Zinātnes Vēstnesis: 2005.g. 20. jūnijs

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem – galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darba tematika saistīta ar Latviju. Balvas laureāti saņems LZA piemiņas medaļu un naudas balvu.

2006.gada janvārī tiks piešķirtas šādas LZA balvas:

Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē vai kultūrā
Edgara Siliņa balva fizikā
Pirsa Bola balva matemātikā
Paula Stradiņa balva medicīnas zinātnē
Arvīda Kalniņa balva mežzinātnēs, koksnes pētniecībā un pārstrādē
Pauļa Lejiņa balva lauksaimniecības zinātnēs
Teodora Celma balva filozofijā
Kārļa Ulmaņa balva par Latvijas tautsaimniecības un valsts vēstures problēmu izpēti un risinājumiem

Kandidātus Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu konkursam var izvirzīt LZA īstenie locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, augstskolu vai akadēmiju senāti vai domes. Iesniegtos darbus vērtēs katras balvas ekspertu komisija.

Izvirzot kandidātus balvai, ekspertu komisijai 1 eksemplārā iesniedzami šādi dokumenti:
1) izvirzītāja ieteikums,
2) izvirzītais darbs,
3) ziņas par autoru (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi un tālruni, personas kodu, elektroniskā pasta adresi,
4) autora parakstīta īsa iesniegtā darba anotācija latviešu valodā, darba nosaukums angļu valodā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas jaunajiem zinātniekiem

Balvas uz zinātnisko darbu konkursa pamata piešķir maģistrantiem, doktorantiem vai jauniem pētniekiem ne vēlāk kā vienu gadu pēc maģistra vai doktora darba aizstāvēšanas. Konkursam var iesniegt darbus, kurus veicis viens zinātnieks, ja viņš iesniegšanas brīdī nav vecāks par 30 gadiem.

2006. gadā LZA piešķirs 9 balvas:
• fizikas, matemātikas un inženierzinātnēs – 3, no tām viena ir Ludviga un Māra Jansonu balva par labāko darbu fizikā;
• ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātnēs – 3, no tām viena ir Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balva par labāko darbu ķīmijā;
• humanitārajās un sociālajās zinātnēs – 3, no tām viena ir Zentas Mauriņas balva par labāko darbu literatūrzinātnē un filozofijā;

• motivēts LZA īstenā locekļa, zinātniskā institūta vai augstākās mācību iestādes senāta vai domes ieteikums, kurā dots īss konkursā iesniedzamā darba vērtējums un jaunā zinātnieka vispārējo zinātnisko aktivitāšu raksturojums;
• konkursa darbs, norādot uz titullapas institūta vai augstskolas nosaukumu, darba nosaukumu latviešu un angļu valodā, autora vārdu, uzvārdu, pilsētu, kur tas veikts un gadu; uz titullapas jābūt norādei LZA jauno zinātnieku darbu konkursam;
• darba īsa anotācija (līdz 1 lpp.) latviešu valodā, kuru parakstījis autors;
• publicēto darbu saraksts (ja tādi ir);
• uzziņu lapa par darba autoru: vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods, darba vieta, doktorantūra, maģistratūra vai to beigšanas gads, mājas un darba pilnas adreses un telefoni, elektroniskā pasta adrese.

Konkursā iesniegtos darbus vērtē LZA zinātņu nodaļu ievēlētās ekspertu komisijas. Godalgotie darbi glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, pārējos izsniedz autoriem atpakaļ.

Konkursa ekspertu komisijas izvirza labākos no iesniegtajiem darbiem reflektēšanai arī uz LZA un “Grindeks” u.c. jauno zinātnieku konkursu balvām.

Materiāli iesniedzami LZA Zinātniskajā sekretariātā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231.istabā, Rīga, LV – 1524, vai attiecīgo zinātņu nodaļās (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889) līdz 2005. gada 31.oktobrim, Pīrsa Bola balvai līdz 30.septembrim.

Ņemot vērā Latvijas pozīciju par atbalstu zinātnei un attīstībai, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinātnes padome aicina Jūs turpināt aktīvi atbalstīt zinātnes un tehnoloģiju attīstību Latvijā un Eiropas Savienībā. Īpaši svarīgi to darīt ir tagad, kad tiek veidots Eiropas Savienības budžets 2007. – 2013.gadiem. Aicinām Jūs Eiropadomes sēdē Briselē š.g. 16.un 17.jūnijā un citos pasākumos uzsvērt nepieciešamību palielināt atvēlēto līdzekļu apmēru 7. ietvara programmas (2007. – 2013.gadam) īstenošanai, atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātajam un iesniegtajam (06.04.06.) priekšlikumam, paredzot finansējuma dubultojumu.

Par “Kokneses fondu”,
X Baltijas intelektuālās sadarbības
konferenci Helsinkos, konceptuālām nostādnēm par LZA aģentūrām
(zinātniskajiem institūtiem)
humanitāro pētījumu jomā –
nākošajā numurā.

Rīgas 1. ģimnāzijas meiteņu koris iepriecina klausītājus pirms pieminekļa atklāšanas

Pieminekļa autors tēlnieks Genadijs Stepanovs (no kreisās), Rīgas balvas laureāts arhitekts Jānis Krastiņš un Rīgas pilsētas mērs Aivars Aksenoks gaida pārklāja noņemšanu

Pārklājs ir kritis

ITERA-Latvija prezidents Juris Savickis (pa kreisi)
pieņem apsveikumus

Kopēja fotografēšanās pie Rīgas balvas kaijas

Saulainā un vējainā 8.jūnija pēcpusdienā pie pārsegā tītā pieminekļa iepretim Rīgas 1. ģimnāzijai pulcējās bariņš ļaužu, kuru vidū varēja pamanīt vairākas pazīstamas personas, kuras vienoja kāds tituls – viņi visi bija Rīgas balvas dažādu gadu laureāti. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis – Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Melngalvju nama direktors. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa. Arhitekts un arhitektūras zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Jānis Krastiņš. Un citi. Vēl jau nemaz nav tik daudz to izcilo speciālistu, kuru veikums Rīgas izpētē un popularizēšanā izpelnījies prestižo Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas domes un Biznesa augstskolas “Turība” 2002.gadā izsludināto Rīgas balvu par nozīmīgāko zinātnisko pētījumu Rīgas vēsturē, etnogrāfijā, demogrāfijā un etnisko attiecību izpētē, ģeogrāfijā, ekoloģijā un citās nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību. Katru gadu balvas saņem trīs laureāti (2002.gadā – J.Krastiņš, K.Radziņa, A.Celmiņš, veicināšanas balvas – V.Bebrei, R.Spirģim, 2003.gadā – A.Caune, O.Spārītis, O.Zanders, 2004.gadā – L.Balodis, J.Stradiņš, M.Zunde). 2005.gada balvu Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas balvas biedrība jau ir izsludinājusi, uz to kandidātus, atbilstoši nolikumam, var pieteikt līdz 10. septembrim.

Bet nu atgriezīsimies notikuma vietā. Līdz ar diplomu un atbilstošo naudas prēmiju balvas laureāts saņem arī mākslinieka Genadija Stepanova gatavotu statueti ar lidojošas kaijas atveidu, kas simbolizē, no vienas puses, zinātniskās domas lidojumu un, no otras puses, – Rīgu kā pilsētu netālu no jūras, kur šis smailspārnu putns ir biežs viesis. Nu šis putns, pacelts trīs metru augstumā, ar firmas ITERA–Latvija (prezidents Juris Savickis) finansiālo gādību grezno Rīgas kanāla malas apstādījumus gandrīz vai 1.ģimnāzijas durvjpriekšā. Šo zīmīgo faktu pieminēja ne viens vien runātājs, jo no Rīgas 1. ģimnāzijas (padomju laikos – Rīgas 1.vidusskolas) nākuši daudzi jo daudzi izcili zinātņu vīri un sabiedriski darbinieki, pašreizējo Rīgas pilsētas mēru Aivaru Aksenoku ieskaitot, tādēļ pēdējam par Rīgas balvas piemiņas zīmei izraudzīto vietu bija īpašs prieks. Rīgas balvas biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks pasniedza Aivaram Aksenokam samazinātu Rīgas balvas statuetes kopiju, piebilstot, ka tā gan nav balva, bet tikai atgādinājums par šādas balvas esamību, ko var turēt uz sava rakstāmgalda.

Juris Savickis, kura kā Rīgas daiļuma kopēja kontā šis jau ir otrais piemineklis – atcerēsimies pieminekli izcilajam ķīmiķim Paulam Valdenam pie LU Bioloģijas fakultātes ēkas kanāla otrajā krastā, teica, ka kopt Rīgas daiļumu ir ne tikai Rīgas domes, bet arī tās iedzīvotāju pienākums, un tur īpaši redzamu ieguldījumu var dot Rīgā esošās biznesa struktūras. Viņš aicināja arī citas firmas un uzņēmumus sekot ITERA–Latvija piemēram. Vēlāk privāta sarunā Rīgas mēram un arhitektiem viņš pateica, kuri, viņaprāt, ir trīs lielākie kauna traipi Rīgas centra sejā – viesnīcas “’Reval Hotel Latvija” augstceltne Brīvības ielā, Zemkopības ministrijas ēka Citadelē un Triangula bastiona stikla plācenis.

Visu Rīgas balvas vizuālās zīmes atklāšanas laiku, neraugoties uz aukstumu un stipro vēju, pašaizliedzīgi kuplināja Rīgas 1. ģimnāzijas meiteņu koris.

Balva tiek piešķirta par nozīmīgāko zinātnisko pētījumu Rīgas vēsturē un kultūrvēsturē, arhitektūras un mākslas vēsturē, etnogrāfijā, demogrāfijā un etnisko attiecību izpētē, ģeogrāfijā, ekoloģijā un citās nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību. Apbalvojamie darbi var būt monogrāfijas, vienotas tematikas zinātniski pētījumi un apkopojumi vai atsevišķs zinātnisks pētījums. Apbalvošanas subjekts var būt arī izcils veikums Rīgas tēla veidošanā. Pretendentus balvas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, augstskolu senāti un fakultāšu domes, Rīgas dome, Rīgas Balvas biedrība un Rīgas Latviešu biedrība līdz 2005. gada 10. septembrim, rakstiski iesniedzot motivētu ierosinājumu un uzziņu par kandidātu (Curriculum vitae), izvirzītāja vai pretendenta parakstītu iesniegtā darba (darbu) anotāciju latviešu valodā (darba nosaukumu arī angļu valodā). Pieteikumi iesniedzami LZA sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV - 1524, 2. stāvā, 231. istabā, vai attiecīgo zinātņu nodaļās vai pa pastu (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889, fakss 7821153, E pasts: [email protected]).

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Rihards KONDRATOVIČS teju 50 gadu nodarbojas ar rododendru introdukciju un selekciju, radījis un devis vārdu pussimts jaunām rododendru šķirnēm. Neviena no tām nesaucas ‘Rihards’.

– Vispirms gribu pateikt, ka nekur citur Latvijā kā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā un tās Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte” ar rododendru selekciju nenodarbojas. Pasaulē – jā, un pat ļoti daudz. Rododendri pieder ēriku dzimtai (Ericaceae DC.) Šie krāšņie ziedošie krūmi, retāk – koki, aug ziemeļu puslodes aukstos un mērenos apgabalos – Āzijā, Ķīnā, Japānā, Eiropā savvaļā sastopamas 5 sugas Kaukāzā, viena suga Karpatos, trīs sugas Alpos. Ļoti labi tie aug Ziemeļamerikā – ASV un Kanādā. Tas ir kalnu augs, kurā īstā dzimtene ir Dienvidaustrumāzija – Ķīna, Nepāla, Japāna. Tam ir vajadzīga mitra augsne un mitrs gaiss, tādēļ tas vislabāk jūtas pie plašām ūdenstilpnēm, ezeru un jūras krastos, lielu upju ielejās. Tibetā, Nepālā kalnos parasti ir mākoņi, miglas, līst musonu lieti. Ideāli! Rododendriem nav vajadzīgs biezs trūdzemes slānis, pietiek ar sprīdi, diviem. Galvenais, lai augsne būtu irdena, lai lietus pamatīgi saslapinātu zemi un viss liekais ūdens aiztecētu prom. Tur, kur augsts gruntsūdens līmenis vai smagas, mālainas augsnes, rododendri neaug. Un, lūk, – neraugoties uz rododendru lielo dekorativitāti, nepretenciozo kopšanu un plašajām selekcijas iespējām, kā kultūraugs tas ir pazīstams tikai nepilnus 400 gadus, kas ir ļoti maz, ja salīdzinām, piemēram, ar rozēm un lilijām, kuras kultivēja jau 4000 – 5000 gadus pirms mūsu ēras. Bet, kad rododendrus ieviesa, tad sākas to straujš uzvaras gājiens pa visu zemeslodi. Savvaļā ir sastopamas 1200 – 1300 sugas. Skaits nav precīzs tādēļ, ka augi ļoti vienkārši krustojas savā starpā un ir daudz hibrīdu, par kuriem botāniķi strīdas – vai tā ir jauna suga vai kāda vecās sugas forma. Anglijas Karaliskās dārzkopības biedrības izdotajā jaunajā sugu un šķirņu reģistrā iekļautas 28 000 cilvēku radītas rododendru šķirnes!

– Var. Mēs esam reģistrējuši 43 jaunas rododendru šķirnes un vēl sešas reģistrēsim šogad.

– Tā ir. Bet man jau arī ir palīgi. Pašlaik neviens nopietni ņemams sabiedriskais un arī individuālais dārzs netiek plānot bez rododendriem, jo tiem ir virkne labu īpašību. Vispirms – ilgmūžība. Anglijā ir tādi apstrādājumi, kuru rododendri ievesti no Amerikas aug jau vairāk nekā 200 gadu! Latvijā viens no vecākajiem rododendriem aug kopš 1924.gada, kad to atveda no Edinburgas un iestādīja Mellužos kāds tālbraucējs jūrnieks. Tas izaudzis 4 m plats un 2,5m augsts. Ja cilvēka aktīvo mūžu rēķina 30 gadus, tad par parkā iestādīta rododendra skaistumu priecāsies sešas paaudzes. Otra labā īpašība – rododendri augumā ir sākot no 10 cm, paklājveidīgām formām. Nākamie ir no viena līdz trim metriem augsti krūmi, bet ir arī 10 līdz 12 metru augsti koki. Himalajos sastopami pat 25–30 m augsti giganti. Dārzu arhitektiem ir vislielākās iespējas realizēt savas fantāzijas. Jāievēro tikai tas, ka vasarzaļie rododendri, saukti arī par dārza acālijām, mīl klaju, saulainu vietu, bet mūžzaļie rododendri aug pusēnā, starp kokiem, bet arī ne zem kokiem. Ideāla vieta tiem ir pie mums Babītē, starp priedēm, jo priežu meži ir gaiši, saule spīd caur skujiņām, met zaķīšus.

– Vai jūsu izvēli par labu rododendriem noteica dārzu mode?
– Pirms 50 gadiem nekādas modes vēl nebija. Pēc LU Bioloģijas fakultātes beigšanas nonācu Universitātes Botāniskajā dārzā, pie tam uzreiz par direktoru. Tā toreiz skaitījās mācību un zinātniskā iestāde ar nelielu kolektīvu. Manā pakļautībā bija 22 cilvēki, tostarp 6 zinātniskie līdzstrādnieki. Tad nu man kā direktoram arī vajadzēja izvēlēties sev zinātnisko tēmu. Man ieteica nodarboties ar zālieniem. Sasēju izmēģinājumu lauciņus, bet uznāca sausa un karsta vasara, Botāniskā dārza plikajās smiltīs mani lauciņi izdega. Toreiz dārzā auga trīs rododendru krūmi, vienīgie no 1930.gadu sākumā izveidotās rododendru kolekcijas, kas nebija izsaluši 1940./1941.gada bargajā ziemā. Tie bija ļoti skaisti. Nolēmu nodarboties ar rododendriem, zināmā mērā arī tādēļ, ka biju ļoti aizņemts dažādos sabiedrisko darbos, bet no rododendra sēkliņas iesēšanas līdz pirmajiem ziediem paiet 5–6 gadi. Tātad, mans zinātniskais darbs pārāk netraucēja administratīvo un sabiedrisko darbu. Tas tāds joks, bet sava patiesība tur bija. Starp pasaules botāniskajiem dārziem pastāv laba tradīcija bez maksas apmainīties ar sēklām. Katrs botāniskais dārzs izdod savu sēklu katalogu un piesūta citiem, tie savukārt var izvēlēties un pasūtīt interesējošās sēklas. Tā nu pasūtīju un sasēju. Gribat redzēt, kādas tās sēklas izskatās? Reiz man kāds dārzkopis atrakstīja vēstuli un lūdz atsūtīt 5–10 gramus rododendru sēklu, gribot iesēt un izaudzēt savā dārzā. Bet vienā gramā ir 4000 sēklu. Vislielākās! Sugām ar sīkām sēklām vienā gramā to ir 52 000. Tāds humors sanāca. No 1950.gadu otrajā pusē iesētajām sēklām pēc gadiem astoņiem jau bija tik daudz materiālu, ka, to apkopojot, 1964.gadā aizstāvēju zinātņu kandidāta disertāciju par rododendru introdukciju un aklimatizāciju Latvijā. Savācām sugas no Ņujorkas, Vašingtonas, Brēmenes, Parīzes, Bergenas botāniskajiem dārziem un novērojām, kuras mūsu apstākļos der un kuras neder. Pārbaudījām apmēram četrsimt savvaļas sugu un vairāk nekā 20 Rietumeiropā izaudzētu šķirņu, nederīgās atmetām. Nu sanāca pamatīga kolekcija un varēja jau domāt par selekciju. Ņēmu neizturīgās, bet skaistās Rietumu šķirnes un krustoju ar izturīgākām. Izturībai pret salu ir ļoti liela nozīme, jo mēs savas šķirnes ziemā nesedzam. Tās spēj izturēt bez piesegšanas ilgstoši salu līdz – 25⁰, – 30⁰, un īslaicīgu pat līdz – 35⁰. Protams, jo ziemā dziļāks sniegs, jo rododendram labāk. Pundurrododendri zem sniega ziemu vispār nemana. 1990.gadu sākumā lieltirgotāji sāka Latvijā ievest un tirgot ļoti krāšņas, bet neizturīgas Holandē un Beļģijā izaudzētas šķirnes. Pēc pirmās stingrākās ziemas dārzu īpašnieki skrēja pie mums konsultēties – viņiem rododendri nosaluši. Kāds tur brīnums? Tie nav domāti mūsu ziemām. Interesantākais bija tas, ka lieltirgotāji savām personiskajām vajadzībām stādus brauca pirkt pie mums. Prasu – kā tad tā? Paši taču tirgojat. Šie smej vien. Kad sāku nodarboties ar rododendru introdukciju, konstatēju, ka pie mums normāli aug tikai tie rododendri, kuru izplatības areāls ir virs 2000 m v.j.l., tas atbilst mūsu klimatam. Pie mums savā laikā ir braukuši pirkt stādus no Melnās jūras piekrastes pilsētām, jo tur rododendri neaug. Izņemot Batumi botānisko dārzu, kur ir ļoti mitrs gaiss. Iznīka arī mūsu izturīgie rododendri, jo tie pacieš aukstumu, nevis karstumu. Nevar vienkārši paņemt ārzemju katalogu un pateikt – man tas patīk un es to gribu. Nekas neiznāks.

– Maksimāli intensīvi krustošana sākās 1970.gadā. Pa šo laiku veikti apmēram 600 krustojumu dažādās kombinācijās, izaudzēti simtiem tūkstoši sējeņu. Sākumā viss darbs notika Universitātes Botāniskajā dārzā Kandavas ielā. 1973.gadā mūs vērtēja Valsts plāna komitejas zinātniskā nodaļa un nolēma, ka Botāniskajam dārzam ir vērts attīstīt divas zinātniskās tēmas – rododendru selekciju un aprikožu un persiku selekciju. Valsts plāns uzdeva Lauksaimniecības un Mežsaimniecības ministrijām nodrošināt papildus platības šo darbu izvēršanai. Nu kopā ar mežsaimniekiem sākām meklēt Rīgas tuvumā piemērotu vietu. Kas derēja mums, nederēja viņiem un otrādi. Pirmā vieta, ko mums piedāvāja toreizējais mežsaimniecības ministrs, bija skaistā priežu mežā pie Beberbeķu ezera. Mēs bijām sajūsmā, jo viens no nepieciešamajiem noteikumiem bija ūdenskrātuve. Sākām jau kārtot dokumentus. Bet tad ministrijas Dabas aizsardzības nodaļas vadītājs saka: “Kā ministrs jums varēja piedāvāt to vietu, ja viņš pats ir parakstījis lēmumu par Beberbeķu dabas parka izveidošanu?” Aizmirsis... Nākamā vieta bija Babītes ezera krastā. Sākām jau rīkot studentu talkas. Tur kāju priekšā aizlika Drošības komiteja, jo, lūk kilometra attālumā esot Kosigina medību namiņš un viņi nevarēšot atbildēt par Kosigina drošību... Šī te vieta Babītē pie ceļa uz Vārnukrogu bija sestā un apmierināja abas puses.Bet nebija ūdens. “Izraksim dīķi”, mums solīja mežsaimnieki un... nošāva divus zaķus. Viņiem netālu bija kokapstrādes cehs, kuram vienmēr trūka kokmateriālu, jo Rīgas pievārtes 1.kategorijas mežus nedrīkstēja cirst. Bet Ministru padomes lēmumā bija ierakstīts, ka šajā gadījumā drīkst izcirst kokus saskaņā ar tehnoloģiskām vajadzībām. Mums tās tehnoloģiskās vajadzības bija meža biezība 0,4–0,5. Mežsaimnieki iemērīja mums pushektāru dīķim, un savām vajadzībām paņēma nocirstās priedes. Savukārt viņu draugiem ceļiniekiem vajadzēja smiltis, un mums tika izrakts dīķis... Visi apmierināti. Tā mēs tikām pie audzētavas, un viss darba smagums no Botāniskā dārza tika pārcelts uz šejieni. Tur palika tikai mātesaugi un pirmie krustojumi. 1989.gadā Valsts plāns izdalīja mums fondus materiāliem, iedeva naudu laboratoriju un saimnieciskā korpusa celtniecībai. 1990.gadā bija jāsāk celt... Mēs vēl joprojām mitināmies būdiņās un celtnieku vagoniņos.

– Piecus gadus biju Bioloģijas fakultāte dekāns, tad taisīju savu doktora disertāciju. Desmit gadu biju Universitātes zinātņu prorektors. Kopš 1997.gada strādāju tikai šeit. Vajadzēja visu iepriekš izdarīto sasistematizēt, jo līdz 1999.gadam neviena šķirne nebija oficiāli reģistrēta. Sākām tās apstiprināt Zemkopības ministrijas šķirņu salīdzināšanas departamentā, vienu daļu sūtījām reģistrēt uz Angliju.

– Parasti vasarzaļos rododendrus nosauc sieviešu vārdos, bet mūžzaļos – vīriešu. Skaists tumši violets ir ‘Eduards Smiļģis’, gaiši ceriņviolets ir mazais ‘Sprīdītis’. Taču mūžzaļie rododendri ir arī ‘Lavanda’, ‘Lita’, ‘Ginta’, (manas meitas vārdā), ‘Irina’ tapa par godu žurnālistei Irinai Viņņikai, kura studējusi bioloģiju un popularizēja mūsu audzētavu televīzijas raidījumu ciklā. Viņai šī purpursārtā šķirne ļoti patika. Ilgu laiku mums nebija baltu rododendru, tādēļ tapa trīs baltas vasarzaļu rododendru šķirnes ‘Astra’, ‘Polārzvaigzne’ un ‘Rīta zvaigzne’. Reiz akadēmiķis Jānis Stradiņš teica: “Ir Universitātei veltīta šķirne “Alma Mater”, bet jūs taču esat arī akadēmijas cilvēks. Vai tad nevarētu kādu šķirni nosaukt akadēmijas vārdā?” Gadījās mums tāds hibrīds – violets ar zaļganu toni, akadēmijas karoga krāsās. Nosaucām par ‘Academia Scientiarum’, kuras nosaukumu gan Anglijas Karaliskā dārzkopības biedrība mums nereģistrēja, jo tas nedrīkstot būt latīniski. ‘Alma Mater’ laikam tika uzskatīts par vārdu un uzvārdu, jo to reģistrēja...

– Oficiāli ar Latvijas Universitātes (toreiz – Latvijas Valsts universitātes) padomes lēmumu esam nodibināti 1980.gada 1.jūlijā. Rododendru ziedēšanas kulminācija ir maija beigas – jūnija sākums, tādēļ savas jubilejas atzīmējam ziedu laikā. Kad man bija apaļa jubileja, darbabiedri sagādāja pārsteigumu – brīvdabas koncertu mūsu svētku vietā pie ziedošu rododendru ieskautā dīķa. Veselu stundu dziedāja Jānis Sproģis. Mākslinieka koncerti ziedu laikā kļuva par tradīciju. Uz tiem uzaicinām kolēģus no botāniskā dārza, tuvus draugus. Rododendru ziedēšana ir kā svētki, kas nekad neapnīkst.

9.jūnijā notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Tajā tika vispusīgi analizēta 27.maijā notikusī Latvijas Zinātnieku savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes organizētā zinātniskā konference “Latvijas zinātne attīstībā” un pēc tās notikušais Latvijas Zinātnieku savienības 6.kongress, kurā pieņēma jaunos LZS Statūtus. Gan konferences laikā, gan pēc tās saņemtas labas atsauksmes. Tas, ka konference, kas iezvana jaunas vēsmas un parāda arī jaunas problēmas zinātnē, ir bijusi vairāk nekā nepieciešama, liecina kuplais diskutētāju pulks, no kuriem iepriekš pieteikušies bija tikai daži. (Ar galvenajām diskusijā skartajām domām varēja iepazīties iepriekšējā “Zinātnes Vēstneša” numurā 2005.g. 6. jūnijā.)

Uz konferenci bija aicināti visi interesenti, ne tikai LZS biedri. Jau konferences kuluāros un pēc tās Latvijas Zinātnieku savienība saņēma vairākas anketas ar lūgumu uzņemt par LZS biedriem. Par LZS biedriem izteikuši vēlēšanos kļūt un atsūtījuši anketas Irēna Silineviča, Ilga Šuplinska, Kārlis Počs, Gotfrīds Noviks (visi – Rēzeknes Augstskola), Ieva Ozola (Liepājas Pedagoģijas akadēmija), Inese Pontaga, Jānis Žīdens, Uldis Švinka (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija). LZS Valde iepazinās ar saņemtajām anketām. Tika nolemts ievietot LZS biedra anketas paraugu interneta mājaslapā, lai tie, kuri vēlas kļūt par LZS biedriem, varētu savlaicīgi ar to iepazīties.

Ievērojot līdzšinējā Latvijas Zinātnieku savienības pārstāvja Latvijas Zinātnes padomē Ulda Raituma lūgumu viņu atbrīvot no šī pienākuma, LZS Valde apmierināja viņa lūgumu un ar balsu vairākumu par Latvijas Zinātnieku savienības pārstāvi Latvijas Zinātnes padomē ievēlēja LZS Padomes priekšsēdētāju Uldi Grāvīti. (Pēc Zinātniskās darbibas likuma Latvijas Zinātnieku savienība uz Latvijas Zinātnes padomi deleģē vienu pārstāvi.)

Valdes sēdē aplūkoja vēl dažus jautājumus, pēc tam nolēma LZS Valdes sēdes turpināt pēc vasaras pārtraukuma. Pirmā sēde varētu notikt septembrī. Datumu precizēs.

No 4. līdz 6. martam mēs, Latvijas daži matemātiķi, kas strādā topoloģijas, algebras un matemātiskas loģikas jomās, viesojāmies pie saviem kolēģiem Tērbatas (Tartu) universitātē. Tā tika atjaunots tradicionālais, gandrīz pirms 20 gadiem dibinātais zinātniskais seminārs “Tartu–Rīga” teorētiskajā matemātikā (Workshop on Theoretic Mathematics Tartu–Rīga).

Kaut arī vēl nav pienākusi gadskārta, kas būtu jāatzīmē, tomēr uzskatu, ka būtu lietderīgi pastāstīt par šī semināra vēsturi.

1981.gadā Prāgā notika 5. Starptautiskais simpozijs Topoloģijā un tās lietojumos algebrā un analīzē. Simpozijs notiek ik pēc pieciem gadiem un ir svarīgākais pasākums zinātniekiem – topologiem. Tieši tur es pirmo reizi satiku vienu no seminara “Tartu – Rīga ” līdzvadītājiem Mati Abelu. Es un Mati Abels bijām vienīgie PSRS pārstāvji šajā simpozijā. Darba gaitā sapratām, ka mūsu zinātniskās intereses (visparīgā topoloģija un topoloģiskā algebra) ir ļoti tuvas un turpmāk būtu vērts sadarboties. Mājupceļā no Prāgas, braucot vilcienā un sarunājoties, radās ideja organizēt kopīgu semināru topoloģijā un algebrā “Tartu – Rīga”. Bija plānots, ka šis seminārs notiks 2 reizes gadā: pavasarī Rīgā, Latvijas Universitātē, bet rudenī Igaunijā, Tartu Universitātē. Vēlāk semināra tematiku paplašinājām un tas tika pārsaukts par semināru teorētiskajā matemātikā “Tartu – Rīga”.

Viens no semināra pamatmērķiem vienmēr ir bijis studentu un jauno zinātnieku iesaistīšana aktīvā zinātniskā darbā. Studentiem ļoti svarīgi un rosinoši ir saprast, ka problēmas, ar kurām viņi nodarbojas, interesē ne tikai viņu zinātnisko vadītāju un draugus, bet arī vienaudžus no citas (toreiz) republikas.

Tā kā Tartu un Rīga atrodas salīdzinoši netālu viena no otras, turklāt tajā laikā bija labi saistītas ar sabiedrisko transportu (gan autobusi, gan vilcieni), deva iespēju samēram viegli organizēt šādu regulāru apmaiņu.

Pirmais seminārs notika 1986. gada 21. novembrī Rīgā un regulāri darbojās līdz 1992. gadam. 90. gadu sakumā transports krasi sadārdzinājās, tika atcelts vilciens Rīga – Tallina, bet vispārējā ekonomiskā situācija pasliktinājās, un tas kopumā protams apgrūtināja mūsu sadarbību. Tā kā tas bija globālu politisku un ekonomisku pārmaiņu laiks, dabīgi, ka jaunatnes interese par eksaktajām zinātnēm samazinājās, bet tas savukārt atstāja negatīvu iespaidu uz semināra darbu. Mūsu seminārs turpināja darboties, bet neregulāri.

2004. gada rudenī Rīgā tiekoties ar Mati Abelu mēs nolēmām atjaunot regulāru semināra darbību, jo gan Rīgā, Latvijas Universitātē, gan Tartu, Tartu Ülikol bija izveidojušās jaunu, teorētiskās matemātikā jomās ieinteresētu un aktīvi strādājušu jauniešu grupas. Jaunie zinātnieki, doktoranti un maģistranti no LU un TU bija ieguvuši rezultātus, kas pievērsa zinātnieku uzmanību arī citās valstīs un kas ir nopublicēti nopietnos starptautiskajos žurnālos. Tātad, ir ko pastāstīt kolēģiem no kaimiņvalsts!

Pirmais “atjaunotais” seminārs notika no 3. līdz 5. martam Tartu Universitātē. Semināra organizēšana tika finansēta no LZA un Igaunijas Zinātņu akadēmijas sadarbības līguma līdzekļiem.

Latvijas Universitātes delegācijas vadītājs, profesors
Aleksandrs Šostaks

8. jūnijā vizītē LZA ieradās Taivanas Nacionālās Zinātnes padomes (NZP) delegācija, kuru pavadīja Taipejas NZP Eiropas biroja direktors Dr.Chang–Tze Hu un Taipejas misijas Rīgā pārstāvis. Taipejas NZP pārstāvēja tās priekšsēdētāja vietnieks Dr. Ching–Juh Shieh, starptautiskās sadarbības nodaļas direktors prof. Wei–Chung Wang un Austrumeiropas programmu direktore Grace Lee. Viesus pieņēma J.Jansons, T.Jundzis, R.Valters un T.Millers.

Sarunu gaitā Taivanas viesi uzsvēra 1997. gadā parakstītā LZA un Taipejas NZP līguma nozīmi, kurš cita starpā ir arī veicinājis vēlāk izveidotā Latvijas–Lietuvas–Taivanas savstarpējās zinātniskās sadarbības fonda tapšanas procesu un tā turpmāko darbību.

Viesi uzsvēra, ka turpmāk gatavi veicināt plašāku sadarbību humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Bez tam Dr. Ching–Juh Shieh atzina, ka starptautiskai zinātniskai sadarbībai ir tiešām būtiska nozīme, jo NZP secinājusi, ka kopīgās publikācijas ir zinātniski kvalitatīvākas.

NZP Eiropas biroja direktors Dr. Chang–Tze Hu pateicās mūsu akadēmijas vadītājiem par veiksmīgo sadarbību astoņu gadu garumā, jo turpmāk Bonnas birojam būs jauns direktors, un izteica cerību un vēlējumu, lai viņa darba turpinātājam izveidotos tikpat laba sadarbība ar LZA.

Nākamajā dienā Taivanas viesiem paredzēta kārtējā Latvijas–Lietuvas–Taivanas fonda sadarbības komitejas sēde Izglītības un zinātnes ministrijā. Triju valstu veidotās komitejas locekļi tiekas reizi gadā katrā no dalībvalstīm pēc rotācijas principa. Šogad komitejas sēdē tiek izskatīti seši fonda finansētie projekti un katru gadu arī tiek izsludināta pieteikšanās jauniem trīspusējiem projektiem.

Mūsdienās ir visai svarīgi veidot jaunu pieeju izglītības kvalitātes attīstībai, vairāk uzmanības veltīt dažādu dabas procesu un ekoloģiskās situācijas, cilvēku veselības problēmu dziļākai izpratnei. UNESCO Jauno dabas pētnieku klubs tika izveidots ārpusskolas izglītības kvalitātes pilnveidošanai, uzsverot vides un veselības, zinātnes un jauno tehnoloģiju problēmas, preventīvo izglītību pret HIV/AIDS un narkotisko vielu pielietošanu. UNESCO Jauno dabas pētnieku klubam tika piešķirts UNESCO kluba statuss 1994.gada 10. oktobrī. Klubs ir aktīvs UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības partneris. Kluba prezidente ir Latvijas Zinātnes padomes sekretariāta galvenā speciāliste Dr. chem. Irina Solomenikova. Kluba mērķi bez jau pieminētiem ir arī jaunatnes iesaistīšana pētniecībā, zinātnes un pirmkārt Latvijas zinātnes popularizācija, tās vēstures pētīšana. Ir ļoti svarīgi jau skolas gados izprast mūsdienu zinātnes pamatproblēmas un mēģināt atrast to nozari, kura visvairāk interesē jaunos cilvēkus un kura nākotnē varētu kļūt par mūža darbu. Kā rāda pieredze, ir diezgan daudz tādu piemēru, ka tieši nodarbības klubā ir mudinājuši jauniešus izvēlēties profesiju dabas pētniecības jomā. Kā piemēru varētu atzīmēt Daugavpils Universitātes pasniedzēju Dr. chem. Elenu Kirilovu (dzim. Raškinu), kura skolas laikā veica ķīmijas pētījumus un pat pārstāvēja klubu Starptautiskā skolēnu jauno ķīmiķu zinātniskā konferencē, bet šogad Dr. Kirilovas vadībā tika izstrādāts skolēnu H.Gudeles un E.Trana zinātnisks darbs par Daugavpils Universitātes Dabas zinātņu fakultātes vēsturi.

UNESCO Jauno dabas pētnieku klubs ir UNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra “ (“Man and Biosphere” – MAB, vadītāji akadēmiķis Māris Klaviņš un akadēmiķis Pēteris Cimdiņš) līdzizpildītājs. MAB ir starpvalstu ekosistēmas pētniecības, izglītības un informācijas izplatīšanas programma, kura orientēta uz dabas resursu saprātīgu izmantošanu. MAB programmas pētījumiem ir starpdisciplinārs un komplekss raksturs, tie ir saistīti ar dabas zinātņu un sociālo zinātņu nozarēm. Arī UNESCO Jauno dabas pētnieku kluba tematika MAB programmas ietvaros ir visai plaša. Šis programmas ietvaros ilgus gadus no paša kluba pirmsākuma visaktīvāk un visraženāk darbojas Rīgas 33. vidusskola (vadītāja Tamāra Potapenko) un Lielvārdes vidusskola (vadītāja Ata Kronvalda prēmijas laureāte Velta Gobiņa). Varētu teikt, ka šajās skolās jau ir izveidoti un veiksmīgi darbojas skolēnu zinātniskās pētniecības centri, kuros ir iesaistīti daudzi skolēni. Pateicoties Rīgas 33. vidusskolas vadībai (direktore Marija Kovaļčuka) skolā ir izveidota radoša atmosfēra, kas ļauj visai plaši attīstīt UNESCO Jauno dabas pētnieku kluba vispusīgu darbību. Rīgas 33. vidusskolas pārstāvji ir aktīvi piedalījušies Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Britu padomes pirmo reizi Latvijā rīkotājos pasākumos – “2004. gada Eiropas Zinātnes nedēļā” (Latvijas Universitāte, 10.11.2004.g. “Ģenētiski modificētā pārtika – ieguvums vai drauds?” un 11.11.2004.g. “Ko dos Latvijas iedzīvotāju genoma datu bāzes izveide?”). Pārrunas par minētām tēmām notika arī pašā Rīgas 33. vidusskolā.

UNESCO Jauno dabas pētnieku kluba ietvaros ikgadēji darbojas Ziemas universitāte. Regulāri mācību gada laikā Latvijas Zinātņu akadēmijā notiek zinātnieku lekcijas plašai skolēnu auditorijai. Lekcijas ir veltītas aktuālām zinātnes problēmām. Nosauksim tikai atsevišķas no tām. Akadēmiķa M.Kļaviņa lekcijas ir veltītas Latvijas ūdens resursu problēmām, kor. loc. J. Kristapsona – Latvijas zinātnes attīstības problēmām, akadēmiķa P.Cimdiņa, Dr. V.Birjukova, Ms. Z.Lapinska, Dr. L.Kartunovas lekcijas – ekoloģijas problēmām, Dr. V.Hodirevas – ģeoloģijai, Dr. A.Kolodinska – cilvēka fizioloģijai.

Kluba locekļiem tiek piedāvāts arī nodarboties ar zinātnisko fantastiku. Skolēni ir snieguši visai interesantus ziņojumus par tēmām “Zinātnes attīstība pēc 100 gadiem”, “Vai mēs esam vientuļi Visumā?” Kluba locekļi labprāt piedalījās 22.04.2005.g.organizētajā Latvijas Universitātē brīvajā diskusijā “Ekspedīcija uz Marsu”. Minētās problēmas tika apspriestas Klubā un izraisīja ļoti interesantas diskusijas. Klubs organizē arī aktuālo Latvijai zinātnisko problēmu apspriešanu. Piemēram tiek apspriesti faktori, kas varētu gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt Latvijas ekoloģisko situāciju. Mūsuprāt ir ļoti svarīgi ierosināt jauniešu vidē šādu jautājumu apspriedi.

Skolēni Klubā izstrādā arī projektus fizikas, ķīmijas, matemātikas, bioloģijas, medicīnas un zinātnes vēstures nozarēs. Daudzi darbi tiek izstrādāti Rīgas Tehniskā universitātē asociētās profesores Dr. chem. Ē.Bizdēnas un Latvijas Universitātē as. profesores Dr. chem. Idas Jākobsones vadībā. Ikgadēji notiek UNESCO Jauno dabas pētnieku kluba zinātniskā konference, kur tiek nolasīti visai interesanti referāti.

Liela uzmanība UNESCO Jauno dabas pētnieku kluba darbībā tiek veltīta Latvijas zinātnes vēstures izpētei. Šos darbus vada Dr. chem. I.Solomenikova. Šajā jomā klubs saņem akadēmiķa J.Stradiņa palīdzību konsultāciju un dāvināto grāmatu veidā. Šogad tika izstrādātās šādas zinātnes vēstures tēmas: “Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs”, “Ķīmijas zinātnes pirmsākumi Latvijā”, “Pretvēža preparāta “Ftorafūrs” vēsture”. Pirmo reizi Latvijā izdevās organizēt arī filmas par Latvijas Ķīmijas vēstures muzeju uzņemšanu. Kinosižeta sagatavošanā ļoti palīdzēja muzeja darbinieki U.Alksnis un I.Grosvalds. Filma bija nodemonstrēta kluba konferences laikā. Latvijas zinātnes vēstures izpētei tiek plaši izmantoti Latvijas Zinātņu akadēmijas arhīva materiāli. Šajā jomā regulāri sniedz konsultācijas arhīva vadītāja R.Skudras kundze.

UNESCO Jauno dabas pētnieku kluba dalībnieki piedalās arī starptautiskos pasākumos. Gribētos atzīmēt dažus no tiem. Kluba pārstāves Jana Puiša (Rīgas Valsts 1.ģimnāzija), Veronika Puiša un Kristīna Kožuško (Rīgas 40.vsk.) piedalījās pirmo reizi pasaulē rīkotajā ANO Ģenerālās Asamblejas simulācijā. ANO Ģenerālās Asamblejas simulācija ir iespēja vidusskolēniem iejusties vēstnieku lomā Apvienoto Nāciju Organizācijā un debatēt par aktuāliem jautājumiem, kurus savā darbā risina ANO. Ar diplomātijas un pārrunu palīdzību dalībnieki meklē veidus, kā risināt sarežģītas globālās problēmas, kas ir saistītas ar pasaules ekonomisko attīstību, HIV/AIDS profilaksi, konfliktu mierīgu atrisināšanu, cilvēktiesību nodrošināšanu, apkārtējās vides problēmām, bēgļu jautājumiem, u.c.

Jauno dabas pētnieku klubs ikgadēji piedalās Sanktpēterburgas Universitātes rīkotājās Starptautiskajās skolēnu ķīmijas zinātniskās konferencēs, kurās ir iespēja publiski ziņot par saviem pētījumiem, tiek iespiestas referātu tēzes, kas ir skolēnu pirmās zinātniskās publikācijas. Zinātnisko darbu vadītāji piedalās speciāli organizētos semināros, kas ir veltīti skolēnu pētniecības attīstībai.

Mūsu kluba delegācija vairākus gadus piedalās UNESCO klubu Starptautiskā vasaras universitātē Minskas apgabalā (organizators – UNESCO). Minētā pasākuma programma ir visai plaša. Vasaras universitātes ietvaros darbojas 10 izglītības sekcijas (“Apkārtējā vide”, “Izglītība pasaules kultūras jomā”, “Pasaules kultūras mantojums”, “Bērnu tiesības’, “Līderu skola”, “Informācija un komunikācija”, “Polemikas māksla”, “Veselīgs dzīves veids”, “Starpkultūru dialogs”, “Jauniešu brīvā laika nodarbības”). Universitātes ietvaros darbojas apaļie galdi, kas ir veltīti ANO, UNESCO un UNISEF darbībai. Dažādu valstu UNESCO klubu pārstāvji ziņo par savu darbību, notiek pieredzes apmaiņa. Universitātes kultūras programmas ietvaros jaunieši iepazīstina citu valstu pārstāvjus ar savu tautu kultūru (pasakām, dziesmām, dejām, tradīcijām). Mūsu delegācija ikgadēji gatavo kādas latviešu pasakas uzvedumu, koncertos skan latviešu tautas dziesmas, tiek demonstrētas latviešu tautas dejas. Gribētu pateikties letonikas speciālistēm akadēmiķei Janīnai Kursītei–Pakulei un LZA kor. loc. A.Cimdiņai par Latvijas skolēnu atbalstu šajā starptautiskā pasākumā.

Apvienoto Nāciju Organizācija paziņoja šo 2005. gadu par fizikas gadu, jo tieši šogad paiet 100 gadi kopš Einšteina slavenā atklājuma. Par godu šai jubilejai UNESCO Jauno dabas pētnieku kluba dalībniekiem prof. V.Labendiks nolasīja speciāli sagatavotās lekcijas. Pateicoties ciešai sadarbībai ar Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadību (priekšsēdētāja Ata Kronvalda prēmijas laureāte B.Šķēle, priekšsēdētājas vietnieks Ms. S.Vinogradovs) šogad lielāka uzmanība tika veltīta fizikas problēmām. Iepriekš klubs plaši atzīmēja Nobela prēmijas simtgadu jubileju.

Zinātnes popularizācijas svarīgumu jauniešu vidū savā referātā “Zinātnes, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju stratēģija Latvijā” ‘(27.05.2005.g. zinātniskā konferencē “Latvijas zinātne attīstībā”) atzīmēja akadēmiķis E.Grēns. Šī problēma Latvijā ir visai aktuāla, jo pašlaik zinātnes prestižs daudziem jauniešiem nav īpaši augsts. Domājams, ka kopējiem spēkiem drīz izdosies šo situāciju pārvarēt.

UNESCO Jauno dabas pētnieku kluba vārdā sirsnīgi pateicos akadēmiķiem J.Ekmanim, I.Kalviņam, A.Siliņam, J.Stradiņam, R.Valteram, UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas ģenerālsekretāram R.Ozolam un zinātnisko programmu vadītājai Dr. chem. D.Šveicai par sniegto atbalstu.

UNESCO Jauno dabas pētnieku kluba prezidente
Dr. chem. Irina Solomenikova.

Dr. med. Dr. h. c. Kārlis Ēriks Arons
1933.g. 25.VIII – 2005.g. 1.VI

1. jūnija rītā mūžībā aizgājis ilggadējs Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors un vadītājs Dr. med. Dr. h. c. Kārlis Ēriks Arons. Pēkšņa nāve aizsaulē aizsaukusi zinātnieku, Latvijas medicīnas dzīves organizatoru, mīļu draugu un labu cilvēku.

Kārlis Ēriks Arons dzimis 1933. gada 25. augustā. Mediķa bērnība un skolas gadi pagājuši Daugavas krastos Lielvārdē. Par spīti karam, šis laiks un apkārtne ved jauno Kārli skaistuma un kultūras pasaulē, nosaka viņa dzīves izjūtu un galveno vadmotīvu – palīdzēt līdzcilvēkiem. 1951. gadā K. Ē. Arons ar sudraba medaļu absolvē Lielvārdes vidusskolu. Viņš ne tikai labi mācās, bet arī aktīvi piedalās vietējā pašdarbībā – dzied un spēlē tautas teātrī. Mīlestība uz dziesmu viņu vada visu mūžu – K. Ē. Arons ir arī labs operas pazinējs.

Kārļa Ērika Arona tālākā ceļa izvēle – 1951. gadā viņš iestājas un 1957. gadā absolvē Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti. Tūlīt pēc ārsta diploma saņemšanas jaunais ārsts dodas uz Ventspili, kur divus gadus strādā par Ventspils Medicīnas skolas direktoru.

Kārlis Ēriks Arons aktīvi darbojas sabiedriskā un mūzikas laukā: saraksta pieccēlienu lugu “Kāzas”, kas tiek uzvesta Ventspils pašdarbības teātrī, kur darbojas kā aktieris un režisors; viņš ir jauktā tautas kora un Latvijas Valsts universitātes vīriešu kamerkora diriģents.

No 1957. gada līdz pat pēdējai dienai vienlaikus ar darbu muzejā Kārlis Ēriks Arons audzina daudzas Latvijas mediķu paaudzes. Kādreizējie jaunie mediķi tagad kļuvuši sirmi profesori, tautā mīlēti ārsti. Viņu vietā nāk jauni skolēni. 48 mūža gadi aizvadīti, dodot savas zināšanas topošajiem Latvijas mediķiem, un, šķiet, pašreiz nav neviena, kuram K. Ē. Arons nebūtu pasniedzis medicīnas vēsturi vai ārsta ētiku. K. Ē. Arons bija spožs un iecienīts lektors, kuru iemīlēja ne vien studenti, bet ikviens, kas ar viņu tikās, guva padomu un ieskatu docenta enciklopēdiskajās zināšanās.

Taču galvenais docenta mūža darbs ir Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kurā darba gaitas uzsāktas 1960. gadā, strādājot par muzeja direktora vietnieku. Neskaitāmas izstādes, publikācijas, muzeja organizatoriskais darbs – kas var saskaitīt šeit pavadītās darba stundas 45 darba gadu laikā. Atmodas laikā – 1989. gadā – Kārlis Ēriks Arons kļūst par muzeja direktoru, izveido muzeja filiāles – Farmācijas muzeju, Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzeju un Aleksandra Bieziņa muzeju, aktīvi piedalās Paula Stradiņa iedibinātā rakstu krājuma “Iz istoriji medicini” (“No medicīnas vēstures”) izveidē, atjauno to 1992. gadā ar nosaukumu “Acta Medico-Historica Rigensia”. Uz galda nepabeigts paliek Acta VII laidiens, kas nu muzeja darbiniekiem jāpabeidz vieniem.

Plaša bija medicīnas doktora zinātniskā darbība: pētījumi tautas medicīnas jomā, sociālajā higiēnā, bronhiālās astmas ārstēšanā un alergoloģijā, muzejzinātnē, ārstnieciskajā deontoloģijā un, protams, medicīnas vēsturē. Doktora grāds iegūts 1966. gadā, uzrakstot darbu “Latviešu tautas medicīna”. 1998. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija Kārlim Ērikam Aronam piešķir Dr. honoris causa grādu, kopš 2001. gada viņš ir Valsts emeritētais zinātnieks, kopš 1995. gada – Ņujorkas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. K. Ē. Arons ir 13 grāmatu autors un līdzautors, to vidū – “Bronhiālā astma”, “Medicinskaja deontologija i etika” (“Ārstnieciskā deontoloģija un ētika”), “Praktiskā alergoloģija”, “Rīgas Medicīnas institūts”, “Medicīnas vēsture: senie laiki”, “Historia medicinae: compendium”, aktīvi darbojas Populārās Medicīnas enciklopēdijas izdošanā, ir vairāku enciklopēdiju redakcijas kolēģijas loceklis un daudzu zinātnisku rakstu un publikāciju autors. Šie nopelni novērtēti ar daudziem atzinības rakstiem un balvām, ar Rietumberlīnes Brīvās universitātes J. Pagela medaļu un Izcilības ordeni 1984. gadā. 1987. gadā viņam piešķirta Paula Stradiņa balva, 1997. gadā – Pētera Sniķera medaļa.

Kārlis Ēriks Arons ir Starptautiskās medicīnas vēsturnieku biedrības biedrs (kopš 1968. gada); Eiropas Medicīnas vēstures zinātnisko muzeju asociācijas biedrs (kopš 1983. gada) un tās valdes loceklis (kopš 1991. gada), Paula Stradiņa korporācijas Fraternitas Metropolitanis filistrs (kopš 1990. gada) un Baltijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas prezidents (kopš 1990. gada).

Paliek daudz nepadarītu darbu un ieceru: Latvijas Medicīnas akadēmijas izveide, Eiropas Medicīnas zinātņu vēstures muzeju asociācijas kongress Rīgā 2006. gadā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja 50. gadadienas svinības 2007. gadā.

Pasniedzējs. Zinātnieks. Mediķis. Medicīnas vēsturnieks. Draugs. Biedrs. Darba kolēģis. Padomdevējs. Labs cilvēks. Kārlis Ēriks Arons.

Lai iemūžinātu Dr. med. Dr. h. c. Kārļa Ērika Arona piemiņu, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja fonds nolēmis izdot K. Ē. Arona piemiņas rakstu krājumu. Aicinām visus atbalstīt šo ieceri!

2005.gada 20. maijā Latvijas Universitātes aulā notika LIZDA 4. kongress, kurā Latvijas Zinātņu akadēmijas arodorganizācijas pārstāvēja M.Kazubierne (LU BI), A.Zilaucs (LU PMI), E. Boikova (LU HEI) un V.Stonkus (OSI). Kongress pieņēma vairākas rezolūcijas, tai skaitā par zinātnes attīstību un augstāko izglītību. Visas kongresa rezolūcijas varat izlasīt LIZDA mājas lapā: www.lizda.lv.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrības IV kongresa rezolūcija

Latvijas valdības deklarācijā (1.12.2004.) sadaļā par zinātni teikts, ka valdība veiks nepieciešamo, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju, paredzot finansējuma palielinājumu, kas nodrošinātu atbilstošu līdzekļu piesaistīšanu pētniecībai no privātā sektora, kā arī sekmēs zinātnieku darba samaksas palielinājumu.

LIZDA rūpīgi seko IZM, valdības un Saeimas aktivitātēm zinātnes jomā un augstu novērtē Zinātniskās darbības likuma izstrādāšanu un pieņemšanu 2005.gada 14.aprīlī.

Tomēr LIZDA ar sarūgtinājumu konstatē, ka LIZDA pārstāvis netika iekļauts likuma izstrādes darba grupā, kā arī LIZDA pārstāvis oficiāli netiek iekļauts Latvijas Zinātnes padomē.

LIZDA aicina IZM un Ministru kabinetu:
• Neatliekami pieņemt normatīvos aktus par zinātnes infrastruktūras finansējumu, lai zinātniskie institūti varētu saņemt paredzēto bāzes finansējumu no 2005.gada 1. septembra.
• Prasīt IZM regulāri informēt par normatīvo aktu projektiem zinātnē. Iekļaut LIZDA pārstāvi darba grupās, kas strādā pie zinātnisko darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
• Panākt materiālās bāzes attīstību zinātniskajos institūtos, lai nodrošinātu laikmetīgu, modernu tehnoloģiju un aparatūras pieejamību zinātnisko darbu veikšanai, tai skaitā kvalitatīvu promocijas darbu izstrādei.
• Nostiprināt un veicināt stacionārās zinātniskās „lauka bāzes” – vietas, kur tiek nodrošināti pētījumi (piem., zinātniski pētnieciskais kuģis „Antonija”, ornitoloģisko pētījumu lauku bāze „Engure”, „Pape”, hidrobioloģijas lauka darba bāze Salacgrīvā), paredzot tām atsevišķu bāzes finansējumu (ārpus institūtiem paredzētā bāzes finansējuma).
• LIZDA atbalsta to, ka zinātniskā darbība Latvijā pamatojas uz prioritārajiem virzieniem, kas apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 548 „Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2002.-2005. gadā” (2001.14.11.) un noteikti tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs. Saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu jāpārskata esošās zinātnisko virzienu prioritātes un jāizvirza jaunas. LIZDA aicina iekļaut LIZDA pārstāvi darba grupā, kas strādās pie zinātnisko virzienu prioritāšu izstrādes turpmākajiem gadiem. LIZDA pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas tēzi par humanitāro un sociālo zinātņu iekļaušanas nepieciešamību zinātnes prioritārajos virzienos (īpaši no tautas attīstības un sociālās drošības viedokļa).
• Paaugstinot minimālo darba algu valstī, zinātnē nodarbinātajiem saglabāt diferencētu samaksu par zinātnisko kvalifikāciju un zinātnisko grādu.
• Izstrādāt un pieņemt rīcības plānu, tai skaitā laika grafiku, zinātnieku darba samaksas tuvināšanai ES valstu zinātnieku darba samaksas vidējam līmenim.
• Izstrādāt, pieņemt un īstenot rīcības plānu par zinātnes finansējuma pieaugumu līdz 3% 2010.gadā, līdz 2006.gadam izstrādājot mehānismu, kā valsts plāno piesaistīt 2% privāto finansējumu zinātnei, kā arī izstrādāt plānu, kā tiks palielināts un kā tiks izmantots valsts budžeta palielinājums zinātnei līdz 2010.gadam.
• Liela daļa studentu strādā savus zinātniskos darbus (kursa, bakalaura, maģistra darbus) zinātniskajos institūtos, izmantojot institūtu resursus. Taču ne vienmēr ir noslēgts līgums starp augstskolu un institūtiem par dažādo materiālo un institūtu cilvēkresursu izmantošanu. Tāpēc aicinām pieņemt normatīvo aktu, kas regulētu augstskolu un institūtu sadarbības attiecības un rastu iespēju zinātniekiem kompensēt izdevumus un laiku, kas tiek patērēts darbā ar studentiem.
• LIZDA aicina valdību pievērst lielāku uzmanību dabas aizsardzības monitoringam Latvijā, kas ir prioritāte Eiropas Savienībā.

Jau šā gada aprīlī LZA kopīgi ar LIZDA nosūtīja Izglītības un zinātnes ministrei vēstuli ar aicinājumu iekļaut LZA arodkomitejas (LIZDA) pārstāvi darba grupās, kas strādā pie normatīvo aktu sagatavošanas, lai nodrošinātu Zinātniskās darbības likuma darbību.

12. maijā LZA Arodorganizāciju Padomes priekšsēdētāja Māra Kazubierne piedalījās LIZDA Padomes sēdē, kurā ministre solīja, ka LZA Arodkomitejas pārstāvis tiks iekļauts darba grupā, kas izstrādās Normatīvos aktus par zinātnisko institūtu statusu un bāzes finansējumu. Darba grupa tika izveidota 10.05., taču, diemžēl, mūsu pārstāvis netika iekļauts darba grupā. Iepazīstoties ar darba grupas sastāvu, noskaidrojām, ka zinātnisko institūtu likteni izlems darba grupa, kurā zinātniskos institūtus pārstāvēs LZA prezidents J. Ekmanis, LZA viceprezidents J. Jansons, IZM ierēdņi un vairāku augstskolu prorektori.

IZM Zinātnes departamenta direktora p.i. Dr. Maija Bundule ir apsolījusi tikties ar LZA arodkomiteju 20.jūnijā.

2005. gada 29.jūnijā plkst.11.00 LU Promocijas padomes bioloģijas (Nr.2) zinātņu nozares atklātā sēdē, Rīgā, Rātsupītes ielā 1, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā

aizstāvēs promocijas darbu “Latvijā cirkulējošo B hepatīta un C hepatīta vīrusu molekulāra raksturošana”, bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti : Dr.h.biol., prof. K. Sasnauskas (Biotehnoloģijas institūts, Viļņa, Lietuva), prof. A. Widell (Malmes Universitātes klīnika, Malme, Zviedrija), Dr.biol. A. Šaripo (LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.

2005.gada 30.jūnijā plkst. 15.00 Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271.telpā notiks RTU materiālzinātņu nozares (apakšnozare materiālfizika) RTU promocijas padomes P–18 atklātā sēde. Promocijas darbu fizikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Promocijas darba temats – “Pusvadītāja virsmas modifikācija ar lāzerstarojumu”.
Oficiālie oponenti: Dr.hab.phys. G.LIBERTS, Dr.hab.phys. A.GRIGONIS, Dr.phys. J.BLŪMS
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotekā Ķīpsalas ielā 10.

2005. gada 4. jūlijā plkst. 12⁰⁰ RTU Mehānikas un mašīnzinātņu nozares promocijas padomes “RTU P–04” atklātajā sēdē Rīgā, Ezermalas ielā 6, 302. telpā

aizstāvēs promocijas darbu “Trieciena mijiedarbību pētījumu metodika sistēmās ar diskrētiem un izkliedētiem parametriem” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai teorētiskās mehānikas apakšnozarē.
Recenzenti: Dr.sc.ing., J.Auzinņš (RTU), Dr.habil.sc.ing., prof. V. Tamužs (LU) , Dr.habil.sc.ing., prof. J. Cimanskis (LJA). Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā , Anglikāņu ielā 5.

2005. gada 4. jūlijā pulksten 12.00 LU filozofijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, ZA sēžu zālē (2. stāvā)

aizstāvēs promocijas darbu “Lingvistiskās nozīmes teorijas arhitektūras semantikā” filozofijas doktora (Dr. phil.) zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. phil. Māra Rubene (LU), Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš (LMA), Dr. phil. Jurģis Šķilters (LU).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkas zinātniskajā lasītavā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

2005. gada 12. jūlijā plkst. 10.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātē Hidroinženierzinātnes nozares Hidroloģijas, hidrotehnikas un ūdenssaimniecības apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Akadēmijas ielā 19, 202. auditorijā promocijas darbu inženierzinātņu doktora (Dr. sc. ing.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu “Pētījumi par Rīgas pazemes ūdensgūtvju attīstību”
Recenzenti : Dr. habil. sc. ing., LLU profesors Haralds Smilga, Dr. sc. ing., RTU docents Valdis Lediņš, Dr. geol., Vides un ģeoloģijas aģentūras galvenais hidroģeologs Igors Levins.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Jelgavā, Lielā ielā 2.

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2005.gada 2.maijā Līga Krūmiņa aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Latviešu kalendāri, 1758–1919. Bibliografēšanas metodika un kultūrvēsturisks raksturojums”. Balsošanas rezultāti: par – 12 , pret – nav, nederīgu biļetenu nav. Līgai Krūmiņai tika piešķirts filoloģijas doktores (Dr.philol.) zinātniskais grāds komunikāciju zinātnes nozarē bibliotēkzinātnes apakšnozarē.

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2005.gada 3.maijā Baiba Krogzeme–Mosgorda aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Atmiņu albumu tradīcija Latvijā sociālajā un kultūras kontekstā”. Balsošanas rezultāti: par – 10 , pret – nav, nederīgu biļetenu nav. Baibai Krogzemei–Mosgordai tika piešķirts filoloģijas doktores (Dr.philol.) zinātniskais grāds folkloristikas zinātnes nozarē latviešu folkloristikas apakšnozarē.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē 13.05.2005. Maira Leščevica aizstāvēja promocijas darbu “Lauku uzņēmējdarbības vides attīstības iespējas Latvijā” ekonomikas doktora grāda iegūšanai. Balsošanas rezultāti: par – 9 balsis, pret – nav, atturas – nav. Ar padomes lēmumu Mairai Leščevicai piešķirts LR ekonomikas doktora grāds agrārajā ekonomikā.

2005. gada 13. maijā LU Datorzinātnes nozares promocijas padome atklātā sēdē piešķīra Mārtiņam Gillam datorzinātņu doktora (Dr. sc. comp.) zinātnisko grādu par promocijas darbu “Programmatūras testēšana un trasējamība”.
Balsošanas rezultāti: piešķirt – 8, nepiešķirt – nav, nederīgi biļeteni – nav.

Ar Latvijas Universitātes 2.paplašinātās promocijas padomes fizikas nozarē 2005.gada 13.maija lēmumu Nr.3 Māris Kundziņš (LU CFI) ieguvis fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr.phys) par promocijas darbu „Optisko un elektrofizikālo īpašību pētījumi heterogēnos ferroelektriskos materiālos”. Cietvielu fizika.
Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – 1, nederīgi – nav.

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2005.gada 16.maijā Baiba Holma aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Zināšanu organizācijas lingvistiskie aspekti”. Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – 3, nederīgs biļetens – 1. Baibai Holmai tika piešķirts filoloģijas doktores (Dr.philol.) zinātniskais grāds komunikāciju zinātnes nozarē bibliotēkzinātnes apakšnozarē.

Pušķosim mēs Jānīti Ar ozola lapiņām, Ar ozola lapiņām, Ar rozēm, magonēm. 32701 Visiem akadēmijas īstenajiem, korespondētāj–, ārzemju, goda Jāņiem, kā arī tiem, kas tādi vēl nav	Ai Jānīti, Dieva dēls, Lec zirgam mugurā, Jāj pirmais sētiņā, Jās Pēteris pakaļā. 33021 LZA Senāta priekšsēdētājam	Vai, lielie Jāņu bērni, Pagaidiet mazākos! Citam vīzes saplīsušas, Citam auklas satrūkušas. 32864 LZP grantu turētājiem
Skrien, ragana, šķērsu gaisu, Ne manā sētiņā, Mana sēta dzelžiem kalta, Adatām jumti jumti. 32490 LZA Lietu pārvaldei, vēlot sekmes augstceltnes remontos	Es jums lūdzu, saimenieki, Jāņu nakti neguliet: Skauģīts kūra uguntiņu Jūsu lauka galiņā. 32475 Visiem, kas stāv zinātnes budžeta sardzē