Zinātnes Vēstnesis
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
2005. gada 24. janvāris: 2 (294) ISSN 1407-6748
________________________________________________________
Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts
_____________________________________________________________________________________
.Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu laureāti
LZA Senāta lēmums:
1. Apstiprināt balvu ekspertu komisiju lēmumus
un piešķirt sekojošas vārdbalvas:
Gustava Vanaga balvu ķīmijā LZA īst.loc. Edvardam Liepiņam (Latvijas
Organiskās sintēzes institūts) par darbu ciklu Kodolu magnētiskās rezonanses
izmantošana organisko, elementorganisko un bioorganisko molekulu pētīšanā.
Arvīda Kalniņa balvu mežzinātnēs, koksnes pētniecībā un pārstrādē
Dr sc.ing. Jānim Zandersonam (Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas
institūts) par darbu kopu Pētījumi mežu ķīmiskajā tehnoloģijā un jaunu
produktu un procesu izstrādē.
Viļa Plūdoņa balvu latviešu literatūrzinātnē Zigrīdai Frīdei
(LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) par monogrāfiju Latvis.
Gothards Frīdrihs Stenders.
Friča Brīvzemnieka balvu folkloristikā, Latvijas etnogrāfijā un
antropoloģijā Dr.habil.hist., Valsts emeritētai zinātniecei Ainai Alsupei
par mūža ieguldījumu etnogrāfijā.
Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā Dr.phys. Kasparam Blušam
(LU Fizikas un matemātikas fakultāte) par darbu Zēmana koherenču kustības
vienādojumi atomu un starojuma mijiedarbības analīzei (vad. LZA īst.loc.
M.Auziņš).
Mārtiņa Straumaņa Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā M.Sc.
Kristīnei Edolfai, LU Ķīmijas fakultātes doktorantei par darbu Kobalta
katalizatoru pētījumi 2,3dihidrofurāna iegūšanai no 1,4butāndiola (vad. Dr.habil.chem.
L.Leite, LZA kor.loc. A.Zicmanis).
Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē un filozofijā M.Sc. Sanitai
Stepenai (Liepājas Pedagoģijas akadēmija) par darbu Sidhartas un Harija
Hallera paštapšanas ceļa strukturējums autora Hermaņa Heses mākslinieciskā dzīves
tvēruma kontekstā (vad. Dr.philol. Z.Gūtmane).
Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā
Kārlim Freivaldam Dr.sc.comp. (LU Matemātikas un informātikas
institūts) par darbu Grafveida struktūru vizualizācijas algoritmi(vad. Dr.math.
P.Ķikusts).
Lienei Osipovai M.Sc., LU Fizikas un matemātikas fakultātes
doktorantei par darbu Zemei tuvo mazo planētu koordinātu noteikšana ar lāzera
tālmēra mērījumiem(vad. LZA kor.loc. M.Ābele).
Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā
Sergejam Gaidukovam M.Sc., RTU Materiālzinātnes un lietišķās
ķīmijas fakultātes doktorantam par darbu Nanolīmeņa hibrīdmateriāli uz
polimēru un neorganisko pildvielu bāzes (vad. Dr.sc.ing. J.Zicāns).
Dmitrijam Šabašovam M.Sc., RTU Materiālzinātnes un lietišķās
ķīmijas fakultātes doktorantam, Latvijas Organiskās sintēzes institūta laborantam
par darbu Homohirālu fenolu un anilīnu sintēze litija enolātu asimetriskai
protonēšanai (vad. Dr.chem. E.Sūna).
Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā
Ievai Viļumai M.Sc., Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantei par
darbu Mūzikas dzīve Vidzemē zviedru laikos (16211710). Kultūrvēsturisks
skatījums (vad. Dr.art. Z.Gailīte).
Mārtiņam Kaprānam LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes
maģistra programmas studentam par darbu Jauna cilvēka konstrukcija 20.gadsimta
60.gadu latviešu prozā (vad. Dr.hist. V.Zelče).
Ilzei Aulikai M.Sc., (LU Cietvielu fizikas institūts) par darbu
Segnetoelektrisku heterostruktūru optisko īpašību pētīšana ar elipsometriju un
spektrālo refraktometriju (vad. Dr.phys. V.Zauls)
Anitai Brūverei M.Sc., LU Fizikas un matemātikas fakultātes
doktorantei par darbu Viendimensiju un divdimensiju atrisinājumi sistēmās ar
taisnstūru ribu( matemātikā) (vad. LZA īst.loc. A.Buiķis);
Ievai Ķempelei M.Sc., (Latvijas Lauksaimniecības universitātes
Ekonomikas fakultāte) par darbu Muitas noteikumu pārkāpumu analīze un to
ierobežošanas iespējas (vad. LZA īst.loc. B.Rivža).
Ainai Muškai Dr.oec., LLU Ekonomikas fakultāte par darbu
Tūrisma produkts un tā kvalitāte Latvijas reģionos (vad. Dr.oec.
L.Mihejeva).
Raimondam Rozenfeldam MSc., Nacionālās Aizsardzības akadēmijas
Aizsardzības zinātniskās pētniecības centra pētniekam par darbu Pārejas no
obligātā militārā dienesta uz profesionālo dienestu pozitīvo un negatīvo aspektu
analīze. LR un citu valstu pieredze (vad. MSc. J.Mekšs).
Atklāta Dītriha Andreja Lēbera piemiņas istaba
Dītrihs Andrejs Lēbers, jurists, LZA ārzemju loceklis, LZA Goda mecenāts, Latvijas Universitātes goda doktors, Baltijas neatkarības atjaunošanas juridisko pamatu skaidrotājs u.t.t., es pat nezinu, kā vēl viņu godināt, jo Zinātnes Vēstneša lasītāji to visu labi zina paši, vēl varbūt der atgādināt, ka intervijā grāmatā Skats uz Rīgu viņš par sevi teica Esmu latvietis, esmu rīdzinieks (tāpat, kā cits slavens vācietis Vecais Stenders, uz kura kapa pieminekļa pēc viņa vēlmes rakstīts latwis). 4. janvārī profesors Lēbers būtu atzīmējis 82. gadskārtu, ja pagājušā gada Jāņu dienā nebūtu pārtrūcis viņa dzīves pavediens. Nu 4. janvārī tajā pašā Mencendorfa namā, kur pirms diviem gadiem savas ģimenes dzīvesbiedres, bērnu un mazbērnu, kā arī daudzo draugu, kolēģu un cienītāju lokā viņš svinēja savu astoņdesmitgadi, pulcējās tie paši, tikai jau bez jubilāra, lai piedalītos Dītriha Andreja Lēbera piemiņas istabas atklāšanā.
Profesora Lēbera vecāsmātes namā (piedod, Andrej Volmār, bet profesors šajā namā bērnībā nav dzīvojis, tikai ciemojies, dzīvoja viņš tur tikai pēdējā laikā, kad iebrauca Rīgā), tagadējā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiālē Mencendorfa nams, kas ir arī Vācbaltiešu kultūras centra Domus Rigensis mītne, piemiņas istaba iekārtota ar profesora mēbelēm un personīgajām lietām, kas atvestas no Hamburgas. Tur goda vietā, līdzās augstskolas beigšanas diplomam un citām regālijām, tiks novietota arī Rīgas balvas fonda Zelta diploma kopija. Šo diplomu pērnā gada nogalē būtu bijis jāsaņem izcilajam rīdziniekam, bet viņa vietā to ar ģimenes piekrišanu saņēma Domus Rigensis direktors Ojārs Spārītis, kurš tagad to varēja pasniegt balvas īstā laureāta mantiniekam profesora dēlam. Pa diploma kopijai tika Mencendorfa namam un Domus Rigensis.
Laiks aizritēja, baudot mūziku, tuvinieku un draugu sabiedrību. Ar savu erudīciju, izcilo prātu, sirsnību un bezgalīgu Latvijas mīlestību profesors Dītrihs Andrejs Lēbers sev uzcēlis tik lielu gara pieminekli, kas nav salīdzināms ar diemžēl nopostītajām ģimenes piemiņas vietām Lielajos kapos, kur apglabāti četri profesora vecvecāki. Cilvēka labākā piemiņa ir viņa darbi.
Z. Kipere
2005. gada 13. janvārī notika Latvijas Zinātnieku savienības valdes sēde, kurā tika slīpēts un rediģēts LZS programmas teksts, līdz tika nolemts to ietvert Latvijas Zinātnieku savienības statūtos kā II nodaļu Latvijas Zinātnieku savienības mērķi un uzdevumi. Kā zināms, jaunie statūti, kas fiksē pārmaiņas LZS sakarā ar tās pārreģistrēšanu, ir jāpieņem LZS VI kongresā š. g. maijā, tādēļ visvairāk un visemocionālāk tika runāts tieši par šo jautājumu.
Kongress vai konference? Jautājums jau izskanējis agrāk. Pēc LZS statūtiem statūtus un programmu var pieņemt un koriģēt LZS kongress, kas sanāk ne retāk kā reizi trijos gados. LZS V kongress notika 2003. gada 27. novembrī, tādēļ šogad varētu sasaukt pilnīgi normālu LZS VI kongresu un izdarīt statūtu korekciju. Taču ir runāts arī par to, ka 2005. gadā paiet 15 gadu, kopš notikusi Latvijas zinātnes reforma, sākusi darboties Latvijas Zinātnes padome un zinātnes finansēšanā ieviesta grantu sistēma. Vairāki Latvijas Zinātnieku savienības valdes un padomes locekļi, tostarp arī Jānis Stradiņš, ieteica plašāk izanalizēt šo pārmaiņu plusus un mīnusus, jo piecpadsmit gadu ir pietiekami ilgs laiks, lai novērtētu ieguvumus un zudumus, pie tam arī tāda pusapaļa jubileja. Ja to darītu tikai Zinātnieku savienības biedru lokā kongresā, tam būtu viens svars un rezonanse, bet, ja rīkotu plašāku zinātnisku konferenci, uzaicinot arī kaimiņus no Lietuvas un Igaunijas, kur zinātnes reformas gaitā bija savas īpatnības, tad izvērtējums varētu būt pamatīgāks un arī rezonanse lielāka. Valde nolēma š. g. maijā (datums tiks precizēts) rīkot starptautisku konferenci Latvijas zinātne 15 gados un kā vienu no tās darba kārtības punktiem paredzēt LZS VI kongresu un statūtu pieņemšanu. Konferencē varētu arī uzņemt jaunus Zinātnieku savienības biedrus. Valde uzticēja Uldim Raitumam, cilvēkam ar Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa rīkošanas pieredzi (diemžēl, šoreiz viņam pašam klātneesot), rūpēties par sponsoru finansiālu atbalstu starptautiskās konferences sarīkošanai, kā arī vērsties pie Latvijas Zinātnes padomes Zinātnes starptautiskās koordinācijas padomes.
Latvijas Zinātnieku savienības valde deleģēja savus pārstāvjus Latvijas Radošo savienību padomē. Tie ir Aina Blinkena, Rita Bebre un Aivars Āboltiņš.
Nākošā LZS valdes sēde notiks 10. februārī plkst. 16.00.
Z. K.
ANO Ģenerālā asambleja 2005. gadu ir izsludinājusi par Starptautisko fizikas gadu. Tā ir Alberta Einšteina brīnumu simtgade, jo 1905. gadā viņš Bernē izdarīja četrus pasaulslavenus atklājumus. 2005. gadā paiet 50 gadu kopš A. Einšteins miris (1955). Fizika ir bāze dabaszinātņu izprašanai, fizikas izglītība dod rīkus veidot infrastruktūru zinātnes tālākai attīstībai, tādēļ Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja aicina šajā gadā visiem pieejamiem līdzekļiem popularizēt fizikas zinātni. To LZA Senāta sēdē aicināja darīt Senāta priekšsēdētājs prof. Jānis Stradiņš un piebilda, ka 2005. gadā jubilejas ir arī ievērojamiem Latvijas zinātniekiem 1785. gadā dzimis fiziķis un ķīmiķis Teodors Grothus, kurš 1805. gadā, pirms 200 gadiem, radīja savu elektrolīzes teoriju. Cits izcils fizikālais ķīmiķis Pauls Valdens 1905. gadā Rīgā atklāja savu elektrovadamības likumu.
Arī LZA prezidents prof. Juris Ekmanis uzsvēra zinātnes popularizēšanas nozīmi, it īpaši dabaszinātņu popularizēšanu, jo šobrīd Latvijā dabaszinātnes un matemātiku studē vien 5% no visa studentu skaita. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs prof. Baiba Rivža gan piezīmēja, ka par valsts budžeta līdzekļiem studējošo studentu vidū dabaszinātnieki ir 20%.
Atsaucoties uz ANO Ģenerālās asamblejas aicinājumu popularizēt fiziku, Latvijas Zinātņu akadēmijas 2005. gada pirmā Senāta sēdē, kas notika 11. janvārī, vārdu deva trim izciliem Latvijas fiziķiem, kuru veikums ierakstīts LZA nosaukto 2004. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu sarakstā akadēmiķiem Mārcim Auziņam (Vai mērījumi bez mijiedarbības spēj paaugstināt kvantu magnetometru jutību?), Elmāram Blūmam (Jaunas pārneses parādības ferrošķidrumos: magnētiskais Soret efekts un termoosmoze) un Linardam Skujam (Optiskajiem gaismas vadiem, ultravioletajai un lieljaudas lāzeru optikai lietoto stiklu pētījumi).
Senāts apstiprināja nodaļu ekspertu komisiju slēdzienu par LZA vārdbalvu piešķiršanu, kā arī pasniedza LZA locekļu un goda doktoru diplomus tiem Rudens pilnsapulcē jaunievēlētajiem LZA locekļiem, kuri nebija klāt diplomu pasniegšanas reizē 2004. gada 17. decembrī. Diplomus saņēma goda doktors politoloģijā Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš un goda doktors medicīnā Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi arheoloģe Ieva Ose un mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, kā arī korespondētājloceklis Anatolijs Šaripo.
LZA Senāts uzklausīja akadēmiķes Baibas Rivžas informāciju par jaunās LZA Lauksaimniecības nodaļas veidošanas gaitu tā tiks apspriesta LLMZA nodaļās un prezentēta Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas pilnsapulcē 2005. gada februārī. LZA Senāts apstiprināja akadēmiķi Baibu Rivžu par Lauksaimniecības zinātņu nodaļas vadītāja vietas izpildītāju un uzdeva viņai nodaļas organizēšanu. J. Stradiņš atzīmēja, ka Lauksaimniecības zinātņu nodaļas atjaunošana Latvijas Zinātņu akadēmijā (akadēmijas pirmsākumos tā saucās Dabas, medicīnas un lauksaimniecības zinātņu nodaļa) pēc tam, kad Hruščovs bija lauksaimniecības zinātni izdzinis no galvaspilsētām un ZA zaudēja trīs institūtus, ir loģiska un likumsakarīga.
Z.K.
* * *
Vai mērījumi bez mijiedarbības spēj paaugstināt kvantu magnetometru jutību?
Mārcis Auziņš, Latvijas Universitāte
Ir zināms, ka mēraparātu, kas darbojas, balstoties uz klasiskās fizikas principiem, mērījumu precizitāte ir ierobežota. To ierobežo statistiskie trokšņi, jo jebkurš fizikāls process pēc savas būtības ir trokšņains.
No otras puses saistībā ar kvantu sistēmām (jeb mikroobjektiem) situācija ir vēl sliktāka, jo atšķirībā no makropasaules mikropasaulē nevar neievērot mēraparāta iedarbību uz mērāmo objektu. Sākot no kvantu fizikas pašiem pirmsākumiem 20. gadsimta 20. gados, ir bijuši centieni izveidot mērījumu metodiku, kas ļautu mikropasaulē izdarīt mērījumus, neietekmējot mērāmo objektu. Ilgus gadus tas neizdevās un tika pat uzskatīts, ka šādi mērījumi principā nav iespējami. Pazīstamākā, bet ne vienīgā diskusija šajā jautājumā ir Nila Bora un Alberta Einšteina daudzu gadu garumā noritējušais strīds par dažādiem domu eksperimentiem, kuros Einšteins piedāvāja šādu mērījumu hipotētiskas metodikas, bet Bors vienmēr spēja atrast pretargumentus un pierādīt Einšteina piedāvāto metožu neiespējamību. Tomēr 20. gadsimta beigās šādas metodes tika atrastas un praksē tika realizēti kvantu mērījumi bez mijiedarbības (Quantum nondemolishing measurements). Pašlaik šādu mērījumu teorija un eksperimentālā realizācija ir intensīvu pētījumu objekts.
Savā darbā mēs esam analizējuši iespējas kvantu mērījumus bez mijiedarbības izmantot, lai paaugstinātu magnetometru precizitāti. Mums ir izdevies pierādīt, ka, ja mērījumi tiek veikti neilgu laiku, tad kvantu magnetometra mērīšanas precizitāte var pārsniegt klasiskajā fizikā pieļaujamo robežu. Tā var tuvoties kvantu fizikas noteiktajai robežai, kas ir saistīta ar Heizenberga nenoteiktību noteiktajiem ierobežojumiem. Pašreizējās fizikas teorijas apgalvo, ka mērījumu precizitāte, ko nosaka Heizenberga nenoteiktības, ir absolūta mērījumu precizitāte. To nosaka fizikālā realitāte, un tā principā nevar tikt paaugstināta nekādos apstākļos. Taču arī šie ierobežojumi var tikt optimizēti, izmantojot tā sauktos saspiestos kvantu stāvokļus (squeezed states). Mēs savā darbā analizējam gan gaismas, gan atomu saspiesto stāvokļu iegūšanas un izmantošanas iespējas kvantu magnetometros.
Diemžēl jāatzīst, ka, ja kvantu magnetometra mērījuma izdarīšanas laiks ir liels, tad kvantu sistēmā neizbēgami notiekošie relaksācijas procesi, kvantu magnetometra darbības precizitātes augšējā robeža atkal pazemina līdz tai, ko nosaka klasiskās fizikas likumi.
Papildu literatūra
1. Geremia, J.M., J.K. Stockton, and H. Mabuchi, Real-time quantum feedback control of
atomic spin-squeezing. Science, 2004. 304(5668): p. 270-273.
2. Auzinsh, M., D. Budker, D.F. Kimball, S.M. Rochester, J.E. Stalnaker, A.O. Sushkov, and
V.V. Yashchuk, Can a quantum nondemolition measurement improve the sensitivity of an
atomic magnetometer? Physical Review Letters, 2004. 93(17) 173002
* * *
Jaunas pārneses parādības ferrošķidrumos: magnētiskais Soret efekts un termoosmoze
Elmārs Blūms, LU Fizikas institūts
Magnētiskie šķidrumi, dažreiz saukti arī par ferrošķidrumiem, ir jauni inteliģenti materiāli ar unikālām fizikālām īpašībām un plašām praktiskās izmantošanas iespējām. Tie ir ultradispersu ferro- vai ferrimagnētisku materiālu koloidāli šķīdumi dažādās nesējvidēs. Atkarībā no pielietošanas apstākļiem kā nesēju izvēlas dažādus ogļūdeņražus, minerālās vai sintētiskās eļļas, poliēsterus, bet bioloģisku pielietojumu gadījumā arī ūdeni. Sarežģītākā problēma ferrošķidrumu radīšanā ir supermazu daļiņu sintēze un nanodispersiju stabilizācija. Vienlaikus ar vispārzināmām koloidālās stabilitātes problēmām papildus jārisina specifiski uzdevumi, kas saistīti ar nanodaļiņu savstarpējo magnētisko mijiedarbību. Ferrokoloīdu stabilitāti var nodrošināt vienīgi tādā gadījumā, ja daļiņu izmērs nepārsniedz 8 10 nm, un ja izmanto jaunākās stēriskās vai elektriskās stabilizācijas metodes.
Makroskopiskā mērogā ferrokoloīdi ir līdzīgi ikdienā lietojamiem vidējas viskozitātes šķidrumiem. Nanokoloīdi ir superparamagnētiski materiāli, bez ārēja lauka tie, līdzīgi parastajiem mīkstiem magnētiskajiem materiāliem, nav magnetizēti. Toties ievietojot ārējā laukā, ferrošķidrumos novērojamas dažādas visai negaidītas parādības. Piemērām, pat ar nelielu magnētisko lauku var izsaukt specifiskas šķidruma virsmas nestabilitātes.
Tomēr ne jau ferrokoloīdu eksotiskās īpašības izsauc dažādu nozaru speciālistu interesi par jaunajiem materiāliem. Magnētiskajiem šķidrumiem piemīt plašas praktiskās pielietošanas iespējas. Sākotnēji tos izmantoja galvenokārt dažādās specifiskās ierīcēs, piemēram, hermetizācijas vajadzībām kosmosā un vakuuma tehnoloģijā, bet pamazām, pateicoties koloīdu tehnoloģijas attīstībai un pazeminoties to ražošanas izmaksām, magnētiskos šķidrumus sāk pielietot arī plaša patēriņa ierīcēs, piemēram, personālo datoru cieto disku hermetizēšanai un akustisko skaļruņu dzesēšanai.
Ideja par magnētisko šķidrumu izmantošanu skaļruņos tika izvirzīta pirms apmēram 20 gadiem. Viens no pionieriem šo pētījumu attīstībā ir arī mūsu Fizikas institūts. Iepildot magnētisko šķidrumu elektrodinamisko skaļruņu magnēta spraugā, tiek sasniegti vairāki mērķi. Vispirms, pateicoties koloīdu labai siltumvadītspējai, jūtami uzlabojas akustiskā elementa dzesēšana. Arī ferrošķidrumu viskozitāte ir ievērojami augstāka kā gaisam, tādējādi rodas iespēja novērst dažādas parazītiskas rezonanses parādības un uzlabot skaļruņu akustisko kvalitāti. Bez tam, pateicoties magnētiskiem spēkiem, atvieglojas akustiskās spolītes centrēšana skaļruņa spraugā. Visas šīs priekšrocības ir ļoti būtiskas lieljaudas skaļruņos un automašīnu audio iekārtās. Astoņdesmito gadu beigās Fizikas institūts kopīgi ar rūpnīcu Radiotehnika veica plašus tehnoloģiskus pētījumus magnētisko audiokoloīdu jomā. Diemžēl, rūpniecības sabrukuma dēļ šie pētījumi netika pabeigti. Šķidrumu ražošanas līnija tika izvazāta, tehniskā dokumentācija nozaudēta vai arī izvesta no Latvijas.
Tomēr arī patlaban Institūts ir iesaistīts šajos ferrošķidrumu pielietošanas jautājumos. Noslēgts sadarbības līgums starp LZA un vienu no vadošajām starptautiskām firmām Ferrotec-USA, kura ražo lielāko daļu no pasaulē izmantotiem magnētiskiem audiošķidrumiem. Mēs sniedzam šai firmai regulārus tehnoloģiskos pakalpojumus, veicot dažādu koloīdu magnetogranulometrijas analīzes. Pie tam apsekoti tiek ne tikai firmas jaunradīto materiālu eksperimentālie paraugi vien. Mēs veicam arī komerciālo šķidrumu atsevišķu partiju magnētisko īpašību pārbaudes.
Magnētiskie šķidrumi audiosistēmās pakļauti ļoti smagiem ekspluatācijas apstākļiem: spēcīgam magnētiskam laukam, augstai temperatūrai un neparasti lieliem temperatūras gradientiem. Visi šie apstākļi ir liels pārbaudījums koloīdu stabilitātei. Būtisku lomu spēlē tādas parādības kā nanodaļinu termodifūzija un magnetoforēze, tās var izsaukt koloīdu fāzu separāciju un nanodaļiņu izsēšanos uz virsmām. Fizikas institūtā tiek veikti plaši ferrokoloīdu siltuma un masas pārneses parādību fundamentālie pētījumi. Laika gaitā iedibināta aktīva un produktīva starptautiska sadarbība, vecot kopīgus pētījumus koloīdu termodifūzijā, tai skaitā pievēršot uzmanību 90. gadu nogalē mūsu izvirzītai idejai par magnētisko nanodaļiņu termomagnetoforēzi (zinātniskajā literatūrā to sauc arī par magnētisko Soret efektu).
Eksperimentālie pētījumi tiek veikti, izmantojot divas principiāli atšķirīgas metodes. Kopīgi ar Brēmenes Universitāti mēs veicam pētījumus par koloīdu separāciju termodifūzijas kolonā. Izstrādāta ļoti jūtīga nanodaļiņu koncentrācijas noteikšanas metode, tā nodrošina precīzus separācijas mērījumus. Izstrādāta kolonas teorija, kas no dinamiskās separācijas līknēm ļauj izskaitļot nanodaļiņu Soret koeficientu. Diemžēl, šādējādi nav iespējams noteikt koloīdu difūzijas koeficientu, kas nepieciešams, lai pilnībā raksturotu nanodaļiņu termoforētisko mobilitāti. Šai jautājumā papildus informāciju var iegūt no optiski ierosinātu termodifūzivo struktūru dinamikas pētījumiem plānos slānīšos. Atbilstoši eksperimenti tika izvērsti sadarbībā ar Pjēra un Marijas Kirī Universitāti Parīzē. Salīdzinot ar termodifūzijas kolonu, plāno slānīšu optiski ierosinātās struktūras nav sevišķi piemērotas termodifūzijas kvantitatīviem pētījumiem, toties rodas iespēja veikt ļoti precīzus difūzijas koeficientu mērījumus, bet magnētiskā lauka klātbūtnē ērti var izdarīt arī pārneses koeficientu anizotropijas pētījumus.
Magnētiskā lauka efektu eksperimentālie pētījumi ir ļoti kaprīzi, tie prasa skrupulozu attieksmi, lai novērtētu un novērstu dažādu nekontrolējamu faktoru ietekmi. Galvenie secinājumi par magnētisko Soret efektu, kas iegūti laika periodā no 1998. līdz 2002. gadam Rīgā, Brēmenē un Parīzē ir šādi:
1) eksperimenti apstiprina teorētiski prognozēto magnētiskā Soret efekta anizotropiju laukā, kas paralēls temperatūras gradientam, Soret koeficients pieaug, turpretī transversālā laukā tas samazinās;
2) sakarā ar to, ka nanodaļiņu nulles lauka Soret koeficients ir neparasti liels, novērotais magnētiskais Soret efekts ir izteikts daudz spēcīgāk par teorētiski prognozēto.
Beidzamo rezultātu var izskaidrot ar magnētiskā lauka ietekmi uz nanodaļiņu difūzijas koeficientu, bet paralēla lauka gadījumā arī ar nekontrolētu magnētiskās konvekcijas ietekmi. Tomēr šāds secinājums ir būtiskā pretrunā ar jaunākiem rezultātiem, kas iegūti Brēmenes universitātē. Separācijas mērījumi, kas izdarīti plānā ferrošķidruma slānītī, liecina, ka paralēla lauka ietekme tik spēcīga, ka termoforēzes ātrums pat maina virzienu. Tas nav izskaidrojams ar difūzijas koeficienta izmaiņām laukā. Optiskie pētījumi liecina, ka plānā slānītī attīstās magnētiskā konvekcija. Bet tā var izsaukt vienīgi termodifuzīvo struktūru nojaukšanu, bet nekādā gadījumā ne separācijas virziena maiņu.
Analizējot Brēmenē veiktos pētījumus, jāņem vērā, ka separācijas mērījumi izdarīti slānī, ko ierobežo caurlaidīgas sienas (mikogranulēts siets). Mūsu jaunākie pētījumi liecina, ka nanodaļiņu termoforēzi porainā vidē būtiski ietekmē osmotiskās parādības. Kā zināms, koloidālo daļiņu termodifūziju izsauc t. s. slip parādības, kas saistītas ar surfaktanta un daļiņu liofilizētās virsmas termodinamiskajām īpašībām. Porainā vidē adsorbcijas slānis veidojas arī uz mikrokanālu virsmas. Atkarībā no Gibbsa adsorbcijas un no Hammakera konstantes vērtībām uz katras no virsmām, rezultējošā pārnesē prevalē viens vai otrs slip ātrums. Vienā no pētītajiem paraugiem, ar oktadekanolu stabilizētā koloīdā nanodaļiņu pārneses virziens porainā slānī pretējs tam, kuru nosaka daļiņu termodifūzijas koeficients.
Analoģiska situācija var veidoties arī magnētiskā lauka ietekmē. Starpība vienīgi tā, ka tagad masas pārnesi nosaka nevis virsmas spēki, bet gan līdzsvars starp magnētiskiem spēkiem, kas darbojas uz daļiņu un uz šķidruma tilpumā. Nehomogēni magnetizētā vidē ap filtra elementiem veidojas vairāki konvekcijas virpuļu pāri, viens no tiem rada makroskopisku šķidruma pārnesi virzienā paralēli temperatūras gradientam. Zīmējumos attēlotas plūsmas līnijas ap sfērisku magnētisku un nemagnētisku filtrējošu elementu gadījumā, ja ārējais lauks vērsts paralēli temperatūras gradientam. Mikrokonvekcija un vienlaicīga daļiņu magnetoforēze inducē makroskopisku masas plūsmu. Pie tam, neatkarīgi no filtrējošā elementa magnētiskajām īpašībām, daļiņas vienmēr tiek pārnestas temperatūras gradienta virzienā. Tātad, rezultējošais efektīvais Soret koeficients ir negatīvs. Pamatojoties uz analoģiju ar termoosmozi porainās vidēs, magnētiski inducēto mikrokonvektivo pārnesi var interpretēt kā specifisku magnetoosmozes parādību. Protams, magnētisko spēku tāldarbības dēļ tā novērojama vienīgi plānā filtrējošā slānī ar lielu porainību. Teorētiskie aprēķini kontekstā ar Brēmenes filtrācijas eksperimentiem šovasar tika ziņoti 6. Starptautiskajā Termodifūzijas konferencē Itālijā. Referāts izraisīja plašas un ieinteresētas diskusijas, darbs tika operatīvi publicēts Eiropas Fizikas žurnālā.
Patlaban Fizikas institūtā tiek izvērsti atbilstoši eksperimentālie pētījumi. Tika izvēlēts šķidruma paraugs, kuram termodifuzīvās īpašības ir zināmas. Rūpīgu mērījumu rezultātā tika noskaidrots, ka nanodaļiņu termoforētiskā mobilitāte, kā tas teorētiski prognozēts, nav atkarīga no magnētiskā lauka, bet magnētisko Soret efektu nosaka difūzijas koeficienta izmaiņas. Separācijas eksperimenti tiek veikti, izmantojot vienslāņa tīklveida filtru. Pirmie eksperimenti apstiprina Soret koeficienta zīmes maiņu magnētiskā laukā, aprēķinu rezultāti kvalitatīvā ziņā saskan ar Brēmenes eksperimentu rezultātiem. Patlaban Rīgā tiek veikti detalizēti eksperimenti un precīzāki skaitliskie aprēķini, izmantojot matemātisko modeli, kas tieši atbilst filtra ģeometrijai un eksperimenta apstākļiem.
Nobeigumā gribētu uzsvērt, ka vienlaikus ar zinātnisko interesi apskatītajiem pētījumiem ir arī praktiska nozīme. Bez skaļruņu dzesēšanas patlaban tiek izvērsti lietišķie pētījumi arī citos virzienos, t. sk. ar mērķi izmantot magnētiskos šķidrumus elektrisko spēka transformatoru dzesēšanai. Visas iepriekš apskatītās parādības ir būtiskas koloīdu stabilitātes problēmu risināšanai šais pielietojumos.
* * *
Optiskajiem gaismas vadiem, ultravioletajai un lieljaudas lāzeru optikai lietoto stiklu pētījumi
L.Skuja, LU Cietvielu fizikas institūts
Galvenās stiklu priekšrocības,salīdzinājumā ar kristāliskajiem optiskajiem
materiāliem, ir to relatīvais lētums un iespēja izveidot praktiski jebkuras
ģeometriskas formas, piemēram, daudzus km garus šķiedru optiskos gaismas vadus.
Turpinoties (opto)elektronisko ierīču miniatuarizācijai, novērojama tendence lietot
arvien īsākus viļņa garumus, savukārt lāzertehnikas pielietojumiem nepieciešami
gaismas vadi un optiskie elementi ar augstu jaudas izturību un stabilitāti.
Absolūtā vairākumā gadījumu stiklu veidošanos nosaka zemas valences jonu (tā saukto
modifikatoru, parasti sārmmetālu) klātbūtne, kuri daudzviet pārrauj ķīmiskās
saites stikla struktūrā un tā nodrošina iepēju izveidototies nesakārtotai stikla
struktūrai. Taču šo jonu klātbūtne tipiski samazina ultravioleto caurlaidību, un tie
arī rada vājās vietas stikla tīklā, kurās gaismas iedarbībā veidojas
punktdefekti.
Viens no nedaudzajiem izņēmumiem ir silīcija dioksīds, kurš spēj veidot stiklu arī
tīrā veidā, bez modifikatoru klātbūtnes (kvarca stikls). Kopā ar augsto Si-O
saites enerģiju šī īpašība nodrošina unikālu praktiski noderīgu īpašību kopu,
tai skaitā ļoti augstu optisko caurlaidību no tuvā infrasarkanā līdz vakuuma
ultravioleta apgabaliem (optiskās šķiedras), noturību pret starojumu (lāzeroptika) un
teicamas dielektriskās īpašības (silīcija mikroelektronika). Šī materiāla
pētījumi Latvijā tika sākti pagājušā gadsimta 70. gados, pašlaik darbs šajā
virzienā tiek turpināts sadarbībā ar Rietumeiropas (Vācija, Francija, Itālija) un
Japānas grupām.
Modifikātoru jonu trūkums SiO2 stiklā kopā ar pozitīvajiem efektiem tomēr nes sev līdzi arī nevēlamas parādības: nesakārtotā struktūra nespēj norelaksēt un izveidojas tā sauktās sapriegtās Si-O saites, kuras samazina optisko caurlaidību un rada priekšnoteikumus aprauto saišu tipa punktdefektu radīšanai. Mūsu pēdējā laika pētījumi ir saistīti ar iespējām tālāk uzlabot stiklveida silīcija dioksīda optisko caurlaidību un radiācijas noturību, to leģējot nelielās koncentrācijās ar ūdeņradi un/vai fluoru.
Meklējot iespējas izmantot stikla optiskos elementus vakuuma ultravioleto F2 eksimeru lāzeru litogrāfijā, vairākās grupās tika atklāts, ka nelielas fluora piedevas (0.1%) dramatiski uzlabo stikla radiācijas noturību un caurlaidību pie lāzera viļņa garuma (157 nm). Mūsu nesenie fundamentālās absorbcijas (Urbaha) malas pētījumi liecina, ka leģēšana ar fluoru krasi palielina absorbcijas malas stāvumu. Tādējādi tika parādīts, ka fluora leģēšana krasi samazina stikla nesakārtotību, samazinot saspriegto Si-O saišu koncentrāciju.
Otra, tradicionālāka, kvarca stikla radiācijas noturības uzlabošanas metode ir tā leģēšana ar ūdeņradi. Ūdeņraža molekulas vai atomi pie istabas temperatūras samērā brīvi difundē pa stikla matricu un neitralizē starojuma radītās aprautās saites, veidojot galvenokārt silanola (Si-OH) vai hidrīda (Si-H) grupas. Notiekošie fotoķīmiskie procesi tomēr nav pietiekoši izprasti, un virknē gadījumu ūdeņraža leģēšana noved pie īpašību pasliktināšanās. Mūsu pētījumos kopā ar Japānas grupu nesen tika atrasts līdz šim nenovērots, anomāli intensīvs defektu veidošanās process fluora lāzera starojuma ietekmē. Tika noskaidrots, ka tas ir saistīts ar primārā lāzerstarojuma produkta, atomārā ūdeņraža tālāku mijiedarbību ar lokāli ierosinātu stikla matricu. Tika parādīts, ka tās rezultātā izveidojas jauni, līdz šim eksperimentāli nenovēroti defekti kvarca stiklā, kas saistīti ar divu kaimiņos esošu saišu sagraušanu silīcija-skābekļa tetraedros. Iegūtais rezultāts ļauj labāk izprast fotoķīmiskos procesus šajā materiālā, un var cerēt, ka tas palīdzēs optimizēt izmantojamo ūdeņraža leģēšanas režīmu praktiskos pielietojumos.
Satura rādītājsLĒMUMS Nr. 8-3-2
Rīgā, 2004.g. 28. decembrī
Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu Par zinātnisko darbību (20.05.98.), Nolikumu par promocijas kārtību un kritērijiem (MK Noteikumi Nr. 134, 06.04.99.) un LZP Promocijas padomju komisijas š.g. 9. decembra slēdzienu, nolemj:
1. Piešķirt eksperta tiesības zinātņu nozares Enerģētika apakšnozarēs Elektroenerģētika, Elektroapgāde, Siltumenerģētika un Alternatīvās enerģijas iekārtas šādiem zinātniekiem:
Nr. p.k. |
Vārds, uzvārds | Zinātniskais grāds | Apakšnozare | Darbavieta |
1.1. | Jēkabs Barkāns | Dr.habil.sc.ing. | Elektroenerģētika Alternatīvās enerģijas iekārtas |
RTU |
1.2. | Dagnija Blumberga | Dr.habil.sc.ing. | Siltumenerģētika | RTU |
1.3. | Kārlis Briņķis | Dr.sc.ing. | Elektroenerģētika | DC Baltija |
1.4. | Vladimirs Čuvičins | Dr.habil.sc.ing. | Elektroenerģētika | RTU |
1.5. | Juris Ekmanis | Dr.habil.phys. | Siltumenerģētika Alternatīvās enerģijas iekārtas |
LZA FEI |
1.6. | Jānis Gerhards | Dr.sc.ing. | Elektroenerģētika Elektroapgāde | RTU |
1.7. | Vilnis Krēsliņš | Dr.sc.ing. | Elektroenerģētika Elektroapgāde | DC Baltija |
1.8. | Zigurds Krišāns | Dr.habil.sc.ing. | Elektroenerģētika Elektroapgāde | LZA FEI |
1.9. | Leonīds Ribickis | Dr.habil.sc.ing. | Elektroapgāde Alternatīvās enerģijas iekārtas |
RTU |
1.10. | Antans Sauhats | Dr.habil.sc.ing. | Elektroenerģētika Alternatīvās enerģijas iekārtas |
RTU |
1.11. | Edvīns Vanzovičs | Dr.sc.ing. | Elektroenerģētika Elektroapgāde | RTU |
1.12. | Ivars Veidenbergs | Dr.habil.sc.ing. | Siltumenerģētika Alternatīvās enerģijas iekārtas |
RTU |
2. Apstiprināt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar promocijas tiesībām norādītajās zinātnes nozares Enerģētika apakšnozarēs, iekļaujot tajā augšminētos ekspertus.
Padome tiesīga piešķirt inženierzinātņu doktora (Dr.sc.ing.) zinātnisko grādu. Padomes pilnvaru laiks līdz 2009.g. 28. decembrim.
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis J.Ekmanis
* * *Papildus pielikums
LZP ZSKK 2004. gada 26. novembra lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2004. gadā (12. papildus pielikums)
Šo 2004. gada projektu finansēšanu LZP ZSKK atbalsta, taču decembra mēneša
ietvaros esošais finansējums nedeva iespēju viņus atbalstīt.
Tika rekomendēts projektus finansēt, ja tiek piešķirts papildus finansējums 2004.
gadam, vai arī finansēt no 2005. gada janvārī paredzētā finansējuma.
3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs
Nr. p.k | Organizācija | Projekta nosaukums, izpildītāji | Finansējums |
|
Pieprasītais | Piešķirtais |
1. | LU Bioloģijas institūts | 11. Starptautiskā konference par kaitīgajām aļģēm (Keiptauna, DĀR, 15.-19.11.2004). Ivars Druvietis | 456 EUR | 200 Ls |
2. | LU Hidroekoloģijas institūts |
11. Starptautiskā konference par kaitīgajām aļģēm (Keiptauna, DĀR, 15.-19.11.2004.) Maija Balode | 456 EUR | 200 Ls |
3. | LV Koksnes ķīmijas institūts | 18. Starptautiskā konference par kokmateriāliem 21. gadsimtā (Rogova, Polija, 16.-18.11.2004). Jānis Dolacis | 125 EUR | atteikt (finansējums 2 reizes jau piešķirts) |
4. | LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte | 3. Starptautiskais simpozijs par pārtikas iesaiņojuma garantēto drošību un kvalitāti (Barselona, Spānija, 17.-19.11.2004). Tatjana Rakčejeva | 540 EUR | 135 Ls |
5. | LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte | 3. Starptautiskais simpozijs par pārtikas iesaiņojuma garantēto drošību un kvalitāti (Barselona, Spānija, 17.-19.11.2004). Lija Dukaļska | 540 EUR | 135 Ls |
6. | LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte | 3. Starptautiskais simpozijs par pārtikas iesaiņojuma garantēto drošību un kvalitāti (Barselona, Spānija, 17.-19.11.2004). Līga Skudra | 540 EUR | 135 Ls |
7. | RTU Datorzinātnes un IT fakultāte | 5. Starptautiskā konference Intelektuālais īpašums un zināšanu vadība (Portoroža, Slovēnija, 18.-20.11.2004). Viktorija Vinogradova | 200 EUR | 135 Ls |
8. | LU Bioloģijas fakultāte | Eiropas Mikroorganismu kultūru kolekciju 23. starptautiskā konference (Londona, Lielbritānija, 18.-20.11.2004). Daina Eze | 190 EUR | 130 Ls |
9. | RTU Polimēru materiālu institūts | Starptautiskais Baltijas Polimēru simpozijs (Kauņa, Lietuva, 24.-26.11.2004). Dace Ērkšķe |
50 EUR | 35 Ls |
10. | RTU Polimēru materiālu institūts | Starptautiskais Baltijas Polimēru simpozijs (Kauņa, Lietuva, 24.-26.11.2004). Sergejs Gaidukovs |
50 EUR | 35 Ls |
11. | LU Polimēru mehānikas institūts | Starptautiskais Baltijas Polimēru simpozijs (Kauņa, Lietuva, 24.-26.11.2004). A.Aņiskevičs |
50 EUR | 35 Ls |
12. | LU Polimēru mehānikas institūts | Starptautiskais Baltijas Polimēru simpozijs (Kauņa, Lietuva, 24.-26.11.2004). O.Starkova | 50 EUR | 35 Ls |
13. | LU Polimēru mehānikas institūts | Starptautiskais Baltijas Polimēru simpozijs ( Kauņa, Lietuva, 24.-26.11.2004). T.Glaskova |
50 EUR | 35 Ls |
14. | RTU Silikātu materiālu institūts | Starptautiskā konference par jauniem aspektiem mūsdienu materiālu sintēzē (Kioto, Japāna, 24.-26.11.2004). Gaida Sedmale | 40 000 JPY | 200 Ls |
15. | S/o Zinātniski-pētnieciskais centrs Contra Cancrum Coli | Starptautisks forums Medica 2004
(Diseldorfa, Vācija, 24.-27.11.2004). Sergejs Matasovs |
270 Ls | atteikt |
16. | RTU Datorzinātnes un IT fakultāte | Starptautiska konference Circuits, Signals and Systems 2004 (Florida, ASV, 28.11.-1.12.2004). Aldis Baums | 680 USD | 200 Ls |
17. | RTU Datorzinātnes un IT fakultāte | Starptautiska zinātniska konference par informācijas apstrādi un pārraidi ārkārtas un ekstremālās situācijās (Minska, Baltkrievija, 29.11.-1.11.2004). Sergejs Jakovļevs | 60 USD | 30 Ls |
18. | RTU Būvniecības fakultāte | Starptautiska konference Aviation 2004
(Viļņa, Lietuva, 9.-10.12.2004). Andrejs Kovaļovs |
100 EUR | 50 Ls |
19. | RTU Būvniecības fakultāte | Starptautiska konference Aviation 2004 (Viļņa, Lietuva, 9.-10.12.2004). Sergejs Gluhihs | 100 EUR | 50 Ls |
20. | RTU Būvniecības fakultāte | Starptautiska konference Aviation 2004 (Viļņa, Lietuva, 9.-10.12.2004) Kaspars Kalniņš | 100 EUR | 50 Ls |
21. | Daugavpils Universitāte |
Starptautiskā mākslas konference GA 2004 (Milāna, Itālija, 14.-16.12.2004). Skaidrīte Ērliha | 500 EUR | 70 Ls |
22. | Daugavpils Universitāte |
Starptautiskā mākslas konference GA 2004 (Milāna, Itālija, 14.-16.12.2004). Aleksandra Šļahova |
500 EUR | atteikt (finansējums 2 reizes jau piešķirts) |
23. | Daugavpils Universitāte |
Starptautiskā mākslas konference GA 2004 (Milāna, Itālija, 14.-16.12.2004). Svetlana Ignatjeva |
500 EUR | 70 Ls |
24. | Daugavpils Universitāte |
Starptautiskā mākslas konference GA 2004 (Milāna, Itālija, 14.-16.12.2004). Ilze Volonte | 500 EUR | 70 Ls |
25. | Daugavpils Universitāte |
Starptautiskā mākslas konference GA 2004 (Milāna, Itālija, 14.-16.12.2004). Nellija Bogdanova |
500 EUR | 70 Ls |
26. | Daugavpils Universitāte |
Starptautiskā mākslas konference GA 2004 (Milāna, Itālija, 14.-16.12.2004). Māris Čačka | 500 EUR | 70 Ls |
27. | Daugavpils Universitāte |
Starptautiskā mākslas konference GA 2004 (Milāna, Itālija, 14.-16.12.2004). Baiba Valpētere | 500 EUR | 70 Ls |
28. | Daugavpils Universitāte |
Starptautiskā ģeneratīvās mākslas konference GA 2004 (Milāna, Itālija, 14.-16.12.2004). Kārlis Salītis | 80 EUR | 59 Ls |
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs akad. I. Knēts
* * *
Pielikums
LZP ZSKK 2005. gada 20. decembra lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2005. gadā (1. pielikums)
1. Dalības maksa starptautiskās organizācijāsNr. p.k |
Organizācija | Projekta nosaukums, izpildītāji | Finansējums |
|
Pieprasītais | Piešķirtais |
1. | Latvijas Organiskās sintēzes institūts | LOSI biedra nauda Starptautiskajā Elektroķīmijas biedrībā par 2005. gadu. Baiba Turovska |
515 EUR | 300 Ls (daļējs finansējums) |
2. | LU Fizikas un matemātikas fakultāte | LU FMF biedra maksa Amerikas Fizikas biedrībā par 2005. gadu. Ruvins Ferbers |
155 USD | 80 Ls |
3. | LLU Lauksaimniecības fakultāte | LLU biedra maksa Starptautiskajā Dārzkopības
zinātņu biedrībā par 2005.-2006. gadu. Mintauts Āboliņš |
90 EUR | 60 Ls |
4. | LZA | LZA biedra maksa Starptautiskajā Zinātņu un
filozofijas savienībā par 2004. gadu. Raimonds Valters |
200 USD | 105 Ls |
5. | LU Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūts | Latvijas Fiziologu biedrības biedra nauda Eiropas Fiziologu biedrību asociācijā par 2004. gadu. Immanuels Taivans | 20 EUR | 15 Ls |
2. Starptautisko konferenču organizēšana
1. | LU Bioloģijas fakultāte | Starptautiskā Bioloģijas studentu konference (Rīga, 10.-16.04.2005). Maija Slaidiņa |
950 Ls | 300 Ls |
2. | Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs |
13. Eiropas Medicīnas zinātņu vēstures muzeju
kongress (Rīga, septembris, 2006). Kārlis Ēriks Arons |
500 Ls | 350 Ls |
3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs
1. | LLU Ulbrokas Zinātnes centrs |
Starptautiskais Inženierzinātņu kongress
AgEng Leuven 2004 (Luvēna, Beļģija, 12.-16.09.2004). Arvīds Vilde |
495 EUR | 35 Ls (ZSKK 20.08.2004. sēdē 165 Ls jau piešķirti) |
2. | LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte |
Starptautiska konference par specializāciju klimatoloģijā un meteoroloģijā (Budapešta, Ungārija, 24.-29.10.2004). Gunta Grišule | 70 EUR | 50 Ls |
3. | LZA un LU Matemātikas institūts | Starptautiska konference Macromodels 2004
(Belchatova, Polija, 1.-5.12.2004). Nadežda Siņenko |
255 EUR | 175 Ls |
4. | Latvijas Organiskās sintēzes institūts | Starptautisks simpozijs Recent Trends in Drug Discovery Coordination Chemistry un 9. Starptautiskā konference par bioaktīviem heterocikliem (Rajkota, Indija, 8.-10.01.2005). Alla Zablocka | 200 USD | 105 Ls |
5. | Daugavpils Universitāte |
Starptautiska zinātniska konference Humanitāras zinātnes jaunajā Eiropā Kauņa, Lietuva, 13.-14.01.2005). Maija Burima | 25 EUR | 15 Ls |
6. | Daugavpils Universitāte |
Starptautiska zinātniska konference Humanitāras zinātnes jaunajā Eiropā Kauņa, Lietuva, 13.-14.01.2005). Ilze Kačāne | 25 EUR | 15 Ls |
7. | RTU Būvniecības fakultāte |
Starptautiska konference COST C 12 par pilsētplānošanas un celtniecības jaunajām tehnoloģijām (Insbruka, Austrija, 20.-22.01.2005). Dmitrijs Serdjuks | 150 EUR | 100 Ls |
8. | RSU Darba un vides veselības institūts | Starptautiska konference Aroda veselība un darba drošība. (Helsinki, Somija, 25.-27.01.2005). Ivars Vanadziņš | 490 EUR | 135 Ls (daļējs finansējums) |
9. | RSU Darba un vides veselības institūts | Starptautiska konference Aroda veselība un darba drošība (Helsinki, Somija, 25.-27.01.2005). Maija Eglīte | 490 EUR | 135 Ls (daļējs finansējums) |
10. | RSU Darba un vides veselības institūts | Starptautiska konference Aroda veselība un darba drošība (Helsinki, Somija, 25.-27.01.2005). Inese Remeza | 490 EUR | 135 Ls (daļējs finansējums) |
11. | Latvija Kultūras akadēmija | 8. Starptautiskais Filozofijas un kulturoloģijas
kongress Vienotība un dažādība reliģijā un kultūrā (Sietla, ASV,
27.-30.01.2005). Inese Sviestiņa |
200 USD | 105 Ls |
12. | LU Fizikas un matemātikas fakultāte | 4. Starptautiskā konference Aplimat 2005 (Bratislava, Slovākija, 1.-4.02.2005). Jolanta Goldšteine |
75 EUR | 50 Ls |
13. | LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts | Starptautiskā konference Environmental,
Industrial and Applied Microbiology (Badajoza, Spānija, 15.-18.03.2005). Uldis Viesturs |
420 EUR | 200 Ls (daļējs finansējums) |
14. | Daugavpils Universitāte |
Starptautisks kongress Reliģija: konflikts un
miers (Tokija, Japāna, 24.-30.03.2005). Anita Stašulāne |
39 000 JPY | 190 Ls |
15. | LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte |
Starptautisks seminārs Ainavekoloģija: metodes un pielietojums (Faro, Portugāle, 28.03.-05.04.2005). Anita Zariņa | 500 EUR | 200 Ls (daļējs finansējums) |
16. | RTU Daugavpils filiāle | 4. Starptautiskais Valeologu kongress (Sanktpēterburga, Krievija, 19.-21.04.2005). Aleksandrs Stepanovs |
90 Ls | 90 Ls |
17. | P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca |
Eiropas Endokrīnās ķirurģijas kursi (Strasbūra, Francija, 12.-15.05.2005). Zenons Narbuts |
1391 EUR | atteikt (LZP dalību kursos nefinansē) |
18. | LU Hidroekoloģijas institūts | 5. Baltijas Jūras zinātnes kongress (Sopota, Polija, 20.-24.06.2005). Irīna Kuļikova |
200 EUR | 135 Ls |
19. | LLU Lauk-saimniecības fakultāte | 20. Starptautiskais Pļavkopības kongress (Dublina, Lielbritānija, 26.-30.07.2005) Aleksandrs Adamovičs |
495 EUR | 200 Ls (daļējs finansējums) |
4. Starptautiskā sadarbība
1. | LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs | Zinātniski pētnieciskais darbs
Latvijas-Francijas sadarbības projekta Osmoze ietvaros. E.Grēns |
586 EUR | 586 Ls |
2. | LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs | Zinātniski pētnieciskais darbs
Latvijas-Francijas sadarbības projekta Osmoze ietvaros. P.Pumpēns |
586 EUR | 586 Ls |
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs akad. I. Knēts
2005. gada 31. janvārī plkst. 16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, 302. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
UDO MERISTE.
Temats Augstākās izglītības perspektīvas saistībā ar Eiropas
Savienības paplašināšanos. Igaunijas piemērs.
Recenzenti: Dr.phys., profesors Andris Kangro; Dr.habil.oec., profesore
Baiba Rivža; Dr.paed., asoc. profesors Aldis Baumanis.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka
bulvārī 4.
***
Latvijas Universitātes 2. promocijas padomes fizikas nozarē sēdes notiks
2005. gada 10. februārī Cietvielu fizikas institūtā, Ķengaraga ielā 8,
1. auditorijā.
Plkst. 10.00
VADIMS OGORODŅIKS (LU CFI)
aizstāvēs promocijas darbu Radiācijas defektu pētījumi ar EPR metodi LiBaF3
kristālā. Cietvielu fizika.
Darba zinātniskais vadītājs Dr.habil.phys. Uldis Rogulis.
Recenzenti: Andrejs Siliņš (prof.), Donāts Millers (Dr.habil.phys.), Jans Rosa (prof.)
Čehija, starpt. eksp.
Plkst. 13.00
JURIS RAUZIŅŠ (RTU)
aizstāvēs promocijas darbu Rentgenstaru difrakcija kaulu kvalitātes
novērtēšanai. Medicīniskā fizika.
Darba zinātniskais vadītājs prof. Jurijs Dehtjars.
Recenzenti: Jānis Spīgulis (prof.), Ivars Tāle (akad.), Sigitas Tamulevicius
(prof.) Lietuva, starpt. eksp.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkas brīvās pieejas fondā.
***
2005.gada 14.februārī plkst. 16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 302.auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
Daina Celma.
Temats: Vadītāja darbība pārmaiņu procesos Latvijas vispārizglītojošās
skolās.
Recenzenti: Dr.habil.paed., Dr.oec., profesore Rasma Garleja; Dr.habil.phys.,
profesors Juris Zaķis; Dr.paed., profesore Alīda Samusēviča.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka
bulvārī 4.
***
2005. gada 15. februārī plkst. 13.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozaru padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G 16 auditorijā), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
ŽANNETA AKOPOVA.
Temats Mentora palīdzības skolotāju komandai bilingvālās izglītības
ieviešanā.
Recenzenti: Dr.habil.paed., prof. R. Garleja, Dr.paed., prof.
A. Samuseviča, Dr.paed., prof. I. Salīte.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.
***
LLU Mežzinātņu nozares un Materiālzinātņu nozares Koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozares promocijas padome 2004.gada 20.decembra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātniskā grādu Koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozarē Ziedonim Miklašēvičam par promocijas darbu Elektrolīniju un sakaru līniju koka balstu ražošanas tehnoloģiskie pētījumi un ekoloģiskais novērtējums. Balsošanas rezultāti: par 7, pret nav, nederīgu biļetenu nav.
***
LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē 20.12.2004. Ligita Melece aizstāvēja promocijas darbu Kvalitātes vadība un tās ekonomika pārtikas ražošanas primārajā un sekundārajā sfērā ekonomikas doktora grāda iegūšanai. Balsošanas rezultāti: par 6, pret nav, atturas nav. Ar padomes lēmumu Ligitai Melecei piešķirts LR ekonomikas doktora grāds agrārajā ekonomikā.
***
LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē 20.12.2004. Anita Auziņa aizstāvēja promocijas darbu Gaļas un gaļas produktu reģionālais tirgus ekonomikas doktora grāda iegūšanai. Balsošanas rezultāti: par 6, pret nav, atturas nav. Ar padomes lēmumu Anitai Auziņai piešķirts LR ekonomikas doktora grāds reģionālajā ekonomikā.
***
LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē 20.12.2004. Aina Dobele aizstāvēja promocijas darbu Zemes resursu izmantošana Latvijā ekonomikas doktora grāda iegūšanai. Balsošanas rezultāti: par 7, pret nav, atturas nav. Ar padomes lēmumu Ainai Dobelei piešķirts LR ekonomikas doktora grāds agrārajā ekonomikā.
***
2004. gada 27. decembrī LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes
promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, promocijas darbu ekonomikas
doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas zinātnes nozarē,
apakšnozarē finanses un kredīts aizstāvēja Sergejs Babuškins par
tematu Labvēlīgas investīciju vides veidošanas problēmas Latvijā.
Balsošanas rezultāti: piešķirt 10, nepiešķirt 2, nederīgu biļetenu nav.
***
Rīgas tehniskās universitātes Aviācijas institūta Transporta un satiksmes nozares
promocijas padome 2005. gada 5. janvāra sēdē piešķīra Latvijas inženierzinātņu
doktora (Dr.sc.ing.) zinātnisko grādu Jūlijai Timoščenko gaisa
transporta un infrastruktūras apakšnozarē par promocijas darbu Aviācijas
konstrukciju plānsienu elementu daudzvietu noguruma bojājumu likumsakarības.
Balsošanas rezultāti: par 12, pret nav, nederīgu biļetenu nav.
Informācija par starptautiskās konferences Eco-Balt 2005 organizēšanu Rīgā, 2005. gada 5.6. maijā
Keronfences tēmas
Vides problēmas un to izvērtējums.
Sabiedrība un vide. Pilsēta un attīstība.
Vides piesārņojuma pakāpes novērtēšana un novēršana.
Vides izglītība.
Iespējamā tematika
Vides piesārņojums, tā novērtēšana un novēršana.
Zinātniskās izstrādnes un tehnoloģiskie risinājumi vides sakopšanā.
Ķīmijas attīstības perspektīvas. Lietišķā ķīmija.
Zinātniskie pētījumi un to nodrošinājums.
Pilsēta, pilsētas attīstība, saimniecība un problēmas.
Atkritumu problēmas, atkritumu saimniecība.
Pasākuma organizatori
LR Vides ministrija, Rīgas Tehniskā universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte, SIA Intego Plus
Iespējamās dalības grupas
Zinātnieki un praktiķi, sabiedrisko kustību aktīvisti, firmu un uzņēmumu pārstāvji.
Firmas, kas ražo un piedāvā iekārtas un reaģentus piesārņojuma noteikšanai un vides atveseļošanai.
Plānotā dalības maksa
Dalības maksa Ls 10, katram dalībniekam. Dalības maksa sedz organizatoriskās izmaksas un tēzes 12 lpp. apjomā.
Dalības maksa studentiem Ls 5, (to iespējams aizstāt ar līdzdalību konferences organizēšanas darbā).
Organizatori lūdz Jūs (Jūsu firmu) piedalīties konferencē Eco-Balt 2005, kā arī nosūtīt referāta (ziņojuma) tēzes līdz 2005. gada 31. janvārim.
Tēzes izvēlētajai tēmai jāiesniedz elektroniski, adrese: [email protected], disketē vai CD-diskā; pieteikumu jāatsūta pa pastu.
Turpmāko informāciju skatīt elektroniski, mājas lapas adrese: http://www.ecobalt.lv
Prof. Dr.chem. Modris Drille
SIA Intego Plus
Stabu iela 17
LV-1011, Rīga
tel. +(371)-7295797
e-pasts: [email protected]
http://www.ecobalt.lv
Latvijas Universitātes
BIOLOĢIJAS INSTITŪTS
izsludina konkursu
uz akadēmiskajiem amatiem šādās specialitātēs:
augu ģenētika vadošais pētnieks 1 vieta
augu ģenētika pētnieks 1 vieta
hidrobioloģija asistents 1 vieta
Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža
Salaspilī, Miera ielā 3, 230.istabā, tālrunis 7944988.
Pieteikumam pievienot:
1) biogrāfiju (Curriculum vitae);
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu;
4) citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).
* * *
KONKURSS
Pusvadītāju materiālu fizikā pētnieks 0,5 štata vietas
vad. pētnieks 0,5 štata vietasCietvielu jonikā vad. pētnieks 0,5 štata vietas
Optiskā ieraksta fizikā pētnieks 0,5 štata vietas
Fizikas metodes un instrumenti vad. pētnieks 0,5 štata vietas
Teorētiskā fizika pētnieks 1 štata vieta
Segnetoelektriķu fizika vad. pētnieks 1,5 štata vieta
pētnieks 0,5 štata vietas
asistents 2 štata vietasKristālu fizikā asistents 3 štata vietas
Pieteikumā jānorāda nozare, kurā vēlas pretendēt.
Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža. Rīgā,
Ķengaraga ielā 8, 338. istabā. Tālrunis uzziņām 7260556.
Pieteikumam pievienot:
1.Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
2.CV;
3.Publicēto darbu sarakstu;
4.Citas, kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas ( pēc pretendenta izvēles.)
* * *
KONKURSS
Latvijas Zinātņu akadēmijas Fonds izsludina 2005.gada konkursu D.A. Lēbera stipendiju saņemšanai jaunajiem pētniekiem jurisprudencē un politoloģijā LVL 80 120 apmērā.
Konkursa mērķis ir veicināt studentu un maģistrantu pētījumus par demokrātiskas un tiesiskas valsts veidošanas procesu un problēmām Latvijā. Pretendenti konkursam iesniedz referātus (ap 20 000 datorzīmes) un par pētījuma rezultātiem sniedz ziņojumu Jauno pētnieku konferencē 2005.gada 5.maijā.
Pētījumu tēmas un to pamatojums (līdz 1 lpp.) jāiesniedz līdz 2005.gada 1.martam (ieskaitot) LZA Sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, LV-1050, tālr. 7228784 vai 7225361, e-pasts: [email protected]. Turpat var iepazīties ar konkursa Nolikumu.
Satura rādītājsNākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks 2005. g. 7. februārī.
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
Pēdējās izmaiņas: 2005. gada 21. janvārī