Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2007.gadā.

Izstrādāta un ieviesta kompleksa klīniski ģenētiskās izmeklēšanas metode bērnu hronisko slimību riska faktoru noskaidrošanai (LZA kor.loc. Ingrīda Rumba, Dr. Liene Ņikitina–Zaķe, Dr. Tatjana Sjakste, Ieva Saulīte, Irēna Rinkuža, Dr. Silvija Remberga, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Bērnu klīniskā Universitātes slimnīca Gaiļezerā)

Parādīta mildronāta spēja normalizēt šūnas mitohondriālos procesus, kas paver jaunas iespējas neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā (akadēmiķe Vija Kluša, akadēmiķis Ivars Kalviņš, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts)

Latviešu nācijas pamatvērtību popularizēšanai pasaulē sagatavots un izdots A. Pumpura eposa “Lāčplēsis” akadēmiskais izdevums angļu valodā (“Bearslayer. The Latvian Legend”, LU Akadēmiskais apgāds, 2007). Tulkojis LU Dr.h.c. Artūrs Kroplijs (Austrālija), zinātnisko apceru un komentāru autori: projekta vadītāja LZA kor.loc. Ausma Cimdiņa, akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga, Dr. Ojārs Lāms, akadēmiķe Janīna Kursīte, Dr. Kaspars Kļaviņš (Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāte)

Apzināts un publicēts ievērojamā Latgales valodnieka profesora Antona Breidaka zinātniskais mantojums – “Darbu izlase” divos sējumos (LU LVaI apgāds, 2007, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Daugavpils Universitāte)

Izdodot 4. sējumu (“Latvijas mazās pilsētas un lauki”, LU LVI apgāds, 2007), pabeigta nozīmīga 18.gs. Latvijas vēstures un etnoloģijas avota – J.K. Broces zīmējumu un aprakstu sērijas “Monumente” zinātniskā apstrāde un izdošana ( Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka)

Izstrādāti specifiskas signālu apstrādes tehnoloģijas teorētiskie pamati un rezultāti apkopoti monogrāfijā “Digital Alias–free Signal Processing” (Wiley, 2007). Jaunā tehnoloģija ļauj ievērojami paplašināt frekvenču joslu, kurā reālu objektu analogos signālus var pārveidot un apstrādāt diskrētā formā (akadēmiķis Ivars Biļinskis, Elektronikas un datorzinātņu institūts)

Sistematizēti, apkopoti un publicēti monogrāfijā vairāk nekā trīsdesmit gadu darba rezultāti dekoratīvo sīpolpuķu izpētē, introdukcijā un selekcijā (LZA Dr.h.c. Jānis Rukšāns. Burried Treasures. Finding and Growing the Worlds Choicest Bulbs. – Thimber Press, 2007)

Izstrādāti jauni organiskie materiāli virsmas reljefa hologrammu tiešam ierakstam spektra sarkanajā daļā. (Dr. Valdis Kokars, LZA kor.loc. Andris Ozols, Mg. Dmitrijs Saharovs, akadēmiķis Valdis Kampars, Mg. Ansis Maļeckis, Dr. Gundars Mežinskis, Mg. Artūrs Plūdons, Rīgas Tehniskās Universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte)

Izpētītas stroncija titanāta virsmu īpašības, kas dod iespēju būtiski uzlabot informācijas apstrādes ierīču darbību. (Dr. Jurijs Kotomins, Dr. Sergejs Piskunovs, Dr. Jurijs Žukovskis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts)

Izstrādātas jaunas metodes – mikrorobotronika un mikroslāņu atdalīšana – papīru veidojošo šķiedru virsmas īpašību un sastāva noskaidrošanai (LZA kor.loc. Arnis Treimanis, Mg. Uldis Grīnfelds, Mārīte Škute, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts)

LZA un “ITERA-Latvija” balvas – septīto reizi!

Pašā gada nogalē – 18. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā medaļas, diplomus un ziedus (protams, arī aploksnes ar vērtīgiem čekiem) pasniedza diviem LZA un firmas “ITERA-Latvija” gadskārtējās balvas laureātiem. LZA prezidents Juris Ekmanis bija saskaitījis, ka 2007. gadā tas notiek septīto reizi. Iepriekšējie laureāti – ievērojami vides, ģeogrāfijas un Zemes zinātņu pārstāvji Gunārs un Andris Andrušaiši (tēvs un dēls), profesori Aija Melluma, Guntis Eberhards, Māris Kļaviņš, divi Viesturi – Melecis un Jansons, sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons, mežzinātnieks Pēteris Zālītis, rododendru pētnieks un selekcionārs Rihards Kondratovičs, jaunu ābolu, saldo ķiršu un citu gardumu saimniece Edīte Kaufmane no Dobeles slavenā Upīša dārza (Latvijas Valsts augļkopības institūta), “putnu vīrs” Jānis Vīksne. Dažādas specialitātes, bet kopējas rūpes par Latvijas vidi, tās daudzveidību, tīrību un ilgtspēju.

Tieši tādam mērķim kalpo firmas “ITERA-Latvija” finansiāli atbalstītā un Latvijas Zinātņu akadēmijas izvērtētā balva. (Līdzšinējā trešā partnera Latvijas Izglītības fonda vietā balvu administrē Rīgas Tehniskās universitātes fonds.)

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktori, profesori habilitēto inženierzinātņu doktori DAGNIJU BLUMBERGU vislabāk raksturo RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Domes priekšsēdētāja Jāņa Gerharda konkursa žūrijai adresētā ieteikuma vēstule:

“Profesore Dagnija Blumberga ir Latvijā pazīstama enerģētikas un vides zinātņu eksperte, kura ir ilgstoši strādājusi enerģētikas ekoloģisko pētījumu jomā un ir aktualizējusi enerģētikas un vides problēmu ciešo savstarpējo saiti. Vides problēmu integrāciju enerģētikā D. Blumberga aizsāka, 1976. gadā izveidojot Vides un pieminekļu aizsardzības biedrības Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes nodaļu un kļūstot par tās priekšsēdētāju. Darbs sabiedriskajā organizācijā pārauga zinātniskā un pedagoģiskā kvalitātē. Kopš tā laika ir realizēti vides un enerģētikas izpētes projekti un programmas, tapušas zinātniskās publikācijas, izveidota akadēmiskā vides zinātnes studiju programma bakalauriem, maģistriem un doktorantiem. [..] D. Blumberga aktīvi darbojas vides un enerģētikas laukā gan Latvijā, vadot Vides zinātnes un izglītības padomi, organizējot zinātniskas konferences, gan Eiropā – būdama ES eksperte, žurnālu un konferenču zinātnisko orgkomiteju darbībā. Viņa regulāri veic izpēti LZP grantu ietvaros, ES 5. un 6. ietvarprogrammas projektos, Ziemeļvalstu Energoizpētes programmās. Darbu kopa “Energoresursu izmanošanas izpēte. Vides un klimata aspekti” ir nozīmīgs devums vides zinātnes attīstībā.”

Pati laureāte pēc balvas saņemšanas teica: “Klausījos šeit teiktos labos vārdus un mēģināju saprast, kur man radies spēks cīnīties un dīdīties uz priekšu. Viens vectēvs no mūrnieka izsitās par arhitektu un būvuzņēmēju. Diemžēl viņa būvētās ēkas kara laikā aizgāja pazušanā līdz ar Jelgavu. Otrs vectēvs bija viens no pirmajiem teātra režisoriem. No viņiem man spīts un vēlēšanās darīt to, ko saka iekšējā balss.” Dagnijas Blumbergas dzīves pieredze ir arī pierādījums tam, cik liktenīgi labvēlīga reizēm mēdz būt nejaušība. Nevarēdama iestāties ķīmiķos, viņa nejaušības pēc nonāca enerģētiķos, kur, kā pati saka, satika daudz interesantu cilvēku. Bezmaz vai piespiedu kārtā kļuva par Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības fakultātes organizācijas vadītāju un “saindējās” ar dabas aizsardzības ideju uz visu mūžu. Dagnija Blumberga izaudzinājusi trīs brašas meitas, visas zinātņu doktores, un šogad kļuvusi par triju mazmeitu vecmāmiņu.

LU profesors ģeogrāfijas zinātņu doktors OJĀRS ĀBOLTIŅŠ ģeologa ceļu uzsāka tajā laikā, kad vairums Latvijas ģeologu profesiju apguva citās Padomju savienības pilsētās. Studējis LVU Ģeogrāfijas fakultētē, aizstāvējis kandidāta disertāciju par Gaujas un tās pieteku ieleju sistēmas attīstību leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, strādājis tepat Rīgā Vissavienības jūras ģeofizikas un ģeoloģijas institūtā ar stulbo abreviaturu VNIIMORGEO, kur veica pētījumus glaciālajā ģeomorfoloģijā un līdzdarbojās īpaši aizsargājamo ģeoloģiski ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu sistēmas izveidē, piedalās konferencēs, izvirzīts pasaulē prestižās Starptautiskās kvartārpētniecības savienības (INQUA) Morēnu ģenēzes un litoloģijas komisijas sastāvā. LVU Ģeogrāfijas fakultātes Fiziskās ģeogrāfijas katedrā mācīja studentus vispārīgajā ģeoloģijā, hidroģeoloģijā un Latvijas ģeoloģijā, vadīja lauka prakses un kursus, organizēja glaciālģeoloģiskas ekpedīcijas dažādos Latvijas novados. 1991. gadā PSRS ZA aizstāvējis ģeogrāfijas zinātņu doktora disertāciju ģeomorfoloģijas un evolucionārās ģeogrāfijas apakšnozarē par glaciostruktūrām un ledāja morfoģenēzi, kas balstās uz ilgstošiem un detāliem pētījumiem par Latvijas ledāja augstieņu kā reljefa lielformu un to saposmojumu veidojošo reljefa vidējformu iekšējās uzbūves pētījumiem. Katedras vadītājs, habilitētais doktors, profesors, valsts emeritētais zinātnieks. Un gadu gadiem – studentu aptaujās atzītais pats populārākais pasniedzējs.

Ojārs Āboltiņš, paša vārdiem sakot, nepārstāv to ģeoloģiju, kas atrodas priekšplānā – naftas, gāzes, dimantu ieguvju meklēšanu. Viņa pārstāvētā ģeoloģija ļauj noskaidrot, kā radusies tā dabas vide, kurā šodien dzīvojam un kuru vēlamies redzēt labi sakārtotu. Viņš pateicās savai mammai, kurai 95 gadi, dzīvesbiedrei, kurai vienai bija jāaudzina bērni, kad viņš devās kārtējās ģeoloģiskās ekspedīcijās un lauka praksēs. “ITERA-Latvija” prezidents Juris Savickis sāka ar priču par to, ka Dievs visiem cilvēkiem deva talantu un tikai no paša cilvēka bija atkarīgs, vai tas savu talantu apraks vai kops un attīstīs. Tiem, kas savu talantu ir saglabājuši un kopuši, ir jāpalīdz to vairot, ko viņš sola darīt arī turpmāk un atbalstīt talantīgus zinātniekus, kuri strādā Latvijas vides izpētē un saudzīgā izmantošanā.

RTU fonda pārstāvis prof. Imants Meirovics darīja sabiedrībai zināmu, ka arī pats Juris Savickis kā Latvijas tenisa asociācijas prezidents ir pelnījis apsveikumus, jo nupat tenisa asociācijai ir piešķirti 14 miljoni dolāru tenisa kortu attīstīšanai, kas ļaus mūsu jaunajiem talantiem trenēties un izkoptat savas spējas. J. Savickis aicināja sūtīt savus bērnus un mazbērnus trenēties tenisspēlē, jo 10 – 15 labākajiem ir pieejama bezmaksas izglītība ASV augstskolās. 2007. gada balvu zvaigžņu lietus ir nolijis. Gaidīsim nākošo gadu.

20. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā steidza apdarīt kārtējos darbus, lai nesteidzīgi un mierpilni varētu baudīt Ziemassvētku noskaņas, kuras uzbūra mūziķi un vārda mākslinieki. Bet arī kārtējais darbiņš bija pavadīto gadu rezumējošs – godam izcīnītos diplomus saņēma Rudens pilnsapulcē 22. novembrī ievēlētie īstenie, korespondējošie un arī viens ārzemju loceklis. Raksturotāji nežēloja cildinošus epitetus, sveicēji – košas puķes. Vaininieki smaidīja par vieniem un priecājās par otriem. Kā lai nesmaida, ja daiļā dzimuma pārstāves izpelnījās vārdus jauna, gudra un skaista (korespondētājlocekle Maija Dambrova), ja pirmais, ar ko saistās korespondētājlocekle Edīte Kaufmane, ir garšīgi āboli, bet īstenā locekle Ilga Jansone... No Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja akadēmiķa Tālava Jundža teiktā bija pilnīgi skaidrs, ka Ilga ir galvenais nodaļas darba zirgs un viņai tiks krauts virsū vēl un vēl. Kā jau apzinīgai un izdarīgai sievietei.

Jaunievēlētās akadēmiķes kantoris, proti – Latviešu valodas institūts bija parūpējies par vēl vienu pārsteigumu – jaunu, gudru un skaistu ārzemju locekli, tikko 35 gadus vecu (dz. 12. 12. 1972.) Sanktpēterburgas Valsts universitātes asociēto profesoru, Baltistikas sektora vadītāju Alekseju Andronovu, kurš par parādīto godu pateicās raitā latviešu valodā, pēc vārda kabatā nelienot. Kā nekā bez daudziem zinātniskiem rakstiem un konferenču tēzēm viens no lekciju kursiem, kuru viņš lasa, ir praktiskā latviešu un lietuviešu valoda.

Vēl jaunāks gudrs un skaists LZA īstenais loceklis Andris Ambainis (dz. 18. 01. 1975.), ar kura fantastisko CV varēja iepazīties “ZV” Nr. 20 2007.g. 3. XII (skat. internetā http://www.lza./lv/scientists/ambainisa.htm), diemžēl kārtējo reizi atradās ārzemēs, jo viņš ir pasaules mēroga zinātnieks. Tā paša iemesla dēļ izpalika arī korespondētājloceklis Jānis Spīgulis (http://www.lanet.lv/~spigulis) un goda loceklis Alvis Hermanis.

Apliecinājumu savai piederībai LZA goda doktoru saimei saņēma LLU profesors habilitētais inženierzinātņu doktors Pēteris Rivža, kurš savam zinātniskajam titulam varēs rakstīt klāt arī Dr. h.c.sc. comp. Uz viņu asinskāru skatienu meta Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Juris Jansons, tāpat kā uz jauno korespondētājlocekli LU profesoru Juri Borzovu. Fiztehniķu nodaļai šajā rudenī brangs ķēriens – divi īstenie locekļi (Andris Ambainis un RTU zinātņu prorektors profesors habilitētais inženierzinātņu doktors Leonīds Ribickis) un divi korespondētājlocekļi (Jānis Spīgulis un Juris Borzovs). Plus vēl divi goda doktori, abi informātiķi Edvīns Karnītis un Pēteris Rivža. Gan jau Juris Jansons zina, kā viņus visus lietā likt.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts uz iesaukumu Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļu rindās bija sekmīgi deliģējis divus laboratoriju vadītājus – vienu no šobrīd redzamākajiem vidējās paaudzes ķīmiķiem–organiķiem Valerjanu Kausu un Maiju Dambrovu. Institūta direktors par Valerjanu Kausu esot teicis, ka viņš ir institūtā visvairāk pelnošais zinātnieks. Kauss precizēja – zinātnieks, kurš savai laboratorijai piesaistījis visvairāk ārzemju naudas. Arī Maijai Dambrovai, tāpat kā īstenajam loceklim LU profesoram Andrim Zicmanim un korespondētājloceklim LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktoram Uldim Kalneniekam sadarbība ar ārzemēm nav sveša lieta. Tas tikai pierāda zinātnes globālo, vispārcilvēcisko dabu, jo tās sasniegumus lieto visi, neatkarīgi no robežām. (Starp citu, naktī uz 21. decembri krita Latvijas robežas ar Igauniju un Lietuvu un ceļš uz Šengenu bija vaļā.) Par to, lai Latvijas Zinātņu akadēmija neaizmirstu savas saknes un nacionālo piederību, rūpējas jau pieminētā akadēmiķe Ilga Jansone un korespondētājloceklis arhitektūras doktors Jānis Zilgalvis, kurš modru aci vēro Latvijas arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļus. Starp viņa rakstītajām grāmatām par Daugavas muižām, mācītājmuižām, Dikļu muižu, neogotiku u.c. ir arī grāmata par 100 apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā. Gan jau jaunajam akadēmijas korespondētājloceklim par to nāksies stāstīt kādā no nākamā gada sēdēm. Vieglu dzīvi jaunajiem locekļiem ne LZA prezidents, ne nodaļu priekšsēdētāji nesolīja.

Latvijas Zinātņu akadēmijas un A/S LATVENERGO 2007. Gada balvas pasniegšana notika trešdien, 2007.gada 12.decembrī.

Balvas piešķir kopš 1999.gada. Katru gadu ir iespēja piešķirt: vienu Alfrēda Vītola vārdbalvu par izcilu devumu enerģētikā, divas Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā (un ja ir lietišķie pētījumi, kuru ieviešanas rezultātā tiek ievērojami paaugstināta A/S Latvenergo konkurētspēja Baltijas enerģijas tirgū) un piecas balvas jauniem zinātniekiem par panākumiem enerģētikā.

2007.g. pasniegtas šādas balvas:

RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dekānam, Dr.habil.sc.ing. Jānim Gerhardam par darbiem un pētījumiem enerģētikas attīstības veicināšanā un inovāciju vides veidošanā Latvijā.

• Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniecei, Dr.phys. Guntai Šlihtai par darbu kopu “Baltijas valstu enerģētikas sektora attīstības zinātniskā analīze periodam 1990 – 2007”.

• TU EEF lektorei, Dr.sc.ing. Sandrai Vītoliņai par darbu “Latvijas energosistēmas lieljaudas transformatoru diagnostikas uzlabošana ar gāzu hromatogrāfijas analīzes metodi”.

• RTU EEF Profesora grupas pētniecei, Dr.sc.ing., Inesai Svalovai par darbu “Asinhronā režīma īpatnības energosistēmās ar palielinātu izkliedētās ģenerācijas daļu”.

• AS Sadales tīkls Attīstības departamenta elektroinženierim, Dr.sc.ing Jānim Runčam par darbu “Pilsētu vidsprieguma tīklu attīstības variantu izvēle un pamatojums”.

Francijas institūtā Parīzē

Par Latvijas speciālistu darbu Ēģiptē, sākumā Karnakas tempļu kompleksā un pēc tam Sakārā, faraona Džosera piramīdā “Zinātnes Vēstnesis” rakstījis vairākkārt. Pēdējo reizi plašāk pagājušā gada 5. novembrī (2007. g. Nr. 18), dažas dienas pirms Latvijas zinātniskās ekspedīcijas vadītāja Dr. arh. Bruno Delāna (Deslandes) došanās uz Parīzi, kur 9. novembrī Francijas institūtā Rakstu un literatūras akadēmijas (Academie des Inscriptions et Belles–Lettres) locekļiem un Parīzes eģiptologiem tika prezentēti Latvijas zinātniskās ekspedīcijas darba rezultāti. Par šo unikālo gadījumu – “Z V” lasītājiem.

Francijas institūts (Institut de France) atrodas milzīgā ēkā iepretī Luvrai. Tas dibināts 1663. gadā un ir viena no prestižākajām zinātniskajām iestādēm pasaulē. Jau tas vien izraisīja milzīgu bijību. Jāziņo izcilākajiem Francijas eģiptologiem, noklausīties ziņojumu bija piekritis bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks – liels ekspedīcijas patroneses, bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un arīdzan visas Latvijas cienītājs un draugs. Uzstāšanās ilgums – 10 minūtes. Klausītāju – ap simts. Kaut ko jautāt vai izteikties drīkst tikai akadēmijas locekļi. Uzstāšanās un datorattēlu demonstrēšana bija izsvērta un noslīpēta līdz minūtei. Nekā lieka, nekāda ieskrējiena vai priekšvēstures, jo klausītāji ir izcili speciālisti, kuriem visi iepriekšējie pētījumi ir labi zināmi. Tikai paši jaunākie fakti un atziņas. “Pirmie atzinības vārdi man tika veltīti par precīzu uzstāšanās laika limita ievērošanu. Ieteica no tā mācīties akadēmiķiem, kuri parasti laiku pārtērējot. Tālāk sekoja jautājumi. Profesors Leklā jautāja, kā tādai mazai valstij kā Latvija izdevās tikt galā ar sadarbības procedūru un sastrādāties ar Ēģiptes pusi, kas bieži vien nav pa spēkam lielām valstīm. Profesors lieliski zināja atbildi, jo pats bija šo pētījumu iniciators, bet viņš vēlējās, lai par organizatorisko procedūru uzzina citi speciālisti un man bija par to jāstāsta detalizētāk. Galveno jautājumu uzdeva Sorbonnas profesors un akadēmijas loceklis Nikolā Grimals, kurš pats ļoti sen kopā ar ilggadīgo Džosera piramīdas pētnieku Žanu Filipu Lauēru (1902 – 2001) bija nokāpis pazemē un kurš varēja vislabāk novērtēt, cik svarīgi ir mūsu iegūtie rezultāti. Viņu ļoti interesēja pazemes savienojums ar tempļu kompleksa dienvidu daļu, par ko pagaidām jārunā ļoti diplomātiski, kamēr nav iegūti vairākkārt apstiprināti mērījumi un attēli. “Nevar būt, ka viens eģiptologs par to negribētu uzzināt ko vairāk. Jūs, protams, šo tēmu turpināsiet?” jautāja profesors. Es apsolīju, ka, līdzko būs iegūti jauni, vairākkārt apstiprināti fakti, mēs tos šeit prezentēsim. Jāpiebilst, ka gan jautājumi, gan atbildes bija iepriekš saskaņoti, jo Francijas institūts svara ziņā ir līdzīgs prezidenta kancelejai un viss tur notiekošais tiek pa diplomātiskiem kanāliem izplatīts visā pasaulē. Tas nonāca arī Ēģiptē un var pozitīvi ietekmēt turpmāko sadarbību. Žaks Širaks, ļoti sirsnīgi no mums atsveicinājies, pēc pirmā darba kārtības punkta zāli atstāja, kaut arī vēl bija paredzēti divi jautājumi. Tātad viņš bija ieradies noklausīties tikai Latvijas ekspedīcijas ziņojumu.”

Jautāju, kura informācija eģiptologiem bija pati jaunākā un svarīgākā. “Līdz šim bija zināms, ka Džosera piramīda ir pati senākā akmens celtne pasaulē, uzbūvēta kā viena faraona atdusas vieta. Mūsu izmantotā tehnoloģija ļāva parādīt pazemes galerijas trīsdimensiju attēlos, ne tikai plānā. 7 kilometri eju un galeriju trijās dimensijās, dažādos dziļumos. Bija pieņemts, ka piramīdai ir viena, ziemeļu ieeja. Mēs atradām vairākas, dažādos virzienos. Džosers portretos skatās uz austrumiem,kur mēs atradām galerijas. Tas ir kaut kas pilnīgi jauns. Runa varētu būt par to, ka tā nav tikai viena faraona atdusas vieta, bet vesela nekropole ilgākam periodam. Ir solīts, ka ziņojums tiks gada laikā publicēts un būs pieejams visas pasaules pētniekiem. Tas ir ļoti svarīgs šīs prezentācijas panākums,” teica Bruno Delāns.

Šajā sakarā Latvijas zinātniskā ekspedīcija ir saņēmusi vairākas apsveikuma vēstules. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī atsūtīja “sirsnīgus apsveikumus sakarā ar zinātnisko atklājumu kvalitāti un laba novēlējumus turpmākiem darbiem šajā ārkārtīgi svarīgajā arheoloģisko izrakumu vietā.” Francijas premjerministrs Fransuā Fijons savā vēstulē norāda uz “lielo interesi, ko izraisa šie zinātniskie darbi.” Kultūrmantojuma saglabāšanas un restaurēšanas pētījumu starptautiskā centra ICCROM (Roma) ģenerāldirektors Munīrs Bušnaki uzsver “Latvijas zinātniskās ekspedīcijas Ēģiptē izcilo darbu, kas ir ieguldījums pakāpienu piramīdas Sakārā saglabāšanā.”

Dr. arh. Bruno Delāns (Deslandes): Sakāras pakāpju piramīda ir vissenākā akmens celtne cilvēces vēsturē. Šo Pasaules kultūras mantojuma pieminekli, pirmo Ēģiptes piramīdu, ir būvējis arhitekts Imhoteps, kurš 2660.g.p.m.ē. īstenoja novatorisku ideju – pārveidot jau iepriekš trīs reizes pārbūvēto mastabu par četru, bet vēlāk sešu pakāpju būvi. Šī būve ir pārdzīvojusi tūkstošgades un saglabājusies līdz mūsu dienām, kaut arī to ir skāris laika zobs.

Sākotnēji Latvijas zinātniskā ekspedīcija saņēma Ēģiptes Kultūras ministrijas uzaicinājumu ciešā sadarbībā ar Senlietu augstāko padomi un Dr.Zahi Havasu veikt detalizētu situācijas izpēti. Līdzšinējā pieredze, dokumentējot steidzami glābjamus kultūras pieminekļus, kā arī prasme izmantot atbilstošas jaunās tehnoloģijas bija izšķiroša, lai ļautu 25 dažādu nozaru zinātniekiem no Latvijas ātri un efektīvi paaugstinātas bīstamības apstākļos veikt šo uzdevumu.

Dokumentēšana tika uzsākta no prioritārajām zonām piramīdas dienvidu fasādes pusē, saītu galerijas un lielās centrālās šahtas, tad pakāpeniski izpētot visu fasāžu pirmās trīs pakāpes, tālāk virzoties pa plašo pazemes galeriju labirintu un aptverot aptuveni 75% no to kopgaruma, kurš sasniedz apmēram 7 km. Iegūtā datubāze šobrīd satur nedaudz vairāk kā 320 miljonus mērījumu punktu, kas ir precīzi ģeoreferencēti trīsdimensionālā vidē. Šī datubāze ir pilnīgi savietojama ar ēģiptiešu pētījumu sistēmām, kā arī paver iespējas maksimāli precīzai arhitektoniskai un strukturālai analīzei, tai skaitā nepieejamās un grūstošās būves zonās.

Ņemot vērā iegūto rezultātu ārkārtīgo precizitāti, ekspedīcijas mandāts ļoti drīz tika paplašināts ar sekojošiem papildus uzdevumiem:

– monitorings, t.i. struktūras kustību reģistrēšana;
– detalizēta arhitektoniskā un strukturālā analīze, t.sk. datēšana ar radioaktīvo oglekli;
– restaurācijas un nostiprināšanas projektu izstrāde;
– preventīvie un steidzamie nostiprināšanas pasākumi;
– ģeofiziskā izpēte.

Lai gan šīs izpētes sākotnējais mērķis bija noskaidrot precīzu piramīdas pamatu stāvokli un nesošo ģeoloģisko stratigrāfiju, iegūtie rezultāti izrādījās daudz interesantāki nekā paredzēts, jo tika iegūti ļoti augstas precizitātes signāli, kas interpretējami apmēram 50 m dziļumā. Tie uzrāda 3 līdz šim pilnīgi nezināmas ieejas galerijas piramīdas austrumu fasādes pusē, kas iet zem Dienvidu mājas pagalma.

Ģeofiziskā izpēte un trīsdimensiju skenera dati, kurus papildina uzmērījumi uz vietas, parāda, ka šī pirmā piramīda, kas vēlāk tika kopēta un atdarināta visu Ēģiptes Senās valsts laiku, patiesībā bijusi īsta nekropole ar sarežģītu un hierarhisku struktūru, daudz kompleksāka nekā vienkāršotais ārēji līdzīgais modelis – piramīdas forma ar vienu ieejas galeriju ziemeļu pusē, kas ved uz viena vienīga faraona kapenēm.

Šī jaunā informācija paver jaunu skatījumu uz šo prestižo pētījumu objektu, kas joprojām slēpj daudzas mīklas un kura izpēte turpināsies vēl ilgi.

Dr. sc. ing. Dr. h. c. J. Klētnieks: Pasaulē vecākās Džosera piramīdas izpēte, ko pēdējos gados veikusi Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē, devusi jaunus atklājumus, kas ievērojamā mērā precizē esošos priekšstatus par šī pasaules kultūras mantojumā iekļautā pieminekļa vēsturisko izcelsmi, tā veidu un funkcionālo nozīmi. Vēsturiski sarežģītā un arhitektoniski komplicētā pieminekļa izpēte pašlaik attīstās divos virzienos – konstruktīvo īpatnību noskaidrošanā un funkcionālās nozīmes apzināšanā.

Džosera piramīda, pazemes kapenes un apkārtējie tempļi, neraugoties uz vairākkārtējiem postījumiem, kalpojuši senās reliģijas mērķiem līdz pat kristietības pirmsākumiem mūsu ēras 2.–3. gs. To apstiprina hronoloģijas pētījumi ar radioizotopu datēšanas metodi, kas uzrāda kapenes izbūves laiku apmēram 2660. g. p.m.ē., bet jaunāku struktūru – dienvidu galerijas izbūvi 26. dinastijas laikā 7. gs. p.m.ē. un griestu nostiprināšanu 2. gs. Romas imperatora Trajāna laikā.

No pirmo dinastiju perioda nav saglabājušies nekādi rakstu pieminekļi. Džosera un tāpat Gīzas lielajās piramīdās nav hieroglifu tekstu. Vecākie “piramīdu teksti” parādās tikai 5. dinastijas valdnieka Unasa kapenēs. Tāpēc Džosera laikmeta garīgās kultūras elementi rodami mākslas darbos, arhitektūras formās un kapeņu telpiskajās kompozīcijās. Dokumentējot atsevišķos veidojumus ar moderno lāzera telpiskās skenēšanas aparatūru, digitālā formā jau iegūti pētniecībai vajadzīgie materiāli. Precizēts ieejas kāpņu novietojums piramīdā, zilganām flīzītēm klāto pazemes telpu un galeriju izvietojums, iegūti unikāli valdnieka Džosera bareljefa portreti un arhitekta Imhotepa zīmoga nospiedums. Salīdzinot šos materiālus ar jaunāka perioda kapeņu struktūrām, Džosera apbedījuma komplekss parāda tiešu mitoloģisko un reliģisko ticējumu izpausmi, kas izteikta ar arhitektūras un mākslas līdzekļiem. Seno reliģisko ticējumu un mitoloģisko aspektu ievērošana daļēji jau attaisnojusies praksē, meklējot nezināmas apakšzemes telpas un sagruvušo sienu pamatus ar radiolokācijas zondēšanas metodēm.

Ar modernām tehnoloģijām iegūtā digitālā informācija par Džosera piramīdas virszemes un pazemes konstrukciju telpisko stāvokli, ļauj izvērtēt seno amatniecības un būvniecības prasmi, lietotos būvmateriālus, konstrukciju veidus un noturību, kā arī novērtēt netiešā veidā tālaika lietišķās zināšanas par būves ģeometriju, izmēriem un proporcijām, orientāciju pret debespusēm, arhitektūras ansambļa izteiksmes līdzekļiem. Izveidotā digitālās informācijas datu bāze izmantojama nostiprināšanas un rekonstrukcijas projektu izstrādei, tālākajai arheoloģiskajai izpētei.

Iegūtie Džosera piramīdas izpētes rezultāti jau guvuši franču un ēģiptiešu zinātnieku atzinīgu novērtējumu, apstiprinot Latvijas zinātnieku spējas strādāt senatnes pieminekļu dokumentēšanas un izpētes jomā ar modernajām digitālajām tehnoloģijām.

Latvijas Zinātnieku savienībā

20. decembrī notika LZS Valdes sēde. Valdes priekšsēdētājs A. Āboltiņš informēja par atbildēm uz LZS nosūtītām vēstulēm Latvijas Zinātnes padomei un LR Izglītības un zinātnes ministrijai. Pirmā vēstule bija par jauno grantu pieteikšanas un ekspertēšanas kārtību. LZP atbildēja, ka nākamajā gadā grantiem paredzētā summa paliek līdzšinējā. Ir tendence pāriet uz pilnu granta finansējumu, nevis daļēju, jo tikai tajā gadījumā var prasīt rezultātu. Citādi – jūs mums iedevāt tikai daļu naudas, mēs par to varam paveikt tikai daļu no plānotā. Tiks veikta pāreja uz grantu pieteikumu starptautisku ekspertīzi. Šim nolūkam tiks prasīta pieteiktā granta vadītāja starptautiska atpazīstamība. Valdes locekļus, kuri pārstāv zinātniskos institūtus (konkrēti – LU Astrofizikas institūtu) uztrauca vēsts, ka turpmāk LZP tāmē vairs nebūs paredzēta nauda institūtiem, bet tā tiks pārsviesta uz Izglītības un zinātnes ministriju. I. Šmelds teica: “Ja nav atsevišķa rindiņa budžetā, tad tas paliek zem jautājuma zīmes.” A. Āboltiņš runāja arī par LZP vēlmi iznīdēt mazos grantus, tos apvienojot, bet tas ne katrreiz ir izdarāms. Piemēram, matemātikā Liepājas Pedagoģijas augstskolā pie labākās gribas nevar būt liels grants. Jaunums ir arī tas, ka turpmāk vairs LZP nebūs izdalīti speciāli doktorantu granti, tos finansēs no Eiropas struktūrfondiem. Par inflācijas koeficientu – tas būs 7 % pie tagadējiem grantiem. A. Āboltiņš tos, kuri to vēl nezināja, informēja, ka par Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju apstiprināts Elmārs Grēns.

Vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai bija jautāts, vai zinātne ir saņēmusi ar likumu noteikto 0,15 % budžeta pieaugumu no iekšzemes kopprodukta. Atbildes vēstulē tika saņemts izraksts no budžeta, ko klātesošie klasificēja kā vistīrāko atrakstīšanos, nevis atbildi pēc būtības.

Darba kārtības nākošajā punktā tika ieskicēti LZS uzdevumi 2008. gadā. Nolēma turpināt likumdošanas pilnveidi attiecībā uz zinātniskajām institūcijām. Vadoties no jau zināmās informācijas par jaunajiem grantiem, piemēram, par to, ka netiks palielināts finansējums, pašreizējās inflācijas apstākļos tas liecina, ka būs ievērojami jāsamazina pretendentu skaits. 1,5 % solītā pieauguma ierēķina Eiropas programmu līdzfinansējumu. Tajā summā ietilpst infrastruktūra, algas u.c., ne tikai pētījumi. I. Šmeldu satrauca brīžam nejēdzīgās iepirkumu prasības. U. Grāvītis ierosināja sagatavot argumentētus priekšlikumus, lai varētu ieviest labojumus publisko iepirkumu likumā. Tika nolemts uz nākošo Valdes sēdi sagatavot šādus priekšlikumus, kas attiektos uz zinātniskajām institūcijām. Tā tad arī būtu Latvijas Zinātnieku savienības līdzdalība likumdošanas pilnveidošanā

R. Bebre atgādināja, ka 2008. gada 27. novembrī Latvijas Zinātnieku savienība kļūs 20 gadu veca (vai jauna). Viņa ierosināja uz šo jubileju sagatavot nelielu grāmatiņu, kaut vai brošūru, lai sabiedrībai būtu informācija par to, kā uz atmodas viļņa tika nodibināta LZS un kādas bija tās aktivitātes. U. Grāvītis ierosināja līdz nākošajai Valdes sēdei izveidot organizācijas komisiju, kas izstrādātu tālākas rīcības plānu. Vai tā būtu zinātniska konference, grāmata vai citi priekšlikumi. Ja būs konkrētas idejas, tad var meklēt tām finansiālu segumu. Kaut vai, piemēram, regulāriem zinātnes propagandas raidījumiem Latvijas radio.

J. Jaško informēja par iespējām piedalīties 7. ietvarprogrammas ekpertu darbā, kā arī par to, cik ļoti nepieciešamas specifiskas zināšanas, kā uzrakstīt projektus ietvarprogrammām. Mums trūkst cilvēku, kuri mācētu organizēt projektus. Tieši tādēļ būtu lietderīgi būt klāt tur, kur projekti tiek vērtēti, t.i. piedalīties ekspertīzēs. Par apmācības iespējām var uzzināt Latvijas Nacionālajā kontaktpunktā. J. Jaško apsolīja uzrakstīt “ZV” par savu personīgo pieredzi .

Pie 2008. gada LZS uzdevumiem U. Grāvītis pieskaitīja rūpes par zinātnieku sociālo nodrošinājumu, kā piemēram, nepieciešamību atcelt normu, ka emeritētais zinātnieks nedrīkst strādāt un saņemt atalgojumu no zinātnes budžeta. Jaunajām māmiņām šo normu atcēla, un viņas drīkst saņemt gan bērna kopšanas pabalstu, gan algu.

LZS Valde visiem Zinātnieku savienības biedriem novēlēja Jaunajā, 2008. gadā daudz jaunu ideju un daudz spēka tās īstenot.

Referāta LZA Senāta sēdē 2007. gada 11. decembrī kopsavilkums

Stiprās puses: senas tradīcijas, klimats piemērots dažādu kultūru audzēšanai ar vidi saudzējošām tehnoloģijām, kvalitatīvas produkcijas trūkums vietējā tirgū, eksporta iespējas, var iegūt augstus ienākumus un peļņu no nelielas platības, pārstrādājot iegūst produktus ar augstu pievienoto vērtību. Vājās puses: nav pieredzes un zināšanu kvalitatīvas preču produkcijas ražošanā lielā apjomā (komercaugļkopība mūsdienu izpratnē sākusies 1990.gadu vidū), trūkst realizācijas un pārstrādes sistēmas, ražošanā lēni ienāk jaunas tehnoloģijas, lieli kapitālieguldījumi, daudzgadīgie stādījumi vairāk pakļauti riskam, katras kļūdas sekas ir ilgstošas. Iespējas: strauji attīstīt nozari kā preču produkcijas ražotāju, nodrošinot iedzīvotājus ar veselīgu un daudzveidīgu nozares produkciju gan svaigā, gan pārstrādātā veidā. Draudi: ja attīstība nebūs pietiekami strauja un kvalitatīva, tirgū un pārstrādē nostiprināsies importa augļi un ogas.

Latvijas augļkopības nozarē vadošā zinātniskā institūcija ir Latvijas Valsts augļkopības institūts. Institūts ir izveidojies par Latvijas augļkopības zinātnes centru, kur tiek veikti Latvijas augļkopības nozarei aktuāli un prioritāri zinātniskie pētījumi. Pētījumu rezultāti rekomendāciju, jaunu produktu vai inovatīvu tehnoloģiju veidā regulāri tiek nodoti Latvijas komercaugļkopjiem un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, cieši sadarbojoties ar Latvijas Augļkopju asociāciju un augļkopības konsultantiem, publicējot rakstus nozares žurnālos un izdodot grāmatas.

3.1. Galvenie raksturojošie rādītāji

Zinātniskais personāls: zinātņu doktori – 9 (+4 nepilnas slodzes); zinātņu maģistri – 3 (t.sk. 2 doktoranti), maģistranti – 5, pārējais zinātniskais personāls– 3

Kopīgais pastāvīgi strādājošo skaits kopš 1996. gada pieaudzis no 25 līdz 50. Finansējums pēdējo 5 gadu laikā pieaudzis trīskārtīgi. Vidējais publikāciju skaits gadā 60–80 (katru gadu vidēji 8–12 publikācijas, kas ietvertas LZP vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā, 2–3 –SCI sarakstā)

3.2. Institūta misija ir radīt jaunas zināšanas un produktus, izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, kas sekmē Latvijas augļkopības nozares attīstību un konkurētspēju ilgtspējīgas lauku un kopējā Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā.

3.3. Institūta darbības virzieni:

• Zinātniskā darbība augļkopības jomā, nodrošinot ekspertīzi augļkopības nozares attīstības politikas izstrādei un zinātnisko pamatojumu tās īstenošanai, kā arī veicinot zinātnes un izglītības integrētu attīstību

•Latvijas augļu koku, ogulāju un ceriņu ģenētisko resursu aizsardzība un izpēte

•Sadarbība ar Latvijas lauksaimniecības nozares interešu grupām un atsevišķiem uzņēmumiem augļkopības un pārtikas ražošanas jomās

•Baltijas valstu augļu koku un ogulāju šķirņu atšķirības, viendabības un stabilitātes pārbaude (AVS pārbaudes)

•Ar zinātnisko pētniecību tieši nesaistīta darbība

3.4. Svarīgākie darbības rezultāti

•Laika posmā no 2001. līdz 2006.g. Institūts izpildījis vai turpina īstenot Valsts finansētus zinātniskus projektus – 2 LZP grantus, 7 IZM finansētos TOP projektus, 2 valsts programmu projektus, katru gadu vidēji 2 – 6 ZM subsīdiju un 2 – 3 LLKC demonstrējumu projektus. Pēdējo 6 gadu laikā Institūts ir piedalījies un turpina piedalīties 9 starptautiskos projektos. Īstenoti un turpinās darbs 3 ERAF un ESF projektos;

•Uz Institūta (Dobeles DSIS) vārda Latvijā reģistrēti 2 patenti – “Cidoniju sukādes iegūšanas paņēmiens” (Nr. 12779, reģistrēts 20.04.2002), “Lielogu dzērveņu sukāžu iegūšanas paņēmiens” (Nr.13468, reģistrēts 20.11.2006), kā arī 30 augļaugu un 6 ceriņu šķirnes. Katru gadu tiek noslēgti vidēji 10–20 licenču līgumi;

•Izstrādāti komercdārzu apsaimniekošanas modeļi augļu un ogu kultūru intensīvai, vidi saudzējošai audzēšanai;

•Veikta augļu un ogu šķirņu piemērotības pārbaude dažādiem pārstrādes veidiem;

•Izstrādātas jaunas pārstrādes tehnoloģijas inovatīvu produktu ieguvei;

•Uzsākta zinātniskā pamatojuma izstrāde atveseļota augļaugu stādāmā materiāla audzēšanas sistēmai Latvijā;

•Institūta zinātnieki dažāda līmeņa projektos aktīvi sadarbojas ar vairāk nekā 24 zinātniskajām iestādēm Eiropā, ASV un Kanādā

•Papildus zinātniskajam darbam tiek veikta kulturvēsturiska funkcija – uzturēts selekcionāra P.Upīša muzejs un viena no plašākajām ceriņu kolekcijām Eiropā, organizētas izstādes, koncerti, u.c.

•Ikvienam Latvijas iedzīvotājam pieejami augstas kvalitātes Latvijā audzēti augļi un ogas, kā arī mazajos uzņēmumos ražotie veselīgie pārstrādes produkti;

•Šobrīd aizaugušo lauku vietā plešas sakopti augļu dārzi, kas nodrošina pārticību mazajām lauku saimniecībām;

•Institūts ir strauji augoša zinātniska institūcija, kas veiksmīgi konkurē ar dārzkopības zinātniskajām iestādēm Baltijas valstu reģionā un Eiropā kopumā, un kurā kompetenti un motivēti zinātnieki racionāli izmanto to rīcībā esošos resursus, piedāvājot jaunas zināšanas, produktus un pakalpojumus.

2001. gada sākums iezīmējies pasaules zinātnes vēsturē ar pirmajiem nopietnajiem rezultātiem par cilvēka genoma struktūru, respektīvi, gigantiskās cilvēka genomiskās DNS molekulas – ap 3,2 miljardi nukleotīdu secību. Pirmajiem vēl ne visai precīzajiem datiem drīz vien – jau 2004. gadā sekoja t.s. pabeigtā (finished) nukleotīdu secība. Lai gan atsevišķi genoma rajoni (heterohromatīns) joprojām palika neatšifrēti, zinātnieku rīcībā bija informatīvais materiāls turpmākiem – šoreiz jau funkcionāliem pētījumiem.

Pirmais pārsteigums jau radās pašā sākumā. Izrādījās, ka proteīnu kodējošo gēnu skaits cilvēkam, pēc šodienas uzskatiem ap 23 700, visai maz atšķiras no daudz primitīvākām dzīvām būtnēm un ir praktiski vienāds ar daudzu zīdītāju, piem. peles, gēnu skaitu, nemaz nerunājot par primātiem. No tā secinājums, ka nozīme ir ne tik daudz gēnu skaitam cik šo gēnu organizācijai genomā. Taču problēmas risinājums nekādi nedodas pētnieku rokās, un šodien joprojām zinātnieki diskutē – kas tad ir tas atšķirīgais genoma organizācijas ziņā, kā dēļ mēs šķiet tik ļoti izceļamies pārējo zīdītāju sugu vidū.

Tālāk cits citam sekoja jauni pārsteigumi. Jau labu laiku zināms, ka jebkura organisma genoms evolūcijas procesā pakļauts nemitīgām pārmaiņām – atsevišķu genoma daļu pārvietošanai no vienas hromosomas daļas uz citu, vai pat uz citām hromosomām, rodoties jauniem un pārveidotiem gēniem un to kombinācijām. Šīs visur esošās genoma transpozīcijas, būdamas galvenais evolūcijas dzinējspēks, veicina t.s. mobilie ģenētiskie elementi jeb transpozoni. Izrādījās ka šo transpozonu aktivitāte un līdz ar to arī genoma pārkārtojumi dramatiski krīt cilvēka genomā, pat salīdzinot ar vidēji aktīvo peles genomu. Cilvēka genoms ir pārpilns ar neaktīvu transpozonu atliekām un citām “ģenētiskām fosīlijām”. Arī cita veida genoma pārkārtojumi, t.s. segmentu duplikācijas, kas īpaši aktīvi norit atsevišķos genoma rajonos – pericentromērās, nav diez ko pārstāvētas cilvēka genomā.

Vai tas liecina par evolūcijas piebremzēšanos cilvēka un tā priekšteču līnijā, ka šis evolūcijas zars nākotnē, varbūt ved uz strupceļu un turpmāk evolucionēs citi dzīvības koka zari? Uz šo jautājumu atbildes nav. Bet varbūt cilvēka rases turpmāka evolūcija nemaz neprasa dramatiskus genoma pārkārtojumus, jo esam sasnieguši pilnību un nākotnē sagaidāmas tikai nelielas bet stingri noteiktas genoma pārmaiņas. Ka cilvēka genomā varētu būt notikušas, protams evolucionārā laika skalā, konkrētas un mērķtiecīgas pārmaiņas, liecina vairāki pozitīvās selekcijas piemēri. Izrādās, ka atsevišķi genoma rajoni un veseli gēni samērā īsā laikā būtiski mainījuši savu struktūru, salīdzinot ar pārējo genoma daļu. Un atzīmējams, ka vairums gadījumos tāda pastiprināta mainība konstatēta gēnos, kuri saistīti ar smadzeņu funkcionālo darbību, arī ar gēniem, kas nosaka komunikatīvos un apziņas procesus. Nākotne neapšaubāmi pārsteigs mūs ar jauniem apstiprinājumiem par cilvēka evolūcijas iespējām šodien un nākotnē.

Cilvēka genoma pētījumi ienesuši arī zināmu jucekli šķiet skaidrajā gēna definīcijā. Izrādās, ka tā vai cita cilvēka proteīna struktūra var tikt iekodēta atsevišķu fragmentu veidā, kuri izkliedēti visai attālos genoma rajonos. Faktiski cilvēka genomā novietoti nevis atsevišķi gēni, bet gan to daļas – eksoni, pie kam viens un tas pats eksons var kalpot vairākiem gēniem. Tikai pateicoties splaisinga mehānismam DNS sastāvā izolētās gēna daļas it kā tiek savienotas kopā pareizā secībā, veidojoties mesendžera RNS molekulai. Vēl jo vairāk, no viena un tā paša gēna var tikt nolasīta atšķirīga informācija un izveidoties vairākas mesendžera RNS, kas kodē atšķirīgus proteīnus. Klasiskā tēze: viens gēns – viens proteīns vairs neatbilst realitātei un prasa jaunu formulējumu.

Cilvēka genoma pētījumi saistībā ar citu organismu genoma informāciju ļauj precizēt gēnu evolūcijas principus un selekcijas nozīmi sugu evolūcijā. Daudzšūnu organismiem ar sarežģītu uzbūvi un samērā nelielu populāciju, pie kuriem arī varam pieskaitīt sevi, klasiskā Darvina dabīgās izlases un selekcijas shēma šķiet nepilnīgi ataino evolucionāros procesus. Jebkuras ģenētiskās izmaiņas nevarētu tikt pārbaudītas vienīgi ar dabīgās selekcijas palīdzību. Augstākajiem organismiem, būtisku lomu spēlē neitrālā evolūcija, kad atsevišķas ģenētiskas izmaiņas uzreiz nepakļaujas selekcijai, bet kā neitrālas mutācijas jeb polimorfismi ar gēnu dreifa palīdzību izplatās populācijā un tikai vēlāk produktīvās izmaiņas tiek nostiprinātas selekcijā. Šo neitrālās evolūcijas shēmu atvieglo vairāku kopiju eksistence vienam gēnam. Kamēr viena gēna kopija nodrošina nepieciešamo funkciju organismā, pārējās var tikt izmainītas bez konkrētam indivīdam bīstamām sekām. Process turpinās līdz izveidojas tāda gēna struktūra, kas dod jaunas priekšrocības, un tālāk tā ar selekcijas mehānismu izplatās populācijā.

Cilvēka genoma struktūra jeb nukleotīdu secība ir noskaidrota, bet genomā iekodētā informācijas apzināšana ir tikai pašā sākumā. Kā teicis DNS struktūras noteikšanas metodes autors un divkārtējais Nobela prēmijas laureāts zinātnē Freds Sangers – cilvēka genoms ir kā grāmata, kas uzrakstīta nezināmā valodā, un mūsu pirmais uzdevums ir iemācīties to. (“It is like a book in a foreign language that you don’t understand. That’s the first job, working the language out.“). Manuprāt mēs vēl ilgi mācīsimies lasīt šo dzīvības grāmatu un pat tad, kad mums šķitīs visu saprotam, vienmēr atradīsim tajā ko jaunu. Gluži kā svētajos rakstos ...

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir parakstījusi sadarbības līgumus vai memorandus (pavisam 29) ar dažādu, galvenokārt, Eiropas valstu zinātņu akadēmijām un lielākā daļa šo dokumentu (23) paredz arī zinātnieku vizītes noteikta dienu skaita ietvaros, ko vienas valsts zinātnieki var uzturēties otrā valstī, lai veiktu kopīgus pētījumus, strādātu bibliotēkās, arhīvos un/vai piedalītos zinātniskās konferencēs. Lielākā daļa sadarbības dokumentu neparedz ierobežojumus pētījumu tematikā, vienīgi tas jāsaskaņo ar savu sadarbības partneri jeb pieņēmējinstitūciju ārvalstīs.

Ja Jums jau ir sadarbības partneri vai arī ja vēlaties uzsākt sadarbību ar savas zinātnes nozares kolēģiem LZA starptautiskās sadarbības valstīs, lūdzam Jūsu pieteikumus iesniegt LZA starptautisko sakaru grupai. Dokumentu ieteicamais iesniegšanas termiņš – 3 mēneši pirms vizītes sākuma (Londonas Karaliskajai b–bai 4,5 mēn.).

LZA Prezidijs 2007.gada 17.janvārī apstiprināja “Noteikumus par Latvijas zinātnieku īstermiņa vizītēm un ārvalstu zinātnieku uzņemšanu LZA divpusējās zinātniskās sadarbības līgumu ietvaros”, kuru pielikumā norādīts, kāda informācija par ārvalstu vizīti vai ārvalstu zinātnieka uzņemšanu LZA divpusējās zinātniskās sadarbības līguma ietvaros iesniedzama pēc atgriešanās vai vieszinātnieka aizbraukšanas.

LZA arī turpmāk būs iespēja izmitināt vieszinātniekus, kuri ierodas LZA sadarbības līguma ietvaros, viesu istabās Akadēmijas augstceltnes 14. stāvā. Sīkāku informāciju par līgumiem, zinātnieku apmaiņas nosacījumiem katrā valstī un augstākminētajiem noteikumiem, kā arī par LZA sadarbību ar starptautiskajām organizācijām varat saņemt pie LZA starptautisko sakaru speciālistēm pa tel. 7227391, mob. 26478619; e–pasts: [email protected].

2007. gadā iespēju veikt īstermiņa vizīti LZA sadarbības līgumu ietvaros izmantojuši 66 Latvijas zinātnieki (429 dienas) un 63 LZA partnerakadēmiju zinātnieki (367 dienas).

Anita Draveniece, LZA Starptautiskie sakari

Unikāla pieredze – eksperts 7. Ietvarprogrammā!

Visiem zinātniekiem noteikti ir pazīstams Eiropas Komisijas zinātnes finansēšanas instruments 2007. – 2013. gadam – 7. Ietvarprogramma. Taču ne visi būs dzirdējuši par iespēju zinātniekiem piedalīties tajā kā ekspertiem projektu vērtēšanā.

Tikai vērtējot projektus ir iespējams pa īstam saprast, kādi ir galvenie vērtēšanas kritēriji un kam ir jāpievērš īpaša uzmanība, pašam sagatavojot projektu. Pieredzi, ko dod piedalīšanās projektu vērtēšanā, īsi var raksturot ar dāņu kolēģa teikto, pēc tam, kad nodevām gala ziņojumus: “Tagad es varētu uzrakstīt perfektu projektu jebkurā uzsaukumā!” Var vēl piemetināt, ka ekspertu darbs tiek arī pienācīgi novērtēts no Komisijas puses – ar 475 eiro dienā pirms nodokļu nomaksas, kā arī tiek segti ceļa un dzīvošanas izdevumi Briselē.

Lai kļūtu par ekspertu, nepieciešams aizpildīt tiešsaistes anketu mājaslapā: https://cordis.europa.eu/emmfp7. Kad saņemsiet apstiprinājuma e–pastu par reģistrāciju ekspertu datubāzē, atliek tikai gaidīt uzaicinājumu piedalīties vērtēšanā. Atrašanās ekspertu datu bāzē gan negarantē to, ka tiksiet uzaicināts kā eksperts, jo vērtēšanai tiek atlasīti eksperti no visas Eiropas Savienības. Ņemot vērā dzimumu vienlīdzības principu, kas tiek ievērota ekspertu atlases laikā, lielāka iespēja tikt uzaicinātām ir sievietēm, jo viņu skaits ekspertu datubāzē ir mazāks, salīdzinot ar vīriešiem. Turklāt tiek uzaicināti tie eksperti, kuri nav iesaistīti kādā no vērtējamajiem projektiem.

Jāpiebilst, ka ekspertam labi jāpārvalda angļu valoda, jo projekti tiek rakstīti angļu valodā un ekspertam savs slēdziens arī ir jāiesniedz angliski. Ekspertu atlasē īpaši svarīgi ir Jūsu ievadītie raksturvārdi (keywords), jo tie ir viens no galvenajiem atlases kritērijiem, tāpēc raksturojiet savu kompetenci pēc iespējas plašāk un pilnīgāk.

Vairāk par 7. Ietvarprogrammu var uzzināt http://cordis.europa.eu/fp7 vai pie 7. IP Latvijas Nacionālā kontaktpunkta pārstāvjiem, kuru kontaktinformāciju var atrast mājaslapā www.zinatne.lv.

Jānis Jaško,
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Latvijas Zinātnieku savienība

Aizstāvēšana

2008. gada 18. janvārī plkst. 10:00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē Alberta ielā 10, 313. telpā, notiks Latvijas Universitātes promocijas padomes ģeoloģijā atklātā sēde, kurā disertāciju doktora zinātniskā grāda iegūšanai ģeoloģijā aizstāvēs

Temats: “Mikro– un makroelementu satura un izplatības likumsakarības Latvijas augšņu virsējos horizontos”. 
Recenzenti: Dr. habil. chem. Māris Kļaviņš, Latvijas Universitāte; PhD Jāns Kivisilla, Igaunijas ģeoloģijas dienests; Dr. geol. Donatas Kaminskas, Viļņas Universitāte, Lietuva.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4 un Akadēmiskajā bibliotēkā, Lielvārdes ielā 4, kā arī internetā LU mājas lapā.

***

2008. gada 18. janvārī plkst. 13:00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē Alberta ielā 10, 313. telpā, notiks Latvijas Universitātes promocijas padomes ģeoloģijā atklātā sēde, kurā disertāciju doktora zinātniskā grāda iegūšanai ģeoloģijā aizstāvēs

Temats: “Latvijas seismotektoniskie apstākļi un seismiskā bīstamība”.  
Recenzenti: Dr. habil. geogr. Guntis Eberhards; Latvijas Universitāte, Dr. habil. geol. Algimantas Grigelis, Lietuvas Zinātņu akadēmija; Dr. geol.–min. zin. Nikolajs Šarovs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Karēlijas Pētījumu centra Ģeoloģijas institūts.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4 un Akadēmiskajā bibliotēkā, Lielvārdes ielā 4, kā arī internetā LU mājas lapā.

***

2008. gada 4. februārī plkst.14.30 Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas nozares promocijas padomes P – 07 atklātajā sēdē Rīgā, Meža ielā 1/3, 202. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “ Platformneatkarīgā modeļa izstrādes pieeja modeļvadāmas arhitektūras ietvarā” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: profesors, Dr.habil.sc.ing. Jānis Grundspeņķis, asoc.prof., Dr.sc.ing. Boriss Miševs, profesore, Dr.sc.ing. Vita Vojtkovska (Boisas universitāte, ASV).
Ar promocijas darbu var iepazīties internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/, RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5.

***

LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2007. gada 21. novembrī Jeļena Goluško aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Solvātu sorbcijas modeļa izmantošana sorbcijas prognozēšanai apgrieztās fāzes augsti efektīvajā šķidruma hromatogrāfijā.”. Balsošanas rezultāti: par– 8, pret –nav, nederīgu biļetenu nav. Jeļenai Goluško tika piešķirts doktora (Dr. chem.) zinātniskais grāds ķīmijas zinātņu nozares fizikālās ķīmijas apakšnozarē.

***

LU Valodniecības zinātņu nozares promociju padomes sēdē 2007.gada 4. decembrī Inese Ozola aizstāvēja promocijas darbu “Lingvistiskie un pragmatiskie priekšnoteikumi mutvārdu diskursa uztverei svešvalodā” un viņai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds valodniecības zinātņu nozares lietišķās valodniecības apakšnozarē. Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biletenu nav.

***

elektrotehnikas nozares promocijas padome ”RTU – P14” 2007. gada 4.decembrā sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektriskās tehnoloģijas un automātikas apakšnozarē JĀNIM VOITKĀNAM par promocijas darbu “Elektrisko vienvada sistēmu izpēte”. Balsošanas rezultāti: par – 11, pret – 1, nederīgu biļetenu nav.

***

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2007. gada 4. decembrī Ilze Sperga aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Sievietes suicīds mūsdienu latviešu prozā”. Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, nederīgu biļetenu nav. Ilzei Spergai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē.

***

LU Fizikas zinātņu nozares (cietvielu un materiālu fizikas apakšnozares) padomes sēdē 2007.gada 6. decembra atklātā sēdē piešķīra fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr. phys.) fizikas zinātnes cietvielu fizikas apakšnozarē Laurim Dimitročenko par promocijas darbu “Komplekso fluorīdu monokristālu un nanokristālus saturošas stikla keramikas iegūšana un to optiskās īpašības” Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2007. gada 7. decembrī LU Datorzinātnes nozares promocijas padome atklātā sēdē piešķīra DARJAI ŠMITEI datorzinātņu doktora (Dr.sc.comp.) zinātnisko grādu apakšnozarē ”Datoru un sistēmu programmatūra” par promocijas darbu “Globālas programmatūras izstrādes uzlabošana”. Balsošanas rezultāti: piešķirt – 9, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

LU Fizikas un astronomijas zinātņu nozares promocijas padome 2007. gada 10. decembrī atklātā sēdē LU FMF pētniekam ANDREJAM JARMOLAM piešķīra fizikas doktora (Dr. phys.) zinātnisko grādu optikas apakšnozarē par promocijas darbu “Skanējamo lāzeru spektroskopija un elektriskā lauka efekti sārmu metālu tvaikos”. Balsošanas rezultāti: par – 12, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2007.gada 11. decembra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu LAIMAI GEIKINAI nozaru (reliģijas) pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Dzīvi un dzīvību apliecinoša attieksme kristīgajā audzināšanā pamatskolā”. Balsošanas rezultāti: par – 5; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2007.gada 11. decembra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed.) zinātnisko grādu SVETLANAI SURIKOVAI sociālās pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Mikrogrupu darbības organizēšana skolēnu sociālās kompetences pilnveidei”. Balsošanas rezultāti: par – 5; pret – nav; nederīgs biļetens – 1.

***

2007.gada 13.decembrī RTU ķīmijas inženierzinātņu nozares Promocijas padomes P–02 atklātā sēdē Edmunds TEIRUMNIEKS aizstāvēja promocijas darbu “Cieto sadzīves atkritumu poligonu infiltrātu pētījumi un attīrīšanas tehnoloģiju pilnveidošana” un viņam piešķīra Dr.sc.ing. zinātnisko grādu. Balsošanas rezultāti: “par” –11, “pret” – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskās zinātnes promocijas padome 2007.gada 14. decembra sēdē piešķīra doktora zinātnisko grādu Janai Zīlei Krimināltiesību apakšnozarē par promocijas darbu “Cietušais krimināltiesisko zinātņu skatījumā”. Balsošanas rezultāti: par – 6; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskās zinātnes promocijas padome 2007.gada 14. decembra sēdē piešķīra doktora zinātnisko grādu Uldim Miķelsonam Kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas apakšnozarē par promocijas darbu “Poligrāfa pārbaudes tiesību aizsardzības iestāžu darbā”. Balsošanas rezultāti: par – 5; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Elektrotehnikas nozares promocijas padome ”RTU – P14” 2007. gada 27.decembra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu energoelektronikas apakšnozarē OSKARAM KRIEVAM par promocijas darbu “Energoelektronikas pārveidotāju aktīvo filtru vadības sistēmu izpēte un izstrāde”. Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.