Apsveikums Rundalei

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS VĀRDBALVU KONKURSS 2007. GADAM

Par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem - galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darba tematika saistīta ar Latviju. Balvas laureāti saņems LZA piemiņas medaļu un naudas balvu.

2007.gada janvārī tiks piešķirtas šādas LZA balvas:

Frīdriha Candera balva astronomijā
Frīdriha Candera balva mehānikā
Artura Balklava balva zinātnes popularizēšanā
Kārļa Baloža balva tautsaimniecībā
Jāņa Endzelīna balva latviešu valodniecībā, baltoloģijā
Pauļa Lejiņa balva lauksaimniecības zinātnēs
Kārļa Mīlenbaha balva par praktisku sniegumu latviešu valodniecībā
Heinriha Skujas balva bioloģijas zinātnēs
Arveda Švābes balva Latvijas vēsturē
Gustava Vanaga balva ķīmijā
Tālivalža Vilciņa balva socioloģijā

Kandidātus Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu konkursam var izvirzīt LZA īstenie locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, universitāšu vai akadēmiju senāti vai domes. Iesniegtos darbus vērtēs katras balvas ekspertu komisija.

Izvirzot kandidātus balvai, ekspertu komisijai 1 eksemplārā iesniedzami šādi dokumenti:

1) izvirzītāja ieteikums,
2) izvirzītais darbs,
3) ziņas par autoru (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi un tālruni, personas kodu, elektroniskā pasta adresi,
4) autora parakstīta īsa iesniegtā darba anotācija latviešu valodā, darba nosaukums angļu valodā.

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS BALVAS JAUNAJIEM ZINĀTNIEKIEM

Balvas uz zinātnisko darbu konkursa pamata piešķir maģistrantiem, doktorantiem vai jauniem pētniekiem ne vēlāk kā vienu gadu pēc maģistra vai doktora darba aizstāvēšanas. Konkursam var iesniegt darbus, kurus veicis viens zinātnieks, ja viņš iesniegšanas brīdī nav vecāks par 30 gadiem.

2007. gadā LZA piešķirs 9 balvas:

• fizikas, matemātikas un inženierzinātnēs - 3, no tām viena ir Ludviga un Māra Jansonu balva par labāko darbu fizikā;
• ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātnēs - 3, no tām viena ir Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balva par labāko darbu ķīmijā;
• humanitārajās un sociālajās zinātnēs - 3, no tām viena ir Zentas Mauriņas balva par labāko darbu literatūrzinātnē un filozofijā;

Balvas minimālais lielums ir Ls 400.-

Konkursā iesniedzamie dokumenti:

• motivēts LZA īstenā locekļa, zinātniskā institūta vai augstākās mācību iestādes senāta vai domes ieteikums, kurā dots īss konkursā iesniedzamā darba vērtējums un jaunā zinātnieka vispārējo zinātnisko aktivitāšu raksturojums;
• konkursa darbs, norādot uz titullapas institūta vai augstskolas nosaukumu, darba nosaukumu latviešu un angļu valodā, autora vārdu, uzvārdu, pilsētu, kur tas veikts un gadu; uz titullapas jābūt norādei LZA jauno zinātnieku darbu konkursam;
• darba īsa anotācija (līdz 1 lpp.) latviešu valodā, kuru parakstījis autors;
• publicēto darbu saraksts (ja tādi ir);
• uzziņu lapa par darba autoru: vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods, darba vieta, doktorantūra, maģistratūra vai to beigšanas gads, mājas un darba pilnas adreses un telefoni, elektroniskā pasta adrese.

Konkursā iesniegtos darbus vērtē LZA Senāta ievēlētās ekspertu komisijas. Godalgotie darbi glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, pārējos izsniedz autoriem atpakaļ.

Konkursa ekspertu komisijas izvirza labākos no iesniegtajiem darbiem reflektēšanai arī uz LZA un sponsoru kopīgajām jauno zinātnieku konkursu balvām.

Materiāli iesniedzami LZA Zinātniskajā sekretariātā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231.istabā, Rīga, LV - 1524, vai attiecīgo zinātņu nodaļās (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889) līdz 2006. gada 31.oktobrim.

LZA ģenerālsekretārs R.Valters

18. maijā notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Kā jau bija izziņots, darba kārtībā izskatīja jautājumu par Augstākās izglītības likumprojektu, LZS reģistrāciju zinātnisko institūciju reģistrā, Latvijas radošo savienību plenumu 23. septembrī un LZS pretendēšanu uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Par Augstākās izglītības likuma projekta saturu un tajā redzamajām tendencēm ziņoja U.Raitums. Kaut arī pamatā paredzēts augstākās izglītības sistēmas sakārtošanai, tas ir pārmērīgi algoritmizēts, kā, piemēriem par obligātajiem 60 kredītpunktiem, mācību gadiem, doktorantūras programmām utt. Nepilnīgi nodefinēti augstskolas uzdevumi – pilnveidot augstākās izglītības programmas un sagatavot jaunus zinātniekus. Visā pasaulē augstskolas ir galvenā institūcija, kas saglabā un attīsta iepriekšējo paaudžu zināšanas. Pārsteidz pārmērīgā reglamentācija attiecībā uz publikāciju klasifikāciju. Nekur nav atsauces un Zinātniskās darbības likumu, Nepilnīgi risināts jautājums par profesūru, kā, piemēram, profesora kandidātus izvērtē komisija, kurā obligāti ir jābūt ārzemju ekspertiem, bet finansējums tam nav paredzēts. Kā jau iepriekšējā LZS Valdes sēdē teica Padomes priekšsēdētājs U.Grāvītis (“Z.V.” Nr.9, 2006.g. 8.maijā), jaunais likums ievērojami samazina augstskolu autonomiju un pārliecīgi reglamentē to darbību. Faktiski Saeimas apstiprinātā Satversme tiek ignorēta un visu nosaka nevis vēlēts Senāts vai Konvents, bet Izglītības minstrijas iecelta Padome, kur par augstskolas jautājumiem lemj no augstākās izglītības tālu stāvoši cilvēki. Kā parādījās ideja tik radikāli mainīt augstskolu sistēmu Latvijā? Kāpēc tā netika izdiskutēta un pamatota? Ir valstis, kurās augstskolas darbojas pēc šāda modeļa, bet kāpēc to uzskata par Latvijai piemērotāko? U.Raitumam, piemēram, labāk patīk Somijas augstskolas, kur nav šāda sistēma. Kāds labums no tās būtu Latvijai? Uzskata, ka šo sistēmu lobē Latvijas Universitāte, bet 27. martā LU aulā Augstākās izglītības likuma publiskajā apspriešanā to praktiski neatbalstīja.

U.Grāvītis ienesa skaidrību likuma tapšanas gaitā. Sākumā tā bija iniciatoru grupa, kas iesniedza savus priekšlikumu ministrijā, pamatojoties uz kuriem tika izveidota ministrijas darba grupa, lai sagatavotu likumu tālākai virzībai. Ja vēlamies, lai likumu pieņemtu vēl šī valdība, tad tas līdz jūnija vidum jāaizlaiž uz Saeimu, lai to pagūtu izskatīt rudens sesijā. 26. maijā, dienu pēc LZS Padomes sēdes, kurā paredzēts pieņemt LZS oficiālo attieksmi pret Augstākās izglītības likumu, notiks Rektoru padomes sēde, lai dotu konkrētus priekšlikumus darba grupai. Līdz tam brīdim LZS dokumentam jābūt Rektoru padomes rīcībā.

25. maijā par Augstākās izglītības likuma projektu sprieda LZS Padome. U.Grāvītis vēlreiz ziņoja par jauna likuma nepieciešamību. Pašreizējais likums bija daudzkārt mainīts (šķiet, 9 reizes), tādēļ radās ideja nevis to bezgalīgi mainīt, bet rakstīt labāku, modernāku un pareizāku. Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete deva uzdevumu iniciatoru grupai, kuru izveidoja no ministrijas darbiniekiem. Šī iniciatoru grupa, kura juridiski nebija apstiprināta par darba grupu, 27. martā prezentēja jauno likumprojektu, kas izraisīja daudz iebildumu. Mainījās ministri un jaunā izglītības un zinātnes ministre B.Rivža noteica termiņus, kādos nu jau apstiprinātajai darba grupai likumprojekts jāiesniedz ministrijai. 10. maijā tas tika izdarīts, un tagad to var lasīt internetā. U.Grāvītis informēja Padomi par tiem augstskolu autonomiju ierobežojošiem noteikumiem, par kuriem jau vairākkārt runāts Valdes sēdēs (par tiem lasāms iepriekšējās “Z.V.” publikācijās). U.Grāvītim šķiet neloģiska prasība noteikt, ka students gadā drīkst saņemt ne vairāk kā 60 kredītpunktus. Katrā semestrī pa 30 kredītpunktiem. Kāpēc? Jānosaka minimālās, nevis maksimālās robežas. Otra principiālā izmaiņa – tiek likvidēts tāds amata kā docents. Tas nedod nekādu redzamu labumu, drīzāk redzamu sliktumu.

Jauna prasība ir reglamentētais doktoru skaits: universitātes ir tās, kur 70 % mācībspēku ir zinātņu doktori, akadēmijas – 50 %, augstskolas – 30 %. Latvijā augstākajā izglītībā pavisam ir 1921 doktoru, tas ir – 45 %. Līdz 2010. gadam , tātad, trīs gadu laikā, ir jāsagatavo 440 jauni doktori, tikpat cik iepriekšējos 10 gados. Varbūt šīs prasības mērķis ir likvidēt daļu augstskolu? Tad tā arī ir jāraksta. Nav korekta attieksme pret Zinātniskās darbības likumu, kurš vispār ir ignorēts.

Domstarpības radās par likumprojekta virzīšanas ātrumu. R.Bebre uzskatīja, ka tas jādara ātri, pie pašreizējā ministra. U.Grāvītis domāja, ka likuma tālākās virzīšanas gaitā nepieciešama Zinātnieku savienības pārstāvja klātbūtne. U. Raitums neatbalstīja sabiedrībā neizdiskutēta likuma ātru pieņemšanu. Zinātniskās darbības likums tieši tāpēc iznāca labs, ka pie tā strādāja ļoti pamatīgi (tādēļ jo vairāk nedrīkst pieļaut, ka jaunajā Augstākās izglītības likumā uz to nav atsauces). K.Lapuška kategoriski iebilda pret likuma ātru pieņemšanu, jo tajā ir virkne būtisku nepilnību. Nav definētas vadošo pētnieku un pētnieku funkcijas. Arī A.Puga uzskata, ka likumprojekts ir jēls, negatavs un maz ticams, ka mēneša laikā tas sasniegs vajadzīgo kondīciju. J.Grāvītis nesaprot, kāpēc likums ir jāpieņem priekšvēlēšanu kampaņā. Vai tur var iznākt kaut kas kvalitatīvs? I.Bondare uzskata, ka beidzot izveidotajai darba grupai ir jāstrādā. J.Štrauhmanis pasvītro nepieciešamību atsaukties uz Zinātniskās darbības likumu kā prioritāru, ja runa iet par zinātni augstskolā. Likumā nav ietvertas profesionālās apvienības – Rektoru padome, Profesoru padome u.c. R. Bebre šaubās, ka darba grupa var īsā laikā kaut ko produktīvu izdarīt, piemēram, ņemt cauri likumu punktu pa punktam, kā to ZS darīja ar Zinātniskās darbības likumu. U.Grāvītim šķiet, ka tas ir izdarāms, ja strādā.

J.Grāvīti interesēja, lūk, kāds jautājums. Valsts Koksnes ķīmijas institūts tagad ir valsts aģentūra, tāpat arī Organiskās sintēzes institūts. Šajos institūtos ir liela doktoru koncentrācija, doktori lasa lekcijas universitātēs. Kādus amatus viņi tur var ieņemt? Atbildēja U.Raitums – privātdocenta. Turklāt šo nosaukumu pēc jaunā likuma piešķir uz mūžu.Profesoru ievēl uz noteiktu laiku, bet par privātdocentu kļūst uz mūžu bez jebkādām vēlēšanām... I.Rašals gan norādīja, ka šajā likumā privātdocentam nav norādītas nekādas tiesības. Pēc likuma doktora disertācijas drīkst vadīt tikai profesori un asociētie profesori. Ārzemēs arī privātdocenti drīkst vadīt promocijas darbus.

Galvenie priekšlikumi tika apkopoti LZS Padomes pieņemtajā lēmumā, kuru 26. maijā U.Grāvītis iesniegs Rektoru padomē.

LZS Padome nolēma nākošo LZS kongresu noturēt 2007. gada III – IV. R. Bebre informēja par Radošo savienību plenumu 23. septembrī, kas veltīts Latvijas attīstībai. R.Bebre ierosinājusi tajā aspriest Nacionālo attīstības plānu.

Nākošā LZS Valdes sēde notiks 15. jūnijā. Tajā turpinās apspriest iepriekšējās valdes sēdes darba kārtības jautājumus.

Apspriež Nacionālo attīstības plānu

23. maijā LZA Senātā par Nacionālā attīstības plāna (NOP) projektu ziņoja viens no darba grupas locekļiem Dr.sc.ing. Edvīns Karnītis. Iepazīstinot ar Senāta darba kārtību, LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis teica, ka tas ir dokuments, kurā nav nosaukts neviens skaitlis, nav norādīts neviens konkrēts uzdevums. Dokuments ir kopējas piramīdas sastāvdaļa, tam jāapaug ar cipariem. Nacionālā attīstības plāna apspriešana formāli jau ir beigusies, tagad ir jārunā par tā izpratni un realizāciju.

Runājot par izpratni, šķiet, daudzus mulsina tas, ko jau pieminēja J.Ekmanis – konkrētu skaitļu trūkums. Visi nākam no padomju sistēmas ar tās plānveida ekonomiku, septiņgadu un piecgadu plānu ar visām vadlīnijām, procentiem, izpildīšanu un pārpildīšanu utt. E.Karnītis runāja par nodomiem un iecerēm, kas paredzējušas turpmākajos 20 – 30 gados pir­majā vietā likt cilvēku atšķirībā no līdzšinējās valsts interešu akcentēšanas, jo nevar labi klāties valstij, ja slikti klājas tās iedzīvotājiem.

Pagājušajā gadā sākās darbs pie modeļa, kāda varētu būt Latvijas attīstības ģenerālā līnija turpmākajos 20 – 30 gados.Tad arī izkristalizējās tā motto “Cilvēks pirmajā vietā”, modelis tika juridiski leģitimizēts, Saeimas deputāti to pieņēma vienbalsīgi.

Kāds tad bija uzdevums, sastādot NAP jeb programmu tuvākajiem septiņiem gadiem? E.Karnītis nosauc galvenos punktus:

1.Definēt resursus, uz ko bazēt attīstību. Pie visai ierobežotā dabas resursu daudzuma galvenais ir pašu gudrība un zināšanas.

2. Mērķis, ko gribam sasniegt, prioritāte. Galvenais – cilvēka dzīves kvalitātes paaugstināšana.

3. Stratēģiskie principi: vispārēja līdzdalība, līdzsvarota dažādu jomu attīstība un to sasaiste savā starpā.

Visu to apkopojot, par galvenajiem uzdevumiem var nosaukt: labklājību, drošību, ilgtspēju.

Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis šobrīd ir aptuveni 50 % no ES vidējā dzīves līmeņa, tuvākajos 13 gados ir cerība sasniegt 70 %. (Viens otrs gan izteicās, ka pēc Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanas ES tas nebūs tik grūti izdarāms.)

Četras galvenās sadaļas, kas secīgi izriet cita no citas,ir izglītība; zinātne un pētniecība; inovācijas un tehnoloģiskā izcilība; labklājība, drošība un ilgtspēja.

Izglītība. Krītas inženieru un zinātnieku daļa kopējā darbaspēka jomā pēc vecuma, un tas ir viskatastrofālākais. Trūkst jauniešu . Iecerēta pakāpeniska pāreja uz vispārējo vidējo izglītību, kas var būt arī profesionālā izglītība (atbilstoši darba tirgus prasībām). Aktuāla ir mūžizglītība. Tam nepieciešama izglītības infrastruktūras modernizācija, lai tā būtu pieejama visiem, un skolas beigtu izglītota masa nevis atsevišķi ģēniji.

Zinātne un pētniecība. Te ir vairāki aspekti. Viens – jau minētā pētnieku potenciāla atjaunināšana. Otrs – lietišķo zinātņu attīstīšana un pētniecības komercializācija. Trešais – fundamentālo pētījumu attīstīšana. Ceturtais – zinātnes infrastruktūras modernizēšana (lielā mēra tā ir tā pati izglītības infrastruktūras modernizēšana).

Inovācijas, tehnoloģiskā izcilība. E.Karnītis lietoja interesantu terminu radošā industrija un runāja par radošās industrijas integrāciju tautsaimniecībā. Pārējie priekšnoteikumi ir zināmi.

Labklājība, drošība un ilgtspēja. Šī ir saturiski visplašākā sadaļa, kas ietver veselību, nodarbinātību, mājokli, sociālo, dabas un kultūrvidi. Paredzēta valsts policentriska attīstība, lai Rīga nevis nosūktu pārējo valsti, bet starotu ieguvumus uz visu valsti. Vai Rīga tam ir gatava? Pagaidām diez ko nav jūtams. Uzskaitījumu var turpināt.

Pilsoniska, saliedēta sabiedrība.

Nevalstiskās organizācijas.

Valsts pārvalde.

Iekšējā drošība.

Starptautiskā dimensija kā iekšpolitikas turpinājums.

Šo mērķu īstenošanas finansu līdzekļi jāņem no valsts budžeta, Eiropas Savienības naudas un privātās naudas. Līdzšinējā valdība ir solījusi sagatavot valsts budžetu diviem gadiem, taču E.Karnītim iz zināmas aizdomas, vai tik priekšlikums kopumā, visas labās domas, kas NAP ieliktas, netiks nolaistas uz grunts, kā, piemēram, pasludinot projektu konkursu pēc principa kas atnāks pirmais. Valsts attīstības plāns jāvada Attīstības padomei premjera vadībā tagadējo dažādo institūciju vietā.

Senātā NAP izraisīja ļoti dzīvas debates. Pēc J.Ekmaņa domām pozitīvi ir tas, ka NAP skaidri definē – tas nav radīts, lai apgūtu Eiropas naudu. Ir norādīti stingri parametri, kas ir dzīves kvalitāte un kā to mērīt. Tas nav maka biezums. Savukārt slikti, ka sabiedrībā un presē neparādās shēmas, kā NAP iebūvēts kopējā siatēmā, kas par ko atbild un kam atskaitās. Kur šajā plānā parādās Latvija? Vai tas neder jebkurai no 10 jaunajām ES valstīm?

Uz pēdējo jautājumu E.Karnītis atbild – var pielikt klāt arī Baltijas reģionu, ne tikai jaunās dalībvalstis, bet tas nav nekas slikts. Ja valsts savu attīstību bazē uz intelektuālo potenciālu, tad tas var būt kopīgs visām šīm valstīm. Sauda Arābijai būtu citi parametri.

Akadēmiķis J.Stradiņš bija pamanījis, ka NAP izslēdz Latvijas tranzīta iespējas, kas tai ir, salīdzinot ar pārējām jaunajām ES valstīm. E.Karnītis atbildēja, ka NAP nav definējis prioritārās nozares, bet runā par zināšanu ietilpīgiem produktiem un pakalpojumiem. Tranzītā tā būtu loģistikas klātbūtne un jaunu produktu radīšana.

Akadēmiķis A.Siliņš atgādināja, ka, ja jau mēs esam ES, tad kopā īstenot ES mērķus iznāk labāk nekā savus pašu sapņus vien. Ministru kabineta pieņemtā Nacionālā reformu programma ir Eiropas mēroga programma. Kā tā sakrīt ar NAP? E.Karnītis teica, ka struktūrā jādod sasaiste ar visām ES programmām. Tajā pat laikā “man liekas, ka tās kustības brīvības, kas Eiropā ir dotas, mēs izmantojam nepilnīgi. Tas, ko mēs piedāvājam, nerunā pretī Eiropai. Mēs vienkārši par prioritārām liekam mūsu cilvēku intereses.” Par to, vai jaunā Saeima šo dokumentu nenolaidīs uz grunti, E.Karnītis teica – jebkurš dokuments ir jāpilda, kamēr to neizmaina. Jo sabiedrībā troksnis ir bijis lielāks, jo ir grūtāk izmainīt. Šīs Saeimas visas frakcijas dokumentu pieņēma vienbalsīgi, tādēļ ir cerība, ka tas varbūt nemainīsies.

Akadēmiķi T.Jundzi interesēja, vai darba grupa ir ņēmusi vērā Īrijas un Tālo Austrumu tīģeru pieredzi. E.Karnītis teica, ka Japānā un Korejā bija dzelžaina stratēģija, tādēļ tās, orientēdamās uz izglītību, varēja izlīst no nabadzīgas valsts statusa. “Tā bija mācība, ko mēs izmantojām, bet to viņi varēja izdarīt tikai bez pārspīlētas demokrātijas”. Runājot par Īriju un Somiju, Īrija uzsvaru lika uz izglītību (pie mums tas var notikt ar dieva un akadēmiķes B.Rivžas palīdzību), savukārt Somija – uz lietišķo pētījumu sasaisti ar inovācijām.

Tikpat kā par dieva vietnieci nosauktā izglītības ministre akadēmiķe Baiba Rivža ir piedalījusies NAP darba grupā un tās apspriešanā reģionos, viņa ievērojusi arī kādu pozitīvu tendenci – centralizēto eksāmenu matemātikā pieteikušies likt 15 000 vidusskolēnu, stipri vairāk nekā pagājušajā gadā. Salīdzinājumam – obligāto eksāmenu latviešu valodā kārtos 20 000 vidusskolēnu. Lai skolēni labāk varētu apgūt dabaszinātnes, nepieciešams modernizēt skolu dabaszinātņu kabinetus. B.Rivža aicina aktīvāk iesaistīties procesā par Eiropas fondu izlietošanu zinātnei. Tiks atvērta t.s. Norvēģijas līnija – Norvēģijas, Lihtenšteinas un Islandes piešķirtā nauda jaunajām valstīm, tostarp doktorantūras grantiem. Lai runātu par zinātnes sasaisti ar ražošanu, paredzēta Latvijas Zinātnes padomes tikšanās ar ekonomikas ministru.

LZA Senāta uzdevumā priekšlikumus NAP jautājumā bija sagatavojis akadēmiķis I.Kalviņš. Tos lasiet nākošajā “ZV” numurā.

Pieņemts: 2006.gada 25.maija LZS padomes sēdē

LATVIJAS ZINĀTNIEKU SAVIENĪBAS PADOMES LĒMUMS

Latvijas Zinātnieku savienības (LZS) Padome 2006.gada 25.maijā apsprieda LR IZM rīcībā esošo Augstākās izglītības likumprojektu un principā atbalsta jaunā likuma izstrādi augstākajai izglītībai.

LZS padome likumprojekta pilnveidei iesaka:

1. Likumā notikt augstākās izglītības institūciju reālu autonomiju.

1.1. Neparedzēt padomi ar citu institūciju pārstāvjiem, jo tas ir pretrunā terminam “pašpārvalde”.
1.2. Sīki nereglamentēt studiju procesu, bet noteikt robežprasības:
1.2.1. kredītpunktu skaits – robežās no 60 līdz 72 akadēmiskajā gadā;
1.2.2. semestru skaits – ne mazāk par 2 – 3 akadēmiskajā gadā.
1.3. Nesarežģīt sistēmu ar biežām principiālām izmaiņām – nelikvidēt docenta amatu.
1.4. Pārdomāt un aprēķināt izvirzīto prasību realizācijas realitāti un to sekas, piem. doktoru procentuālais daudzums augstskolā.

2. Zinātniskās darbības sadaļā:

2.1. Iekļaut atsauci uz Zinātniskās darbības likumu.
2.2. Pilnīgāk formulēt zinātniskās darbības mērķi.
2.3. Nenoteikt prasības, kuru izpildi regulē citi likumi – prasība par doktora grāda aizstāvēšanu.

3. Palielināt augstākās izglītības ekspertu lomu tās pārvaldē:

3.1. Noteikt tiesības augstāko izglītību pārstāvošām profesionālām organizācijām – Augstākās izglītības padomei, Rektoru padomei, Koledžu direktoru padomei;
3.2. Augstākajā izglītības padomē paredzēt divus pārstāvjus no Latvijas augstskolu profesoru asociācijas, atstājot pa vienam pārstāvim no Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas darba devēju asociācijas.

4. Veikt likumprojektā citus labojumus:

4.1. Papildināt 84.pantu ar tekstu - To galvenos uzdevumus nosaka Zinātniskās darbības likums.
4.2. 78.panta 3.daļā svītrot vārdus “vai zinātniskajā”, jo tie grauj augstskolu un zinātnisko institūciju saikni.
4.3. Pārskatīt valodu un terminoloģiju, precizēt institūciju definīcijas (augstskola ir gan institūcijas, gan sugas vārds!).
4.4. Saīsināt likuma apjomu, piem. likvidējot dažādos reģistros uzskaitāmo ziņu aprakstu.
4.5. Pārskatīt doktorantūras ražīguma koncepciju.
4.6. Pilnveidot likuma struktūru.

LZS Padome izsaka cerību, ka pilnveidojot esošo likumprojektu, IZM izdosies izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu un Latvijas apstākļos realizējamu Austākās izglītības likumu.

LZS Padome ir gatava arī turpmāk piedalīties Augstākās izglītības likumprojekta pilnveidē.

LZS Padomes priekšsēdētājs U. Grāvītis

25. maijā Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Zinātņu akadēmija, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, LU Ķīmijas fakultāte un Latvijas Ķīmijas biedrība rīkoja profesora Gustava Vanaga lasījumus, lai atzīmētu trīs ievērojamas gadskārtas – G.Vanaga priekšteča profesora Valdemāra Fišera 125 gadus, G.Vanaga izveidotās laboratorijas, kuru tagad vada akadēmiķis Gunārs Duburs, 60 gadus un Latvijas Organiskās sintēzes institūta dibināšanas 50 gadus.

Gustava Vanaga lasījumu noslēgumā Lielajos kapos tika atklāts atjaunotais prof. V.Fišera piemineklis, kura sponsors ir SIA ITERA-Latvija. Kā teica LZA akadēmiķis Jānis Stradiņš, ITERA-Latvija prezidents Juris Savickis nav jāmudina atbalstīt izcilu, Latvijai nozīmīgu zinātnieku piemiņas iemūžināšanu.

G. Vanaga lasījumos piedalījās un lekciju par naftas ogļūdeņražu fotoķīmisku degradāciju nolasīja IUPAC (Starptautiskās tīrās un lietišķās ķīmijas apvienība) prezidents Bergenes Universitātes (Norvēģija) rektors Leivs Sidness.

Kāpēc šodien ir svarīgi pieminēt prof. V.Fišeru, jautāju LZA akadēmiķim LOSI laboratorijas vadītājam Gunāram DUBURAM, kurš šogad saņēma ļoti prestižo Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Zelta medaļu par pētījumiem un atklājumiem organiskajā ķīmijā un to pielietojumu medicīnā.

Akadēmiķis J.Stradiņš jūs nosauca par V.Fišera zinātnisko mazdēlu un G.Vanaga dēlu. Kāda ir šī pēctecība?

Profesors Fišers atnesa uz Latviju dikarbonilsavienojumu tematiku. Viņš Leipcigas universitātē sava skolotāja Artura Hanča laboratorijā par to bija izstrādājis doktora disertāciju. Latvijā tā vairāk saistās ar prof. G.Vanagu, kurš uzskatāms par betadikarbonilsavienojumu, konkrētāk – ciklisko betadikarbonilsavienojumu, vēl konkrētāk – indandiona atvasinājumu pētījumu vadītāju, ar ko viņš kļuva pazīstams pasaulē. Tika radīti un praksē lietoti tādi preparāti kā sirds- asinsvadu preparāts omefins (kopā ar dzīvesbiedri Elgu Vanagu), neirotrops preparāts metindions, lauksaimniecības praparāti pret kaitīgiem grauzējiem ratindāni. Profesors G.Vanags, vadīdams organiskās ķīmijas katedru Ķīmijas fakultātē Rīgas Politehniskajā institūtā un laboratoriju Organiskās sintēzes institūtā, radīja savu G.Vanaga skolu – zinātnieku kolektīvu, kas sekmīgi strādā arī tagad – gan OSI, gan Rīgas Tehniskajā universitātē, gan Latvijas Universitātē u.c. Tādēļ mēs, atzīmējot savas laboratorijas 60 darba gadus, gribam parādīt to tematikas un cilvēku potenciālu, kas ir vērsts uz rītdienu.

Vai, izraugoties sava zinātniskā darba tēmu, jau uzreiz ir redzams, kādus praktiskus augļus tas nesīs? Piemēram, jūsu gadījumā.

Tur jau tas humors, ka pirmsākumos, Vanaga un jo vairāk Fišera laikā, tie bija klasiskie organiskās ķīmijas darbi. Kādu laiku šķita, ka tie vispār nav aktuāli, par ko liecina Vanaga teiciens, ka tie citi zinātnieki iet pa tiem slavenajiem lielceļiem. Vanags nemīlēja skaļumu un milzīgu popularitāti, viņam labāk patika strādāt mierīgā lauciņā. Bet tad izrādījās, ka šie savienojumi ir ārkārtīgi interesanti un auglīgi gan no teoretiskā viedokļa – fizikālķīmisko pētījumu viedokļa, ko tālāk attīstīja prof. Jānis Stradiņš, prof. Ojārs Neilands un citi, gan no bioloģiskās aktivitātes viedokļa. Jau pēc kara tika atklātas šāda tipa savienojumu antikoagulantās īpašības, vēlāk arī neirotropās īpašības. Elektroķīmiskās, optiskās un citas īpašības. Pavērās ļoti plašas pielietošanas iespējas. Latvijā uzplauka heterociklisko savienojumu ķīmija, ne velti mūsu institūts izdod vienu no pasaulē nedaudzajiem zinātniskajiem žurnāliem heterociklu ķīmijā. Heterociklisko savienojumu sintēze notiek uz dikarbonilsavienojumu bāzes. Un tie ir ārkārtīgi auglīgi savienojumi. Kad es, students būdams, 1954. gadā sāku strādāt pie profesora G.Vanaga, viņš man iedeva vācu valodā rakstītu brošūriņu – prof. V.Fišera disertāciju un ieteica tur aprakstītos savienojumus pamēģināt kādā organiskās ķīmijas reakcijā. Es ilgi mocījos, nevarēju vajadzīgo savienojumu izdalīt, un tad radās pavisam negaidīti savienojumi, kādus mēs ne gribējām, ne cerējām iegūt. Pagāja ilgs laiks, kamēr tos attīrīja un noteica struktūru. Mana pirmā zinātniskā publikācija kopā ar prof. G.Vanagu bija tieši par šiem savienojumiem. Tātad bija iznācis, ka es, ņemdams profesora Fišera aprakstītos savienojumus kā izejvielu, biju ieguvis pavisam negaidītus jauna tipa savienojumus, pie kādiem savukārt bija strādājis V.Fišera skolotājs A. Hančs. Nu jau pat nevis trīs, bet četras paaudzes! Un tā es visu mūžu esmu strādājis ar tiem pašiem savienojumiem, ar ko savā laikā V.Fišera skolotājs A.Hančs.

Par kādiem darbiem jūs tikāt apbalvots ar Zelta medaļu, ko dod par izciliem izgudrojumiem, tātad – praktiskiem sasniegumiem?

Par to pašu. Par Hanča – Fišera – Vanaga darbu turpinājumu. Heterocikliskie savienojumi, kuriem iesākumā neviens neparedzēja praktisku pielietojumu, bet kuri bija ļoti interesanti – daži skaisti krāsaini, daži labi kristalizējās utt., vēlākos pētījumos tika izmantoti kā dzīvās šūnās noritošo reducēšanas un oksidēšanas (redoks) procesu katalizatoru analogi. Visa mūsu enerģētika bazējas uz to, ka mēs kaut ko apēdam, tas oksidējas un dod enerģiju, kas nepieciešama jebkuram dzīvības procesam. Savienojumi, ar kuriem es strādāju, pasaulē pamazām tika izmantoti dzīvības procesu imitēšanai un pētīšanai. To neizgudroju es, bet citi. Mums laboratorijā ienāca prātā doma – ja jau tie darbojas kā modeļvielas, varbūt, ka daži savienojumi var ietekmēt tos procesus, kas notiek organismā. Regulēt, ja kaut kas notiek par ātru vai par lēnu. Izrādījās, ka var. Tā tika atklātas šo savienojumu antioksidantās īpašības. Piemēram, vēža slimniekiem pie apstarošanas oksidācijas procesi notiek daudz ātrāk, tie ir jāpalēnina. Izstrādājām vairākus antioksidantus. Latvijas Onkoloģijas centrā un citās onkoloģiskajās klīnikās, lai veselos audus aizsargātu pret apstarošanu, slimniekiem lieto dietona ziedi.Arī Dzintars ražo vairākus balzāmus, kas aizsargā ādu no saules apdeguma. Un vēl kas – izrādījās, ka dietonu var lietot organisma dzīvotspējas uzlabošanai. Padomju laikā ar nosaukumu diludīns tas tika lietots lauksaimniecībā zāles miltu stabilizācijai un augšanas stimulācijai teļiem, sivēniem, cāļiem, tītariem, kažokzvēriem, zivīm. Izjuka kolhozi, privātie zemkopji to vairs nevarēja atļauties. Toties diludīnu ļoti plaši lieto Ķīnā, kur bija lasījuši mūsu publikācijas, izmēģinājuši un par labu atzinuši. Tagad tas Ķīnā ir oficiāli atzīts preparāts, kuru lieto ne tikai teļu, cūku, putnu un zivju, bet arī bruņurupuču un zīdtārpiņu audzēšanā. To ražo lielos apjomos un pat eksportē uz Dienvidameriku. Taču mums tagad jau ir citi pētījumi. Aizsardzības ministrijas uzdevumā izstrādājam pretradiācijas preparāta jaunas formas. Turpinās pētījumi sirds-asinsvadu slimību ārstēšanā, piemēram, jauni preparāti pret paaugstinātu asinsspiedienu. Tāds ir pilnīgi oriģināls, Grindeks ražots foridons, kas ir maigākas iedarbības nekā vācu adalāts, kas labu laiku bija pasaulē visvairāk ražotais un pirktais preparāts. Tā tipa savienojumiem, kurus mēs sintezējam, ir tā saucamā priviliģētā struktūra. Tas nozīmē, ka tā ar lielu varbūtību ir bioloģiski aktīva dažādos virzienos, kurus nosaka aizvietotāji, ko mēs piesintezējam klāt. Mēs it kā norādām virzienu, kurā darboties – paplašināt koronāros asinsvadus un apgādāt sirdi ar asinīm, paplašināt smadzeņu asinsvadus. Izrādījās, ka daži savienojumi specifiski iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, uzlabo atmiņu, varbūt pat palīdzēs pret Parkinsona un Alcheimera slimību. Pavisam jauns pētījumu lauks ir pretvēža aktivitāte.

Taisni tā. Fišera un viņa skolotāja Hanča pētījumiem.

Latvijas Zinātnes padomē

26. maijā Rīgas Domē notika Eiropas Komisijas 6.ietvarprogrammas projekta RAIN (“Pētījumu un attīstības rezultātu komercializācijas forsēšana informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozarē”) reģionālais seminārs. To atklājot, LZA prezidents akadēmiķis J.Ekmanis atkārtoja nu jau itin kā visiem zināmu patiesību, ka galvenais, ar ko mēs varam piedalīties Eiropas kopprojektos un tos sekmīgi attīstīt, ir mūsu zināšanas. Mums ir jāprot ātri aplēst, ar ko, kur, cik ātri un cik tas maksā. Jāprot formulēt un pamatot, tad līdzekļi vairs nav problēma. RAIN projekts runā par komercializāciju informācijas un komunikāciju tehnoloģijā. Tā ir viena no mūsu valsts zinātnes prioritātēm, kuras neietekmē valdību un pašvaldību maiņas. Projekts aptver visu Baltijas jūras reģionu, mūsu vēlmes un iespējas tiks apvienotas ar citām vēlmēm un iespējām un nonāks Briselē. Ja kāds tev saka – nedomājiet, cik tas maksās, bet ko jūs vēlaties, tad patiesību sakot ir ļoti grūti izlemt, kur līdzekļus ieguldīt patiešām lietderīgi.Dzelži pēc mēnešiem un gadiem jau būs novecojuši.

Seminārā par Rīgas pilsētas attīstību un tās plānošanu runāja Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Igors Graurs, par Rīgas reģiona inovāciju attīstības programmu – Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes biroja vadītājs Jānis Miezeris, par IT lomu telekomunikācijās un loģistikā Latvijā – LZA korespondētājloceklis,Transporta un sakaru institūta prezidents prof. Igors Kabaškins, par tālvadības marķieru (RFI) pielietošanas praksi un prognozēm Latvijas tautsaimniecībā – LTC, “RFID Centrs” valdes loceklis Boriss Strausovs, par projektu RAIN un tā izpildes gaitu – Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece Dr. phys.Gunta Šlihta.

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Rīgā, Aizkraukles ielā 23, 204.istabā, tālrunis 7551145.

Pieteikumam pievienot:

1) biogrāfiju (Curriculum vitae),
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas,
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu (2001.-2006.g.),
4) citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas ( pēc pretendenta izvēles).

Balvu piešķir par ievērojamiem sasniegumiem humanitāro zinātņu jomās (filozofija, literatūrzinātne, mākslas zinātnes, kultūrvēsture, folkloristika, valodniecība, vēsture, reliģijas pētniecība), kas veicina Latvijas virzību uz Eiropas kultūras kopību, apliecina kristīgās un vispārcilvēciskās vērtības un stiprina nacionālo identitāti.

Balvas saņemšanai var izvirzīt tādu personu, kuras darbība ir radusi pozitīvu atsauksmi Latvijas sabiedrībā, sekmējusi tās izglītošanu, tolerantas komunikācijas veidošanu un sadarbību ar Eiropas universitātēm un zinātniskajām institūcijām.

Divas veicināšanas balva tiks pasniegtas jaunajiem zinātniekiem (līdz 40 gadu vecumam).

Pretendentus balvas saņemšanai ir tiesīgi izvirzīt Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas locekļi un Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts. Ekspertu komisijai jāiesniedz šādi materiāli divās valodās (latviešu un angļu/vācu):

1.1. izvirzāmais darbs;
1.2. iesniegums - rekomendācija;
1.3. pretendenta Curriculum vitae.

Pieteikumi un darbi iesniedzami līdz 2006. gada 1. augustam LZA sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga LV-1050, 2. stāvā (tālruņi uzziņām 7227391, 7223922, fakss 7821153, e-pasts: [email protected])

Balvas pasniegs EZMA prezidents Dr. Felikss Ungers LZA un EZMA rudens sēdes laikā 2006. gada 29. septembrī Rīgā.

Ģenētiski modificētu, konvencionālu un bioloģiski audzētu kultūraugu līdzāspastāvēšana ir tehniska, organizatoriska un juridiska konsekvence jeb līdzsvara rezultāts lauksaimnieciskā ražošanā. Būtu jāņem vēra, ka pasaulē strauji pieaug ģenētiski modificēto kultūraugu platības (rapsis, kukurūza, soja u.c.) – no 0 1996.gadā līdz 90 milj. ha 2005.gadā. Līdz ar to Latvijai ir jāsagatavojas, lai ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana neapgrūtinātu konvencionālo kultūraugu audzētājus, bet īpaši – bioloģiskās saimniecības, sēklaudzēšanu, biškopības saimniecības un piemājas dārzus (kas ES netiek pieminēti).

Būtu arī jāņem vērā, ka graudaugu, it īpaši kviešu audzēšana ir viena no rentablākajām augkopības nozarēm, tomēr būtiska problēma ir kviešu slimības, kas, saskaņā ar literatūras datiem, var samazināt ražu līdz pat 70%.

Šīs ir tikai dažas no atziņām, kas tika prezentētas šā gada 18.maijā LZA LMZN, LLMZA un LLU organizētajā izbraukuma sēdē.

Ar priekšlasījumiem tajā uzstājās profesore, Dr.habil. agr. Inā­ra Turka (referāts tika koncentrēts uz jautājumiem par ģenētiski modificēto, konvencionālo un bioloģiskās saimniecībās audzēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas problēmām) un asociētā profesore, Dr. biol. Biruta Bankina (uzstājās ar ziņojumu par labības slimību epidemioloģiju Latvijā). Sēdes noslēgumā dalībniekiem bija iespēja praksē iepazīties ar LLU Augsnes un augu zinātņu institūta uzturēto dārza saimniecību.

Izbraukuma sēdes par ģenētiski modificēto resursu audzēšanas problēmām un citiem aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības attīstību, tiek plānotas arī turpmāk:

Tuvākas ziņas iegūstamas [email protected].

Šā gada 19.maijā Siguldā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskajā institūtā „Sigra” norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) kopīgi rīkotā izbraukuma sēde par bioloģiskās un netradicionālās lauksaimniecības jautājumiem.

Sēdes sākumā ar referātu par netradicionālo putnkopību Latvijā uzstājās zinātniskā institūta „Sigra” vadošā pētniece Dr.biol. Īra Irēna Vītiņa. Savā priekšlasījumā viņa iepazīstināja ar putniem, kuri ir visvērtīgākie diētisko produktu grupā, kā arī putniem, kuru olas uzskatāmas par visveselīgākajām.

Tā, piemēram, no pērļu vistām gadā iegūst apmēram 90 – 120 olu, un to svars tikai nedaudz atpaliek no dējējvistu olu svara, taču šo olu uzglabāšanas termiņš ir ievērojami garāks, bez tam – to čaumala ir daudz izturīgāka un tādējādi arī vieglāk pārvadājama. Jāuzsver, ka pērļu vistu olas satur mazāk holesterīna, bet vairāk A vitamīna. Savukārt pērļu vistu broilerus audzē diētisko produktu (gaļas) iegūšanai, kas ir visaugstvērtīgāko diētisko produktu sarakstā.

Pie augstvērtīgas klases produktiem pieskaitāma arī tītaru un strausu gaļa. To audzēšana Latvijā, lai arī šobrīd vēl nav plaši izplatīta, pēdējos gados pieaug. Tas ir iespējams, pateicoties strausu pārsteidzošām adaptācijas spējām. Tomēr jāņem vērā, ka nakts laikā šiem putniem ir jānodrošina siltumu vismaz 15–16 ^oC. Visvairāk strausu gaļu ēd Vācijā, Itālijā, Francijā un Spānijā, savukārt vislielākā ferma ir Ķīnā, kurā izmitināti 1000 strausi. Strausu ola ir līdzvērtīga 26 vistu olām un tās svars ir 1 – 2 kg.

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja arī redzēt strausus, pērļu vistas un citus eksotiskos putnus klātienē, apmeklējot putnu fermu Siguldā, kā arī iepazīties ar staltbriežu audzēšanu briežu fermā Morē.

LZA LMZN zinātniskā sekretāre I.Sloka

Aizstāvēšana

2006.gada 19.jūnija plkst. 10.00 Rīgas Tehniskas universitātes Inženierekonomikas fakultātes 407. auditorijā Rīgā, Kaļķu ielā 1, notiks RTU P-09 promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Latvijas būvniecības nozares prognozēšanas modelis”.

Recenzenti: Dr.habil.oec., RTU profesors Nikolajs Sprancmanis, Dr.oec., LLU profesore Līga Mihejeva, Dr.oec., Banku augstskolas profesors Ivars Brīveris.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēka, Rīgā, Ķīpsalas iela 10, kā arī RTU mājas lapā http://www.rtu.lv

***

2006. gada 20. jūnijā plkst. 15:00 Transporta un sakaru institūtā (TSI) Zinātņu nozares “Transports un satiksme” apakšnozares “Telemātika un loģistika” promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 1, 4-710 auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu „Dzelzceļa transporta lēmumatbalsta sistēmu informatīvās nodrošināšanas modeļu izstrāde” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: Leonīds Novickis, Dr.habil.sc.ing., profesors (RTU); Henriks Pranevičus, Dr.habil.sc.ing., profesors (Kauņas Tehnoloģiju universitāte, Lietuva); Vladimirs Streļčonoks, Dr.sc.ing., profesors, (Baltijas Krievu institūts).

Ar promocijas darbu var iepazīties TSI bibliotēkā, TSI mājas lapā www.tsi.lv.

***

2006.g. 30. jūnijā plkst. 10.00 Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212. auditorijā, promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Tēma “Brīvās ekonomiskās zonas Latvijā un to reģionālā ietekme”.

Recenzenti: Dr.habil.oec. Mečislavs Adamovičs, Varšavas Lauksaimniecības universitātes profesors; Dr.habil.agr., LLU profesors Kazimirs Špoģis; Ekonomikas un kultūras augstskolas profesors Dr.oec. Staņislavs Keišs.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2 un http://llufb.llu.lv/llu-theses.htm.”

***

Ķīmijas nozares promocijas padome „RTU P-01” 2006. gada 18. maija sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) Ķīmijas nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē Jurim GULBIM par promocijas darbu „JAUNU 2-HETEROARIL-3,5,6-TRIHLOR-1,4-BENZOHINONU SINTĒZE”. Balsošanas rezultāti: par – 14, pret – nav, nederīgu biļeteņu nav.