,

– apmācīt un informēt sabiedrību, it īpaši skolu jaunatni un studentus, par “nulles izmešu” filozofiju, sistēmu teoriju un tās instrumentiem.

Fonds darbības mērķa un uzdevumu izpildei

– realizēs pētniecības un ieviešanas projektus,

– izdos grāmatas un publikācijas,

– rīkos izstādes, seminārus, konferences un citus pasākumus,

– koordinēs Fonda nodaļu darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,

– sadarbosies ar skolām un augstskolām, vadīs bakalaura un maģistra darbus un doktora disertācijas,

– vāks un piesaistīs ziedojumus.

Te nu skaidri redzams, ka jauno tehnoloģiju integrēšana vienotā sistēmā nav iespējama bez zinātnes. To apliecināja gan ZA prezidenta profesora Jāņa Stradiņa teiktais, gan viceprezidenta profesora Andreja Siliņa aktīvā dalība diskusijā. Kāds ceļš būtu jāiet Latvijai “otrās” globalizācijas ērā? Bez intelektuālajiem resursiem, kas diemžēl nežēlīgi plok, Latvija ir bagāta ar biomasu, un tai nav jāorientējas uz naftas un tās produktu izmantošanu. Biomasa, īpaši tās atkritumi, varētu būt alternatīva Latvijai. Šī pieeja kaut nedaudz atdzīvinātu tautasdziesmās iedibinātās tradīcijas, tomēr nearhaiski, bet atbilstoši līdzsvarotas attīstības modernajām tehnoloģijām. Tas mazinātu globalizācijas negatīvās sekas un patērētāju tehnokratisko dominanti sabiedrībā. Savukārt jaunas tehnoloģijas un pasaules uztvere prasa jaunas zināšanas un jaunas pakāpes izglītību (tāpat neizbēgami ģenerēs arī jaunus politiķus!). Kāda loma būtu Latvijai un fondam Eiropas vienotajā pētniecības telpā? Par to runāja fonda viceprezidents Dr.phys. Arnolds Ūbelis.

Fonda tuvākie mērķi ir apzināt visus patiesā līdzsvarotā attīstībā ieinteresētos, tostarp zaļās ražotājfirmas. Fondam jādemonstrē bezatkritumu integrēto tehnoloģiju metodoloģija un sistēmu teorijas pieeja. Ir jāizvērš aktivitātes presē, lai iepazīstinātu sabiedrību ar principiāli jaunu ražošanas modeli. Pašlaik t. s. postnormālajā (Postnormal science, Silvio Fontowicz and Jerry Ravetz) zinātnes periodā norobežošanās no sabiedrības ir zinātnes pašnāvība. Daļēji diskusijas celulozes rūpniecības jautājumā patiešām atspoguļo, ka postnormālajā zinātnē Kvalitāte nomaina Patiesību. Protams, postnormālā zinātne neaizstās labas kvalitātes tradicionālo zinātni un tehnoloģijas. “Zeri Balticum” ir izteikti daudz- un starp- disciplinārs fonds. Gan zinātnes, gan izglītības jomā tas varētu būt “bezsienu” veidojums. Par sakariem ar ārpasauli mums nav jāraizējas. To ir pietiekami. Un kaut arī ražošana Baltijā ir pavāja un it kā ekoloģiskā aina labāka nekā vidēji bagātajā Eiropā, nav taču Latvija un Baltija izolētas no pārējās pasaules, it īpaši, ja mēs deklarējam vēlēšanos tajā integrēties.

"ZERI BALTICUM" fonda prezidents profesors Jānis Grāvītis

Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 2001. gada 25. maija lēmumam

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Akadēmiķis profesors

Bruno PURIŅŠ

Mūžībā aizgājis mūsu kolēģis Bruno Puriņš, izcils zinātnieks fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. Atzinību un augstu novērtējumu guvuši viņa vadītie pētījumi metālu korozijā, metālu elektroķīmiskajā izgulsnēšanā, bet it īpaši elektroķīmiskajā ekstrakcijā, izmantojot šķidrās membrānas.

Bruno Puriņš dzimis 1928. gadā Ukrainā, kur viņa tēvs, latvietis, gājis bojā Staļina represiju dzirnās. Ar izcilību beidzis LVU Ķīmijas fakultāti, B. Puriņš 1951. gadā uzsāka darbu Zinātņu akadēmijas Ķīmijas (tagad Neorganiskās ķīmijas) institūtā, laika gaitā kļūdams par Elektroķīmijas laboratorijas vadītāju (1957–1996), par institūta direktoru (1962–1984). Viņš bija izcilās ķīmiķes Lidijas Liepiņas skolnieks un darba turpinātājs fizikālajā ķīmijā. Aizgājējs Latvijas Zinātņu akadēmijā bija Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķis sekretārs (1975–1984), Akadēmijas prezidents (1984–1989). Viņu ievēlēja arī par PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli (1984) un īsteno locekli (1987, vēlāk – Krievijas ZA akadēmiķi). 2000. gadā B. Puriņam piešķīra valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu, taču arī pēc tam viņš palika aktīvs pētnieks.

B. Puriņa darba rezultāti ietverti 3 monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus. Elektroķīmiskā ekstrakcija uzlūkojama kā jauns zinātnisks virziens, kurā B. Puriņš guva starptautisku atzinību. Šī metode ļāva izdalīt metālus – rēniju, palādiju, platīnu no ļoti atšķaidītiem šķīdumiem, radīt bezatlikuma tehnoloģijas. B. Puriņa vadībā aizstāvētas 17 zinātņu kandidāta disertācijas, viņš konsultējis 3 zinātņu doktora darbus.

22 gadus vadīdams Neorganiskās ķīmijas institūtu, B. Puriņš daudz pūļu veltījis tā pētniecisko pamatvirzienu un eksperimentālās bāzes nostiprināšanai. Ar viņa aktīvu atbalstu republikā tika izveidots antikorozijas dienests. Augsti vērtējama arī B. Puriņa darbība Zinātņu akadēmijas prezidenta amatā sarežģītā vēstures laikmetā. B. Puriņš ir bijis “Zinātņu akadēmijas Vēstu Ķīmijas sērijas” galvenais redaktors un pēdējā laikā vairāku Krievijas zinātnisko žurnālu redkolēģiju loceklis, bijis Ļeņina un PSRS Valsts prēmiju komitejas zinātnē un tehnikā, Padomju Ķīmiķu nacionālās komitejas loceklis.

Akadēmiķa zinātniskie nopelni atzīmēti ar Latvijas PSR Valsts prēmiju (1970), PSRS Ministru Padomes prēmiju (1976), LZA Gustava Vanaga balvu (1988). Viņam piešķirts Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka nosaukums (1978), viņš saņēmis Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļu (1989), apbalvots ar ordeni “Goda zīme” (1976) un Darba Sarkanā karoga ordeni (1986) un pavisam nesen – ar Krievijas Tautu draudzības ordeni (2000).

Bruno Puriņam bija raksturīgas vispusīgas zināšanas, mērķtiecīgs un racionāls vadības stils, prasme sarežģītās situācijās rast “zelta vidusceļu”. Optimisms, labestīga, iejūtīga un reizē prasīga attieksme pret darbiniekiem, laba humora izjūta ļāva Bruno Puriņam iemantot un saglabāt kolēģu uzticību, cieņu un simpātijas gan Zinātņu akadēmijā, gan institūtā, gan plašākās sabiedrības aprindās.

Latvijas Zinātņu akadēmija

RTU Neorganiskās ķīmijas institūts

Akadēmiķim Bruno Puriņam aizejot mūžībā, līdzjūtību izteica Krievijas Zinātņu akadēmija, kā arī Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi N. Kuzņecovs, V. Larionovs, N. Platē, P. Sarkisovs, korespondētājlocekļi A. Civadze, A. Čekmarjovs, A. Hoļkins, G. Jagodins, J. Jurtovs, M. Ļebedevs, V. Novotorcevs, G. Paškovs, N. Tarasova.

TRADICIONĀLAIS UN NOVATORISKAIS
SABIEDRĪBAS ILGTSPĒJĪGĀ ATTĪSTĪBĀ

Rēzekne, 2002. gada 28. februāris – 2. marts.

Konferences orgkomitejas līdzpriekšsēdētāji: I. Silineviča (Rēzeknes Augstskola, Latvija), R. Tepfers (Čalmersas Universitāte, Zviedrija)

Konferences orgkomiteja:

J. Bārzdiņš (Latvijas Universitāte, Latvija), A. Butkus (Kauņas Universitāte, Lietuva), S. Gotlieb (Dānijas Arodskolotāju apmācības Pedagoģiskais Institūts, Dānija), T. Hržan (Zeljonaguras Tehniskā Universitāte, Polija), E. Karnītis (Ekonomikas ministrija, Latvija), V. Koivunens (Hivinkā Universitāte, Somija), P. Laķis (Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija), V. Morozovs (Krievijas ZA Ģeofizikas Institūts, Krievija), G. Noviks (Rēzeknes Augstskola, Latvija), J. Stabulnieks (Latvijas Tehnoloģiskais centrs.)

Rēzeknes Augstskola organizē konferenci “Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā” ar mērķi radīt starptautisku multidisciplināru zinātnisku forumu mūsdienu sabiedrības ilgtspējīgas attīstības problēmu noteikšanā, apspriešanā un risināšanā.

Konferences darba valodas ir latviešu, angļu un krievu.

Konferences darbs noritēs šādās sekcijās: “Informācijas tehnoloģijas”, “Kultūra”, “Pedagoģija un psiholoģija”, “Tautsaimniecība”, “Tiesības”, “Vide un sabiedrība”.

Konferences orgkomiteja aicina potenciālos konferences dalībniekus iesniegt dalības anketas un referātu tēzes. Referātam ir jāsatur oriģināls un nozīmīgs pētniecisks rezultāts, kas būtu šaurākā vai plašākā nozīmē saistīts ar sabiedrības ilgtspējīgas attīstības problēmām.

Dalības anketas un referāta tēzes vienā no konferences valodām MS Word formātā ir jānosūta līdz 2001. gada 15. septembrim pa e-pastu uz adresi: [email protected] vai pa parasto pastu uz adresi: Konferences orgkomitejai, Rēzeknes Augstskola, Atbrīvošanas aleja 90, Rēzekne, LV-4600. Tēžu apjoms nedrīkst pārsniegt 1 lappusi. Pilns akceptēta referāta teksts jāiesūta līdz 2001. gada 15. novembrim. Dalības anketas un papildus informācija ir pieejama veblapā www.ru.lv.

Konkurss

bioloģijā – 1 vieta,
datorzinātnēs – 1 vieta,
ekonomikā – 1 vieta,
filozofijā – 1 vieta,
fizikā – 1 vieta,
ģeogrāfijā – 1 vieta,
ģeoloģijā – 1 vieta,
juridiskajās zinātnēs – 1 vieta,
ķīmijā – 1 vieta,
literatūrzinātnē, folkloristikā, bibliotēkzinātnē – 1 vieta,
matemātikā – 1 vieta,
medicīnā – 1 vieta,
pedagoģijā – 1 vieta,
psiholoģijā – 1 vieta,
politikas zinātnēs – 1 vieta,
socioloģijā – 1 vieta,
teoloģijā – 1 vieta,
vadības zinātnēs – 1 vieta,
valodniecībā – 1 vieta,
vēsturē – 1 vieta,
vides zinātnēs – 1 vieta.

Doktorantūras pretendentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

• iesniegums (iesnieguma forma saņemama Doktorantūras daļā);
• izvēlētā zinātniskā darba pamatojums un iestrāde (3–5 lpp.);
• curriculum vitae;
• akadēmiskās izglītības dokumenta un sekmju lapas kopija;
• rekomendācijas studijām doktorantūrā (ja ir);
• viena fotokartīte (3x4);
• anketa (saņemama Doktorantūras daļā).

NATAĻJA KURJĀNE

aizstāvēs promocijas darbu imunoloģijas apakšnozarē “Černobiļas avārijas seku likvidētāju klīniski-imunoloģisks pētījums – 13–14 gadus pēc avārijas (vairogdziedzera slimības, polineiropātijas un onkoloģiskās slimības)” LR medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: Dr.h., med., profesore L. Feldmane (AML), MD, PhD profesors P. O. Leinikki (Somija), Dr.h.med., A. Ferdats (AIDS profilakses cents)

Ar promocijas darbu var iepazīties AML, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkā.

* * *

Š. g. 19. jūnijā plkst. 13.00 LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda bulv. 4, 252. aud. promocijas darbu pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ESSAVI MOHAMMADS

par tematu “Izraēlas arābu skolu organizācijas kultūra un skolotāju profe sionālās attīstības personisks raksturojums”.

Recenzenti: Dr.habil.paed., LU prof. Rasma Garleja, Dr.paed., RPIVA asoc. prof. Ivars Muzis, Dr.paed., LPA asoc. prof. Alīda Samusēviča.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

2001. gada 20. jūnijā plkst. 15.00 RTU Būvniecības fakultātes Sēžu zālē Āzenes ielā 16/20 notiks būvzinātnes un enerģētikas nozares promociju padomes “RTU P-12” atklāta sēde, kurā

OLITA BELINDŽEVA-KORKLA

aizstāvēs promocijas darbu “Dzīvojamo ēku siltuma patēriņa vadīšanas sistēma” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. sc. ing. N. Zeltiņš, Dr. sc. ing. I. Kudreņickis, G. Kaškarova. Ar disertāciju var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2001. gada 21. jūnijā plkst. 10.00 LU Sociālo zinātņu fakultātē Lomonosova ielā 1 notiks Latvijas Universitātes Promocijas padomes socioloģijas, politikas un komunikāciju zinātņu nozarē atklātā sēdē, kurā tiks nostrificēts

OLGAS PEIPIŅAS

promocijas darbs “Sociāli etniskās integrācijas problēmas Latgalē deviņdesmitajos gados” (lietišķā socioloģija).

Recenzenti: Dr. soc. B. Zepa, Dr. filol. I. Druviete, Dr. h. ekon. J. Krūmiņš.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU SZF bibliotēkā.

* * *

2001. gada 21. jūnijā plkst. 12.00 LU Sociālo zinātņu fakultātē Lomonosova ielā 1 notiks Latvijas Universitātes Promocijas padomes socioloģijas, politikas un komunikāciju zinātņu nozarē atklātā sēde, kurā tiks nostrificēts

ANDREJA BESSOĻCEVA

promocijas darbs “Latvijas Republikas rekreācijas jomas regulēšanas aspekti” (lietišķā socioloģija).

Recenzenti: Dr. soc. Ritma Rungule, Dr. soc. S. Seņkāne, Dr. soc. B. Zepa.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU SZF bibliotēkā.

* * *

2001. gada 27. jūnijā plkst. 14.00, RTU promocijas padome P–17 inženieru zinātnes specialitātes: Transporta un satiksmes nozare, Gaisa transporta ekspluatācijas apakšnozare atklātā sēdē (RTU Zinātniskās bibliotēkas Aviācijas filiāles telpās, korp. 72 d, Lomonosova ielā 1).

AMADU KULIBALI

aizstāvēs promocijas darbu ar nosaukumu “Dažu jautājumu analīze par aviācijas konstrukciju kniežu savienojumu izturību un noguruma ilgizturību” inženier zinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: h. inž. zin. doktors S. Cifanskis, h. inž. zin. doktors V. Šestakovs, inž. zin. doktors Sorokins.

Starptautiskais eksperts: doc. sc. ing. E. Levitovičs (Polija)

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskās bibliotēkas Aviācijas filiālē.

* * *

2001. gada 28. jūnijā plkst. 14.00 RTU Enerģētikas un elektroteh nikas fakultātes sēžu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks “RTU-P14” promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs

IĻJA GALKINS

par tēmu “Matricas veida frekvences pārveidotāja izpēte un izstrāde”.

Recenzenti: Dr.habil.sc.ing., prof. Ivars Raņķis, Dr.Sc., prof. Juhan Laugis (Igaunija), Dr.Sc., prof. Francesco Profumo (Itālija).

* * *

2001. g. 29. jūnijā plkst. 10.00 Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. telpā

JEĻENA SULOJEVA

aizstāvēs promocijas darbu “Fluoru saturošu 2,3-dihidrogēnimidazo [1,2-a] piridīnu sintēze un īpašības” ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē.

Recenzenti: Dr.h.ķīm., prof. A. Zicmanis (LU), Dr.h.ķīm. G. Duburs (OSI), Dr.h.ķīm., prof. A. Strakovs (RTU);

ANTONS ĻEBEDEVS

aizstāvēs promocijas darbu “1,4-Butāndiola pārvērtības heterogeno katalizatoru klātbūtnē” ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē.

Recenzenti: Dr.h.ķīm., prof. A. Zicmanis (LU), Dr.h.ķīm. G. Veinbergs (OSI), Dr.h.ķīm., prof. F. Avotiņš (RTU).

Ar promocijas darbiem var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Āzenes ielā 14/24.

* * *

2001. gada 3. jūlijā plkst. 10.00 LU Filoloģijas fakultātes zālē Visvalža ielā 4a notiks LU Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā

IRĪNA DIMANTE

aizstāvēs promocijas darbu “Adverbu transpozīcija un evolūcija” filoloģijas doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. philol. P. Vanags, Dr. habil. philol. A. Breidaks, Dr. philol. A. Kuzņecovs.