8. un 9. aprīlī Helsinkos notika divi svarīgi pasākumi – Starptautiskās zinātnisko apvienību padomes (ICSU) Eiropas valstu tikšanās un Somijas Zinātņu akadēmijas 100 gadu jubilejas svinības.

Par pirmo. Šīs tikšanās tēma bija humanitāro un sociālo zinātņu loma ICSU aktivitātēs. Par to, kādu ieguldījumu globālo pārmaiņu programmās var dot humanitārās un sociālās zinātnes, referēja Norvēģijas pārstāvis no Oslo Gudmunds Herness (Gudmund Hernes). Vācu fiziķis Volfgangs Lučs (Wolfgang Lucht) no Klimata pārmaiņu institūta iepazīstināja ar dabaszinātnieku prognozēm un aicināja mācīties efektīvāk izmantot energoresursus. Ķīmiķe un socioloģe no Ilinoisas Universitātes ASV Ullika Segerstrēle (Ullica Segerstråle) dalījās personīgajā pieredzē, kā veidot sadarbību starp dabas un sociālajām zinātnēm. Viņas secinājums – ja cilvēki domā ar galvu, tad var sadarboties. Viņai kā ķīmiķei sociologa izglītība pat ļoti palīdz.

Augsta ICSU amatpersona no Upsalas Universitātes Tomass Rosvals (Thomas Rosswall) iepazīstināja ar ICSU iecerēm veidot stratēģisko partnerību ar humanitārajām un sociālajām zinātnēm. Viens no ICSU mērķiem ir iespaidot pasaules politikas attīstību. Līdz šim ir veiksmīgi izmantoti inženierzinātņu un dabaszinātņu pētījumi, kuriem varbūt izdosies pievienot sociālo zinātņu pētījumus. Diez vai šobrīd kaut kas izdosies ar humanitārajām zināt-nēm, šķiet, ka nav pat tādu mēģinājumu. Vismaz uz jautājumu, vai notiek reliģiju pētījumi, atbilde bija noliedzoša.

8. aprīļa otrajā pusē tika apspriests Eiropas valstu zinātnisko apvienību kopīgais viedoklis oktobrī gaidāmajai ICSU ģenerālajai asamblejai, kas notiks Mozambikā. Eiropas valstīm ļoti jāseko līdzi tam, kā tiks veidota vadība un vienoti jāatbalsta savas kandidatūras, jo Eiropas valstis ICSU budžetā iegulda vairāk nekā pusi līdzekļu. Uz vienu no ICSU amatiem kandidēs Somijas Zinātņu akadēmijas prezidents Kari Raivio. Domājams, ka Baltijas valstu zinātņu akadēmijas ģenerālajā asamblejā pārstāvēs Lietuvas ZA prezidents LZA ārzemju loceklis Zenons Rudziks.

9. aprīlī tika svinēta Somijas Zinātņu akadēmijas lielā jubileja. Šis tas šķita interesants un salīdzināms ar svinību organizēšanu pie mums. Svinības notika trīs daļās. Desmitos no rīta sākās normāla pilnsapulce, kas ilga divas (!) stundas. Tajā laikā noklausījās uzaicinātu referātu par zinātņu akadēmiju kā padomdevēju valdībai. To nolasīja Kanādas Zinātņu akadēmiju padomes (tajā ietilpst trīs akadēmijas) prezidents Pīters Nikolsons (Peter Nicholson). Viņš atzina, ka grūtības rada padomdošanas procedūras noorganizēšana. Tikai 2005. gadā padomei valdība piešķīra 30 miljonus Kanādas dolāru uz 10 gadiem, 3 miljonus gadā, par ko jāsagatavo pieci ziņojumi gadā par tēmām, kuras nosauc Kanādas valdība. Padome var izvēlēties, kuras tēmas gatavot. Pirmais ziņojums bija par zinātnes un tehnoloģiju stāvokli Kanādā. Uz šī ziņojuma pamata valdība noteikusi prioritāros virzienus. Vēl gatavoti ziņojumi par nanomateriālu pētījumu risku, par pazemes ūdeņiem. Līdzīgi tas notiek Somijā, kur arī ir izveidota zinātņu akadēmiju apvienība, kas sniedz pārskatus valdībai, bet par to nesaņem naudu.

Nākošās stundas laikā tika nolasīts Zinātņu akadēmijas darbī-bas pārskats, pasniegtas balvas un ievēlēti, kas nu bija jāievēl. Viss notika bez ziedu pasniegšanas un fotografēšanās. Īsi un lietišķi.

Pēcpusdienā, no plkst. 15.00 līdz 16.30 notika svinīgā sēde, veltīta akadēmijas 100 gadu jubilejai. Tajā piedalījās Valsts prezidente, bet neuzstājās. Pusi no svinīgās sēdes aizņēma skaista mūzika. Nebija nekādas akadēmijas nopelnu uzkaitīšanas.Runa bija tikai par nākotni. Akadēmijas prezidents Kari Raivio referēja par mēģinājumiem un draudiem zinātnē, kas pārveido nākotni, pamatā – par zinātni Somijā, turklāt diezgan kritiski, salīdzinot to ar pasaules zinātni. Somijas zinātnei glaimojoši ir tas, ka somi vairāk tic zinātnei kā dievam un 75% somu atzīst, ka zinātne nosaka valsts attīstību. (Politiķiem tic 20 %, pazīstama aina.) Būtisks ir zināšanu trīsstūris: apmācība – pētniecība – inovācija. Somija to konsekventi realizē. Pētniecību finansē dažādas organizācijas, turklāt valsts lietišķajiem pētījumiem atvēl tik pat daudz līdzekļu kā fundamentālajiem. Lielu finansējumu zinātne saņem no firmām. Referātā kritika tika arī valdībai. Tā gan pret zinātni ir atsaucīga, Ministru prezidenta vadībā darbojas Zinātnes un tehnoloģiju padome, bet tā kļuvusi nekritiska, visu atbalstoša. Tas var novest pie stagnācijas. Somijas Zinātņu akadēmijai jāpanāk padomes aktivizēšana un projektu neatkarīga kritiska izvērtēšana.

Latvijas Republikas Ministru prezidentam
Ivaram Godmaņa kungam

Godājamais premjerministra kungs,

Esmu būvinženieris, strādājis gan praktiskā celtniecībā, gan projektēšanā, lielāko savas darba dzīves daļu esmu veltījis būvzinātnei, precīzāk – betona pētījumiem, tā būvniecisko īpašību pilnveidošanai, jaunu veidu radīšanai, konstrukciju un tehnoloģiju attīstīšanai. 1962.gadā iestājos aspirantūrā, 1967.gadā aizstāvēju tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. 1992.g.27.aprīlī esmu ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu. Savu darbu būvzinātnē esmu veicis dažādos posteņos Rīgas Tehniskajā universitātē (bij. Rīgas Politehniskajā Institūtā) un esmu ~ 130 zinātnisko darbu un 75 izgudrojuma autors būvzinātnes un būvtehnikas jomā.

2004.g. 8.jūnijā Latvijas Valsts emeritēto zinātnieku padome ievēlēja mani par valsts emeritēto zinātnieku.

Taču šim patīkamajam novērtējumam nāca līdz arī sarūgtinājuma piedeva – saskaņā ar 1995.g. 7.novembra MK noteikumiem un 1997.g.11.februāra grozījumiem man vairs nav tiesību oficiāli turpināt strādāt zinātnisku darbu savas valsts labā, izmantojot tam zinātnei paredzētos budžeta līdzekļus. Protams, ka mana darba mūžā būvzinātne, tās pētījumi un izgudrojumi, publikācijas, raksti tehniskā jaunrade, ir kļuvuši par manu dzīvesveidu , bez kura vairs nevaru dzīvot un tādēļ paralēli studentu apmācības darbam es turpinu savu zinātnisko darbu tādā pašā tempā, protams, sabiedriskā kārtā. Manu zinātnisko publikāciju un patentēto izgudrojumu skaits pieaug ar katru gadu un esmu priecīgs, ka to varu. Līdzīgā stāvoklī ir arī citi man pazīstami emeritēti zinātnieku, kuri labprāt vēlētos turpināt strādāt Latvijas labā savās zinātnes nozarēs, taču saņe-mot šo pabalstu, arī viņi ir apturēti kā nevajadzīgi.

Nelūdzu no Jums nekādu palīdzību, taču tāpat kā citi emeri-tētie, es turpinu brīnīties par MK lēmuma Nr. 328 pieņemšanas un vēl šodien (!) spēkā uzturēšanas zinātnisko, saimniecisko un vienkārši loģisko jēgu.

Tādēļ lūdzu Jūs atrast iespēju skaidri atbildēt uz sekojošiem vienkāršiem jautājumiem:

1) vai Latvijā zinātniskā darba veicēju ir par daudz, un vai tādēļ vecākās paaudzes – emeritētie zinātnieki ar viņu pieredzi joprojām ar MK spiedienu ir jāstumj nost no šī darba? Atbildot uz šo jautājumu, lūdzu ņemt vērā arī to apstākli, ka spējīgākie un aktīvākie jaunie zinātnieki arvien biežāk ir motivēti doties strādāt uz veco Eiropu un ASV un tur palikt. No tiem, kas paliek, piem., manas profesijas jaunie speciālisti, labāk izvēlas praktisko būvniecību, jo spējīgākie tur uzreiz saņem profesoru algas un vairāk, nespējīgie arī zinātnei nav vajadzīgi. Zinātniskā darbā šeit jauniešiem palikt nav nekādas motivācijas un tādēļ šeit nav nekādas konkurences, nav arī izvēles iespējas.

2) vai tiešām minētos 1995.g. un 1997.g. Ministru kabineta ierobežojumus vēl šodien ir nepieciešams uzturēt spēkā, un vai pēc tiem joprojām pastāv jebkāda valstiska nepieciešamība?

3) lūdzu Jūs pateikt – cik daudz naudas Latvijas kopš 1995. g.7.novembra ir ietaupījusi, liedzot emeritētiem zinātniekiem, kuri to vēlas, turpināt savu zinātnisko darbu oficiāli? Nešaubos, ka kaut aptuveni šo lielo ietaupījumu nosaukt Ministru kabinetam nesagādās nekādas grūtības.

Es būtu Jums pateicīgs, ja MK aparāts spētu sagatavot atbildes uz katru jautājumu atsevišķi un pārliecinoši.

2008.g. martā

Dr.inž. Videvuds Ārijs Lapsa,
Valsts emeritētais zinātnieks

Paldies!

Nacionālā Radio un televīzijas padome par mūža devumu apbalvojusi televīzijas žurnālisti Mirdzu Tupiņu. Zinātnes attīstības problēmas, zinātnieku radošie sasniegumi, pasniegti meistarīgā, emocionālā stāstā, ilgus gadus sniedza objektīvu ainu par Latvijas zinātni LTV Panorāmas skatītājiem.

Augsta profesionalitāte, erudīcija, dziļa ieinteresētība Latvijā notiekošajā raksturo LNT žurnālistes Mirdzas Tupiņas darbu šodien.

Paldies mūsu visu cienītajai Mirdzai Tupiņai! Labu veselību un veiksmi arī turpmāk!

Patiesā cieņā un sirsnībā

Latvijas Zinātnieku savienībā

17. aprīlī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde, kurā Valdes priekšsēdētājs A. Āboltiņš informēja par Latvijas Zinātnes padomes pieņemto Fundamentālo un lietišķo pētījumu izvērtēšanas un finansēšanas kārtību. A. Āboltiņš detalizēti iepazīstināja ar priekšlikumiem, kas apkopoti un iestrādāti dokumentā.

Apspriežot LZS 20. jubilejas rīkošanas pasākumus, Valdes locekļi iepazinās ar R. Bebres visos sīkumos izstrādāto bukleta saturisko izkārtojumu un sadalīja pienākumus, kurš kādus materiālus gatavos un fotogrāfijas gādās. Nākamajā Valdes sēdē šiem materiāliem pamatā jau jābūt sagatavotiem.

R. Bebre informēja par Radošo savienību padomes sēdēm. Ir notikusi vadības maiņa un par padomes priekšsēdētāju uz nākamo termiņu ievēlēts komponists Uģis Prauliņš, Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētājs. Tiek gatavota RSP vizīte pie Valsts prezidenta un kultūras ministres, kā arī pārstāvniecība Latvijas UNESCO organizācijā. Latvijas Zinātnieku savienībai aktīvi jāpiedalās visos radošo savienību pasākumos un platu muti jārunā līdzi, piemēram “Forumā Latvija 2030”, kura darba grupas vadītājs ir filozofs Roberts Ķīlis.

LZS Valdē Jauno zinātnieku apvienību turpmāk pārstāvēs Ai-gars Atvars. Nākošā Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde notiks 29. maijā plkst. 16.00, kad paredzēta “ģimenes bildes” fotografēšana LZS jubilejas bukletam. Lūdzu, atbilstoši gatavoties!

KONKURSI

Dokumenti jāiesniedz Nacionālajā botāniskajā dārzā, Salaspils–1, LV–2169, tālr.7945460, viena mēneša laikā no konkursa izsludināšanas dienas. Iesniedzamie dokumenti:

1) iesniegums
2) zinātnisko kvalifikāciju apliecinošs dokuments ar specialitāti saistītā nozarē (botānikā, dendroloģijā).
3) publikāciju saraksts
4) Curriculum vitae (NBD darbiniekiem – atskaite par darbu pēdējos 3–5 gados un turpmākā darba plāns).

Arheoloģija – zinātniskais asistents – 1 vieta

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Rīgā, Akadēmijas laukumā 1., 1213. istabā, tālrunis 7227313.

Pieteikumam pievienot:

1) iesniegumu par piedalīšanos konkursā;
2) Curriculum vitae;
3) zinātnisko publikāciju sarakstu (2003–2008);
4) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
5) citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

* * *

• ievērojamam zinātniekam vai dzelzceļa nozares praktiķim par izcilu darbu veikumu vai mūža darba devumu Latvijas dzelzceļa transportā;
• topošajam jaunajam Latvijas dzelzceļa speciālistam – maģistrantam, doktorantam vai zināt-niekam, par pētījumiem dzelzceļa transporta nozarē.

Pretendentus var izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi, VAS “Latvijas dzelzceļš”, univer-sitāšu senāti un fakultāšu domes, Latvijas zinātnisko institūtu padomes.

• izvirzītāja motivēts iesniegums;
• pretendenta Curriculum vitae, norādot personas kodu, darba un mājas adresi, telefonu, e–pasta adresi;
• izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);
• izvirzītais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā. Tālrunis uzziņām: 67223931; 67223633.

Pie ābeles

Ābelei bārenīte sūdz savu grūtu mūžu, ābelei viņa nepaiet garām, nepaklausot tās lūgumu nopurināt pārāk smago ābolu nastu, toties mātesmeita padrāžas garām prinča un dziedāmās rīkles meklējumos. Ābele gan latviešu folklorā, gan literatūrā ir mātes, žēlotājas un sargātājas, tēls, tādēļ dziļi simboliska bija ābeļu alejas stādīšana topošajā Kokneses Likteņdārzā – karā kautu, lēģeros nomocītu, izsūtījumā vārdzinātu un svešumā galvu nolikušu latviešu piemiņai.

Vairākkārt esam rakstījuši par Kokneses fonda tapšanu (tā iniciatori ir Vilis un Marta Vītoli), par tā padomes izveidošanu, kuras sastāvā ir ievērojami Latvijas zinātnes, kultūras un sabiedriskie darbinieki, Kokneses pašvaldības pārstāvji. Par starptautisko projektu konkursu, kurā starp 31 valsts 207 pārstāvjiem veiksmīgākais bija dzenbudistu mūks, Tamas mākslas universitātes Tokijā profesors un ainavu arhitekts Šunmio Masuno (ZV Nr.10 2006.g. 22.maijs). Viņa projekts vispilnīgāk īstenoja konkursa uzdevumā prasītās vēsturiskās, telpiskās un filozofiskās kopsakarības, kurām jāatbilst Kokneses salā paredzētajam Dvēseļu dārzam, kā no nosauca viena no fonda dibinātājām un tā padomes locekle dzejniece Māra Zālīte. Pašlaik Šunmio Masuno un viņa ainavu arhitektūras firma Japan Landscape Consultants Ltd. veic projekta detalizētu izstrādi, savukārt viens no pašiem titulētākajiem Latvijas arhitektiem, Latvijas arhitektūras 2007. gada Lielās balvas laureāts Andris Kronbergs (projektēšanas birojs ARHIS – par tipogrāfijas Britania ražotni Daugmales pagastā, kā arī gada balva par sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rīgā, Grēcinieku ielā 25) projektē piemiņas vietas multifunkcionālo ēku.

23. aprīļa saulainā priekšpusdienā ābeļu alejas stādīšanas talkas dalībnieki salu ieraudzīja pavisam jaunā gaismā, un tur vainīga nebija tikai spožā saule (fonda dibināšanas laikā smidzināja lietus, bet konkursa noslēgumā vēl nebija nokusis sniegs). Salā jau bija novākti krūmi, par bijušo ātraudzelīgo papelāju liecināja tikai milzu celmi, solīda izmēra laukakmeņi sašķūrēti kaudzē un, domājams, ieguls pamatā uzkalnam, kuru sabērs no noraktās zemes. Vienu tādu makānu Kokneses vidusskolēni tajā pašā rītā bija izvilkuši, rokot bedri ābelītei. Bedrītes, skaitā 100, skolēni bija izrakuši, jaunās ābelītes sagādātas – tādas, kādas pagājušā gadsimta pirmajā pusē auga latviešu lauku sētu dārzos, tradicionālie cukuriņi, baltie dzidrie, rožāboli, sīpoliņi. Par tiem rūpi apņēmušies turēt Latvijas Valsts Augļkopības institūta (tautā jop-rojām saukta par Dobeles Upīša dārzu) speciālisti direktores LZA korespondētājlocekles Edītes Kaufmanes vadībā. Viņi bija klāt arī stādīšanā, dodot padomu, cik dziļi (vai sekli) kociņš jāstāda. (Kā teica pasākuma vadītājs aktieris Guntars Āboliņš, nevienu krūmu nevar iestādīt par dziļu un nevienu koku – par seklu.)

Pirms ķerties pie praktiskās darbošanās, kuras laikā Latvijas sabiedrībā pazīstami cilvēki, iestādot ābelīti, veltīja to kādam sev tuvam totalitārisma represijās cietušam cilvēkam, dažus vārdus teica Kokneses fonda pārstāvji, valsts un sabiedriskie darbinieki. Kokneses padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis, īsumā iepazīstinājis ar fonda ieceri un vēsturi, teica, ka viņš kopā ar ģimeni savu ābelīti veltīs tēvam Arvīdam, kuru 1941. gada jūnijā izsūtīja uz Vjatku, kur viņš pēc 10 mēnešiem nomira 33 gadu vecumā. Pašu Viesturu kā bērnu uz Latviju atveda pēc 5 gadiem, bet mamma atgriezās tikai pēc 17 gadiem. Taču Cīruļa kungs aicināja ne tikai atcerēties ciešanas. Dārzam jākalpo nākotnei un pārliecībai, ka mēs vairs nekad nebūsim okupēti.

Ministru prezidents Ivars Godmanis valdības vārdā izteica pateicību šī dārza iniciatoriem un īstenotājiem. Viņu darbs paliks daudzām daudzām paaudzēm. Atceroties tos, kuri gāja moku ceļu, viņš teica, ka neviena nācija nav procentuāli cietusi tik daudz, un šodien mums, mūsu valstij tik ļoti pietrūkst šo cilvēku, viņu padoma un dzīves pieredzes. Viņš veltīs ābelīti saviem vectēviem Kārlim Godmanim un Rihardam Siliņam.

Valsts eksprezidents Guntis Ulmanis, vērsdamies pie domubiedriem, likteņbiedriem un jaunās paaudzes pārstāvjiem, teica, ka vislabākais piemineklis ir mūsu darbi vakar, šodien un rīt. Mūsu atmiņas ir sāpīgas, bet mēs ar ziemeļnieku savaldību un atturību neesam piebrēkuši pasauli. Mēs veidojam šo vietu, kur daba, cilvēks un Dievs vienojas ilglaicīgā darbā un domās, jo šis nav ātri realizējams projekts. Kur tek mūžīgā Daugava un kur viss atgādina par mūsu sūtību šajā zemē. Neskumsim par bijušo, bet domāsim par to, ko varam dot saviem bērniem un mazbērniem.

Dzejniece, LZA goda locekle Māra Zālīte gara acīm jau redzēja ābeles ziedos, kuros dvēseles šūposies kā kamenes. Šī nebūs nāves sala, bet dzīvības sala.

Vilis Vītols aicināja nezaudēt entuziasmu, jo Likteņdārza projekts nav ne mazs, ne lēts. Būs vajadzīgs ilgs laiks, ne mazāks par 10 – 20 gadiem, un lieli līdzekļi, kurus vislabāk būtu tautai saziedot kā savulaik Brīvības piemineklim, nevis paļauties uz bagātiem sponsoriem. Taču arī katedrāles cēla 100 un 200 gadu. Viņš novēlēja katram sevī apņemties nenovērsties no Likteņdārza un palikt tam uzticīgam.

Rakstniece Marina Kosteņecka savu ābeli veltīja tēvam Grigorijam Kosteņeckim, kurš mēnesi pirms viņas piedzimšanas arestēts 1945. gadā Vācijā, nometnē, kur kopā ar sievu ticis izvests no Latvijas. Tēvs Vorkutā pavadīja 10 gadus un ar meitu pirmo reizi satikās Rīgas stacijā 1955. gada 30. oktobrī.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš balto dzidro iestādīja ķīmiķa, LU rektora, pēdējā neatkarīgās Latvijas izglītības ministra prof. Jūlija Auškāpa piemiņai. Viņu nošāva 1942. gadā par pretestības organizēša-nu lēģerī. Kā teica prof. Stradiņš, tā “pretestības organizēšana” gan bijusi tīri teorētiska – kā rīkoties, ja vācieši tuvosies Soļikamskai...

Akadēmiķe Maija Kūle, veltot ābelīti “Franču grupai” – filozofēm, tulkotājām, Maijai Silmalei u.c., vēlējās atgādināt “to komunistu saorganizēto nelietību un absurdu, kad par franču literatūras studijām, A. Kamī darbu filozofijā tulkojumiem piesprieda 25 gadus Sibirijā. Kaut arī sodītie pēc Staļina nāves atgriezās, tomēr šo noziegumu nedrīkst aizmirst.”

Sporta veterāne Inese Jauzeme vēlējās pieminēt Jāni Jaunsudrabiņu, “rakstnieku, savas dzimtenes patriotu, kas savas dienas beidza trimdā. Mana bērnība nebūtu iedomājama bez Baltās grāmatas.”

Akadēmiķis Rihards Kondratovičs ābelīti stādīja svainim Fricim Šulcam, leģionāram, represētajam, bet selekcionārs un dārzkopis, LZA goda doktors Aldonis Vēriņš pieminēja izcilu Latvijas augļkopi Jāni Šternu, pirmās Latvijas brīvvalsts Saeimas deputātu, kurš “cieta no baltiem un sarkaniem – 1906. gadā izsūtīts uz Arhangeļsku, bet 1945. gadā – uz Sibiriju.” Represētos Latvijas dārzniekus pieminēja arī Edīte Kaufmane un Māra Skrīvele no LV Augļkopības institūta.

Par daudziem tuviniekiem teica: kapa vieta nav zināma. Trimdas un atjaunotās Latvijas sabiedriskā darbinieka Gunāra Meierovica atraitne Ingrīda Meierovica par savu krusttēvu Arnoldu Tuktēnu: “Piederēja pie “budžu” šķiras. Valles pagasta lauksaimnieks. Aizsargs. Apcietināts arot lauku. Nogalināts apcietinājuma vietā. Kapa vieta nav zināma.” Dzejniece Māra Zālīte: “Ābeli Kokneses salas Likteņdārzā es stādu sava vectēva piemiņai. Hugo Jūlijs Kalnaķivulis dzimis Tukuma apriņķa Slampes pagastā 1905. gada 15. februārī. Lauksaimnieks. 1941.gada 14. jūnijā kopā ar savu tēvu, sievu, diviem mazgadīgiem bērniem deportēts. Miris Vjatlagā 1942. gadā. Atdusas vieta nav zināma.”

Ir arī vēl svaigas kapa vietas, kur katru gadu janvārī, barikāžu atceres dienās gulst ziedi. Viņus nenomērdēja badā lēģerī vai zemiski ar lodi pierē nenogalināja cietumā. Taču viņus nogalināja tik pat zemiski – tiešā tēmējumā, tikai slepšus, tumsas aizsegā. 1991. gada janvārī nāvīgi ievainotā kinooperatora Gvido Zvaigznes ģimenes – mātes Ilonas, sievas Daigas un dēla Krišjāņa vārdā meita Una: “Ābelīte tiek veltīta mūsu tētim Gvido Zvaigznem, kas gāja bojā 1991. gada barikādēs. Ābelīte būs gan kā veltījums, gan kā dāvana, jo šogad 1. maijā tētis svinētu savu 50. dzimšanas dienu.”

Jānis Slapiņš ir tik līdzīgs savam piecus gadus vecākajam brālim Andrim, kurš nu ir par viņu 17 gadus jaunāks... Atmiņu grāmatā “Triju zvaigžņu atspīdums” viņš, pilns sāpju un izmisuma, stāsta:”Tas bija liktenis, ka Andrim vajadzēja iet bojā. Bet vai bija vērts? Man par to ir bieži jādomā. Viņš krita kā karavīrs, kaut arī karavīrs nebija, jo mūsdienu bruņotajās sadursmēs no kino, foto un videokamerām bieži baidās vairāk nekā no ieročiem. Tagad tik daudz kas tiek darīts tumsā, slēpjoties aiz maskas. Žurnālists, īpaši ar kameru rokās, spēj liecināt patiesību, un tiem, kas dara tumsas darbus, patiesība ir nāvējoša. Andri neķēra nejauša lode, viņu aukstasinīgi novāca. Savu pienākumu, ar kuru lepojās, viņš izpildīja. Tāpēc Latvijas, savas tautas labā Andra nāvei bija no-zīme. Bet tā ir tikai puse atbildes, jautājot:”Vai bija vērts?” Kā brālim man tā ir neizmērojama traģēdija.”

Sava traģēdija ir vai katram, tādēļ mums visiem kopā ir jādzīvo tā, lai vērta būtu ikviena no 600 000 nāvēm – tik daudz vārdu jāieraksta piemiņas memoriālā. Citādi vērta nebūs mūsu katra dzīvīte.

14. martā notika ĶBMZN sēde no cikla “ 2007. gada nozīmīgie zinātniskie sasniegumi”.

LZA korespondētājlocekle LU profesore Ingrīda Rumba savā referātā “Bērnu vecuma multifaktoriālās slimības: riska faktoru pētniecība” ziņoja par Latvijā izstrādāto komplekso klīniski ģenētiskās izmeklēšanas metodi bērnu hronisko poligēni determinēto slimību (juvenilais idiopātiskais artrīts, juvenilais diabēts, aptaukošanās, bronhiālā astma) riska faktoru identifikācijai un primārās profilakses ietvara izveidei.

Akadēmiķe LU profesore Vija Kluša referātā “Mildronāta citoprotektīvā darbība: mitohondriji kā šūnas mērķis” uzsvēra, ka mitohondriju bojājuma modeļos pirmo reizi parādīta mildronāta spēja normalizēt šūnas mitohondriālos procesus pirmā kompleksa līmenī, tādējādi parādot šīs vielas darbības mērķi, kam ir izšķiroša nozīme šūnas dzīvotspējas saglabāšanā. Mitohondriju pirmais komplekss ir atslēgas enzīms visā mitohondriālās elpošanas ķēdē, kura bojājumi izraisa veselu virkni tā saucamo mitohondriālo slimību, piem., neirodeģeneratīvās slimības (Parkinsona un Alcheimera slimības), diabētu, neiropātijas u.c. Pētījumu rezultātiem ir nepārvērtējama nozīme jauna tipa – mitohondrijus mērķējošu vielu meklējumos uz mildronāta vai tā analogu bāzes.

Īsa ziņojuma anotācija: Šodien mēs dzīvojam laikmetā, kad tiek noteiktas dzīvo organismu šūnu kodolos esošo nukleīnskābju struktūras un nukleotīdu simbolu sekvences. Cilvēka genomā ir vairāk nekā 3 miljardi nukleotīdu.

Nukleīnskābju un gēnu valoda ir vienkārša, jo tajā ir tikai 4 burti, bet gēnu vārdi ir veidoti no trīs burtiem (nukleotīdu triplets jeb kodons). Katrs vārds saskaņā ar ģenētiskā koda struktūru nosaka vienu no 20 aminoskābēm – proteīnu valodas burtiem vai arī 3 pieturas zīmes – “stop” kodonus, kuri pārtrauc proteīnu sintēzi. Paradoksāli, bet neskatoties uz to, ka šodien atšifrēti jau daudzu organismu genomi un tajos ietilpstošo gēnu un gēnos iekodēto proteīnu struktūras, zinātnieki nezin principus, kā pirmgēni un gēnu priekšteči veidojušies, nemaz nerunājot par atbilstošajiem bioķīmiskajiem mehānismiem. Nav pilnīgi atšifrēts arī proteoma kods, kurš nosaka proteīnu lineāro peptīdu ķēžu satīšanos proteīnu globulās, izvedojot proteīnu funkcionālajai aktivitātei nepieciešamo telpisko struktūru. Gēni un ģenētiskais kods nosaka tikai aminoskābju lineāro secību peptīdu ķēdēs.

Gēnu un proteīnu struktūru pētīšanai prof. Gunārs Čipēns lietojis objektu struktūru divdimensiju modeļus un pētījis to simetriju un antisimetriju (anmtisimetrija ir ir pretstatu simetrija, piem., polārs/nepolārs), kā arī izvirzījis un pierādījis hipotēzi, ka gēnu parametru (eksonu, intronu un gēnu garumu un intronu koordinātu) skaitliskās vērtības ir diskrētas un kvantējamas. Tas pierāda, ka gēnu priekšteču un pirmgēnu nukleotīdu ķēdes ir bijušas regulāras un periodiskas. Autors ir izvirzījis teoriju, kura pretstatā pašreiz zināmajām pierāda, ka introni gēnu struktūrās ir veidojušies iekšmolekulāri (nav atradušies tur kopš dzīvības pirmsākumiem un nav arī “ iesprausti” vēlākā evolūcijas periodā). Jauno teoriju katrs var pārbaudīt, lietojot ģenētisko banku datus un kabatas kalkulatoru. Protams, ne visi gēni ir regulāri un “ kvatējami”. Evolūcijas procesā notiek genoma un gēnu pārgrupēšanās, ir novērojami indeli (iespraudumi un delēcijas) un cita veida mutācijas. Tādēļ ir jāmeklē “molekulārie relikti”, un tādu ir pietiekoši daudz.

Ar šo pašu jautājumu sākās darbs pie izstādes par inovāci-jas tēmu Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā. Tās izveidē un iekārtošanā lielu palīdzību sniedza Latvijas Tehnoloģiskais centrs. Vispirms bija jānoskaidro – kas īsti ir inovācija? Vai tas ir tikai moderns jaunvārds, vai arī tā ir realitāte Latvijā? Radās ideja parādīt ceļu, kādu noiet ikviens zinātnisks atklājums līdz tirgū pieprasītam un konkurētspējīgam produktam. Inovācijas sākums ir cilvēku prātā, domāšanā, pieejā lietām un procesiem. Viss sākas ar uzdrīkstēšanos domāt mazliet citādi, nekā pieņemts.

Izstādi ievada jēdziena “inovācija” definējumi dažādos avotos.

Latvijas nacionālā inovācijas koncepcija ir: “Inovācija vai inovatī-vā darbība ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.” To pašu var pateikt vienkāršiem vārdiem – inovācija ir laba ideja, kas pārvērsta par produktu, pēc kura ir pieprasījums. Par inovāciju uztverami visi lielie atklājumi, kas mainījuši pasaules gaitu un uzlabojuši mūsu dzīves kvalitāti – divritenis, elektriskā spuldze, telefons, kino un internets. Bieži tas ir produkta vai kāda tehnoloģijas posma uzlabojums. Inovācija ir ekonomikas un labklājības virzītājspēks.

Skaidrojumi un definīcijas ir dažādas, bet būtībā inovatīvi at-klājumi nav nekas jauns – to liecina arī krāsainie latviešu pirmskara plakāti no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājumiem. Interesi piesaista izcilajam rīdziniekam, minifotoaparāta VEF–Minox izgudrotājam Valteram Capam veltītie materiāli.

Blakus pēdējos gados izdotajām grāmatām latviešu, angļu, vācu, krievu, baltkrievu un ukraiņu valodā šoreiz izstādē lielu vietu ieņem inovācijas problēmas risinoši periodisko izdevumu raksti.

Izstādes mērķis ir viest sabiedrībā lielāku izpratni par inovācijas būtību.

Līdzās nopietniem zinātniskiem rakstiem par inovācijas problēmām un dažādiem valsts dokumentiem šajā jomā uzmanību piesaista arī plašais ilustratīvais materiāls, kas piedod ekspozīci-jai zināmu vieglumu un krāsainību. Izstādē mēģināts arī ar smaidu palūkoties uz inovāciju ar vairāku šai tēmai veltītu karikatūru palīdzību. Turpat var iepazīties ar prognozēm, kuras pilnībā ir iznīcinājusi laika pārbaude. “Nākotnē datori svērs ne vairāk kā 1,5 tonnas”, tik “drosmīgi” apgalvo “Popular Mechanics”1949.gadā, bet ASV prezidents R.B. Heiss savā laikā izteicies: “Telefons ir amizants izgudrojums, bet kas gan to kādreiz gribētu izmantot?”

Grāmatu izstādi ”Inovācija: no zinātnes līdz biznesam” 2008. gada 18.aprīlī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, Lielvārdes ielā 24, atklāja Latvijas Akadēmiskā bibliotēkas direktore Venta Kocere un Latvijas Tehnoloģiskais centra direktors Jānis Stabulnieks.

Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks klausītājiem skaidroja inovācijas attīstības tendences Eiropā un Latvijā, Latvijas inovācijas sistēmas nepilnības, kā arī inovācijas atbalsta struktūru neatsveramo nozīmi jauna biznesa sākšanā.

Izstādes atklāšanā ar stāstījumu par savu darbu pie inovācijas tēmas uzstājās arī grāmatas “Inovācijas pasaulē, Eiropā, Latvijā” autors Vilnis Dimza.

Tika rādīta filmiņa par Baltijas reģiona inovācijas nedēļas pasākumiem pagājušā gada septembrī. Izstādē ir apskatāmas vairākas lielas planšetes ar skolnieku domu graudiem brīvā izteiksmes formā par šo pasākumu. Daudzi no šiem izteikumiem ir ļoti interesanti: “Inovācija ir zinātne ar laimīgām beigām”, “Inovē, neiznīcinot pasauli!”, ”Griezies laikam līdzi kā sinhronais ģenerators, nevis kā asinhronais dzinējs”, ”Ko var inovēt? Mīkstu datoru, lai var ielikt mugursomā!”, ”Es neizvēlos inovāciju, inovācija izvēlas mani!”, “Lielumlielie atklājumi vēl priekšā!”

Izstādē ir apskatāmi arī bērnu zīmējumi no Latvijas Tehnoloģiskā centra organizētā konkursa “Mana ideja”, kas arī tapuši pasākuma “Inovācijas arēna” ietvaros.

Latvijas Tehnoloģiskā centra darbiniekus īpaši ieinteresēja grāmatu izstādē redzētās jaunās grāmatas, kas risina valsts politikas jautājumus inovācijas jomā Dānijā un citās Eiropas zemēs.

Nāciet uz izstādi, skatieties, lasiet un pētiet, lai arī jums dzimst jaunas idejas, kaut vai tāda — “uzpotēt saldo plūmi uz simtgadīga ozola” — tādu inovatīvu domu var izlasīt starp bērnu domu graudiem! Izstāde būs apskatāma bibliotēkas darbā laikā līdz 1.jūlijam.

2008.gada 27.maijā plkst. 14.30 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakul-tātē, Kronvalda b.4, 2.klausītavā LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

EGITA ZVIEDRE

aizstāvēs promocijas darbu “Latvijas saldūdens mieturaļģu (Charophyta) flora un ekoloģija” bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil. biol. Valdis Ģirts Balodis, Dr.biol. Artūrs Škute, Dr.biol. Ivars Druvietis.
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.

***

2008. gada 27. maijā plkst.16.00 LU Ekonomikas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

INTA MILLERE.

Temats – “Grāmatvedības attīstība Latvijā.” Nozare – ekonomika, apakšnozare, grāmatvedības un uzskaites teorija.
Recenzenti: profesore Dr.oec. Elvīra Zelgalve; asoc.profesore Dr.oec. Gaida Kalniņa; Dr. oec. Dagnija Daņēviča.
Ar promocijas; darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2008. gada 28.maijā plkst.14.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Alberta ielā 10, 313. telpā notiks Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju ģeogrāfijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu “Kvantitatīvu indikatoru izmantošana reģionālās attīstības analīzē”.
Recenzenti: prof. Dr.geogr. Zaiga Krišjāne (LU), prof. Dr.habil.oec. Edvīns Vanags (LU), Dr.geogr. Donatas Burneika (Vilņas Universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2008. gada 29.maijā plkst.14.00 Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Liepājā, Lielajā ielā 14, aktu zālē notiks LPA Valodniecības nozares promocijas padomes sēdē, kurā promocijas darbu “Latviešu valodas profesiju nosaukumi: terminoloģiskais aspekts” filoloģijas doktora grāda iegūšanai valodniecības nozares latviešu sinhroniskās valodniecības apakšnozarē aizstāvēs

Recenzenti: Dr.habil. philol. Dace Markus, Dr.habil.philol. Daina Nītiņa, Dr.philol. Juris Baldunčiks.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2008. gada 30. maijā pulksten 13.00 Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 311. telpā Daugavpilī, Vienības ielā 13, notiks Daugavpils Universitātes Literatūrzinātnes nozares Promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Latgaliešu 20. gadsimta proza Latgales literārajā telpā”.
Recenzenti: prof. Dr. philol., A. Cimdiņa (Latvijas Univeristāte), asoc. prof. Dr. philol. V. Vecgrāvis (Latvijas Univeristāte), asoc. prof. Dr. philol. E. Vasiļjeva (Daugavpils Universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties Daugavpils Universitātes zinātniskās bibliotēkas lasītavā Vienības ielā 13, Komparatīvistikas institūtā Vienības 13 – 323, kā arī DU mājas lapā http://www.du.lv.

***

2008. gada 30. maijā pulksten 16.00 Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 311. telpā Daugavpilī, Vienības ielā 13, notiks Daugavpils Universitātes Literatūrzinātnes nozares promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

***

2008. gada 4. jūnijā, plkst. 11.00, LLU VMF 1. auditorijā, K. Helmaņa ielā 8, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes promocijas padomes atklātajā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Pelējuma sēņu skartu ūdeļu parenhimatozo orgānu izpēte uz Aleuta slimības fona” veterinārmedicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: asociētā profesore Dr. med. vet. Vita Antāne, profesore Dr. med. Juta Kroiča, profesors Dr. med. vet. Arnis Mugurēvičs.
Ar zinātnisko darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā 2, Jelgavā un http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm.”

***

2008. gada 5. jūnijā plkst. 16.30 RTU Elektronikas un telekomunikāciju nozares promocijas padomes “RTU P–08” atklātajā sēdē Rīgā, Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē Āzenes ielā 12, 210. telpā

aizstāvēs promocijas darbu “Neironu tīklu modeļu lietošana interneta datplūsmas prognozēšanā” telekomunikāciju doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: prof. Dr.sc.comp. Rihards Balodis– Bolūžs (LU), doc. Dr.sc. comp. Modris Greitāns (EDI), prof. Dr.habil.sc.ing. Ernests Pētersons (RTU).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskās bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10, Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5, kā arī elektroniski RTU mājas lapā http://www.rtu.lv/ .

***

2008. gada 12. jūnijā plkst. 10.00 LLU Tehniskajā fakultātē, 429 auditorijā (J.Čakstes bulv. 5, Jelgavā) Lauksaimniecības nozares Lauksaimniecības inženierzinātņu apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē

EDMUNDS VISOSKIS

aizstāvēs promocijas darbu “Grīdas apsilde ar dūmgāzēm” LR inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: prof., Dr.habil.sc.ing. Daniels Turlajs (RTU); prof., Dr.habil.sc.ing. Viktors Zēbergs (Fizikālās enerģētikas institūts); prof., Dr.sc.ing. Imants Ziemelis (LLU).
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Lielā ielā 2, Jelgavā vai internetā: http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm”

***

2008. gada 12. jūnijā plkst. 11.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes 218. auditorijā, Jelgavā, Lielā ielā 2, notiks LLU Lauksaimniecības nozares Lopkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā

aizstāvēs promocijas darbu “Vaislas buļļu un govju ciltsvērtības agrīnās novērtēšanas metodes parametru zinātniskais pamatojums” lauksaimniecības zinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: LLU asoc. prof., Dr.agr. Līga Paura; valsts emeritētais zinātnieks, Dr. agr. Didžus Strautmanis; LLU MPS “Vecauce” direktora vietnieks mācību darbā, Dr. agr. Ivars Rūvalds.
Ar zinātnisko darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā 2, Jelgavā un http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm.”

***

***

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežzinātņu nozares un Materiāl-Ekonomikas zonas Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas zinātņu nozares Koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozares promocijas padome 2008.gada 14.martā atklātā sēdē piešķīra mežzinātņu doktora (Dr.silv.) zinātnisko grādu Mežzinātņu nozares Meža ekoloģijas un mežkopības apakšnozarē LLU Meža fakultātes dekāna vietniecei INGAI STRAUPEI par promocijas darbu “Bioloģiski vērtīgo meža biotopu novērtēšana Latvijā”.
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2008.gada 03. aprīļa sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu INETAI LŪKAI augstskolu pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Studentu profesionālās angļu valodas kompetences veidošanās tūrisma studijās”.
Balsošanas rezultāti: par – 6; pret – nav; nederīgu biļetenu nav

***

***

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Promocijas padome 2008. gada 3. aprīlī atklātā sēdē JĀNIM KUDIŅAM piešķīra mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu (Dr.art.) apakšnozarē “Muzikoloģija”. Promocijas darba tēma “Neoromantisma tendence latviešu simfoniskās mūzikas stilistiskajā attīstībā 20. gadsimta pēdējā trešdaļā”.
Aizklātās balsošanas rezultāts: piešķirt – 6; nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2008. gada 8. aprīlī BAIBA KALNA – PUĶĪTE aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Latviešu teātris (1940–1945) totalitārisma laika mākslas kontekstā”. Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, nederīgu biļetenu nav. Baibai Kalnai – Puķītei tika piešķirts mākslas zinātņu doktora (Dr.art.) zinātniskais grāds mākslas zinātnes nozarē teātra un kino teorijas un vēstures apakšnozarē.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2008.gada 10. aprīļa sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu ANDRAI FERNĀTEI nozaru (sporta) pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Transdisciplināra pieeja ķermeniskās izpratības izpētē.”
Balsošanas rezultāti: par – 5; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Rīgas Tehniskās universitātes RTU P–09 Promocijas padome 2008. gada 25.aprīļa sēdē KONSTANTINAM KOZLOVSKIM piešķīra ekonomikas zinātņu doktora grādu (Dr.oec.) nozarē “Vadībzinātne”, apakšnozarē “Uzņēmējdarbības vadība”. Promocijas darba tēma “Mazo un vidējo investoru finanšu investīciju vadīšanas stratēģijas globalizācijas apstākļos”.
Balsošanas rezultāti: par– 9, pret– nav, nederīgi biļeteni– 1.

***

2008. gada 25. aprīlī LU filozofijas zinātņu nozares promocijas padome atklātā sēdē piešķīra INETAI KIVLEI doktora zinātnisko grādu filozofijas nozarē (Dr. phil.) filozofijas vēstures apakšnozarē par promocijas darbu “Skaņa, runa, balss un mūzika fenomenoloģiskajā perspektīvā”.
Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2008. gada 25. aprīlī LU filozofijas zinātņu nozares promocijas padome atklātā sēdē piešķīra MĀRAI KIOPEI doktora zinātnisko grādu filozofijas nozarē (Dr. phil.) filozofijas vēstures apakšnozarē par promocijas darbu “Patiesības pieredzes iespējamība valodiskumā”.
Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

Grantu shēmas Akadēmiskie pētījumi mērķis ir sniegt ieguldījumu cilvēkresursu attīstībā, izglītībā un pētniecībā, atbalstot zinātniskus pētījumus, kā arī veicinot pētniecisku sadarbību un partnerības veidošanu starp Latviju un Eiropas Ekonomikas zonas Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas valstīm – Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju Eiropas Ekonomikas zonas prioritātēs:

• Vides aizsardzība,
• Ilgtspējīga attīstība,
• Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana,
• Veselība,
• Bērni ar īpašām vajadzībām,
• Cilvēkresursu attīstība un izglītība.

Projekta iesnieguma iesniegšanas termiņš – 12.08.2008. Apakšprojektu iesniegumus jāiesniedz VA “Akadēmisko programmu aģentūra”, nosūtot uz adresi: Blaumaņa iela 22, Rīga, LV-1011 un elektroniski – [email protected].